Brigāde: Dimmu Borgir | Gads: 2010
Mākslinieciskie smagsvari rullē vēl joprojām smalki un vēl smalkāk, kā uz naža asmens (absolūti nevienkārss gadījums)...
Dziesmas sekojošas...
1."Xibir"
2."Born Treacherous"
3."Gateways"
4."Chess with the Abyss"
5."Dimmu Borgir"
6."Ritualist"
7."The Demiurge Molecule"
8."A Jewel Traced Through Coal"
9."Renewal"
10."Endings and Continuations"
Visumā un vienmēr katras nošu zilbes izskaņā būtu jāizsauc “episks”, “episks” un “vēl reiz episks”. Ne velti līdzās pamatsastāvam, darbojas gan “Kringkastingsorkestret” (Norvēģijas Radio orķestris), gan “Schola Cantorum choir”. Pa visiem sarīmējuši gargabala garadarbu, kas aizslēpies šoreiz ar viena vārda albuma nosaukuma, kurš tulkojas “es daru, un radu tieši tā kā es runāju”.
Diska segvārdā ierīmētā vienkāršība ir totālā pretrunā ar sagaidāmo mūzikas materiālu, kas arī – caurvelmējot pa ieziepētām smadzeņu krokām – rada pārdomas vairākās kārtās....
Pirmkārt: jau pats DIMMU BORGIR komandas rašanās recidīvs iespējams vidē (valstī), kur šāda mūzika ir atzīta. Piemēram, šamējais un aplūkojamais disks pirmajā nedēļās ieņem nr.2 vietu Norvēģijas (taču mītnes zemes) disku “topā”, kas gan nav lielākais vienības sasniegums. Ar "In Sorte Diaboli" (2007) vienībai izdevās iekarot pašu augstāko pozīciju šajā sarakstā. Kas te pateikts! Mākslinieciskās karametāla puķes plaukst tikai sagatavotā valstī. Kur visa infrastruktūra mūzikā ir salīdzsvarota: ir publika, ir bandas “fonam”, ir koncerti, ir festivāli. Ir Oslo, Bergena ar pasaules blekmetāla slavu. Tā teikt, platforma ir – no kurienes startēt šādai trakai raķetei. Velkot paralēles ar Latviju varbūt... ja kādi, nu sacīsim GRONDH kapa mūziķi sadraudzētos ar Nacionālo simfonisko orķestri, tad zem līgojošiem kapu krustiem uzkrustotos gaisā skrejošs vilnis, kas pārskries mūsu neaptēstajiem (JĀ, NEAPTĒSTAJIEM, jeb karacirvja “pa lielajam” nenoglaudītiem prātiem).
Pārdoma otra. Albums sarežģits tamdēļ, ka pirmajā klausīšanās reizē ir “nepaņemams”. Dodoties pa taisno sienā: mēs nonāksim pie nesaprašanas mūra. Tad kādā nu stilā šos ierāmēt, tas – vēlreiz jāizbrēcas – nesanāks. Lietas ir vairāk “simfoniskas” nekā tas tradicionālais karametāliskais iecirtiens. Otrajā piegājienā viss jau ir ievelmētās trasēs, pamazām no aizmūžamežiem izritinās arī kādas novīlētas blekmetāla paliekas. Rēcošā un apsūbējušī balss zēvelējas ar ģitārām, kas atkal ieripinātas simfoniskajā mērcē. Un tā pa visiem skaņdarbiem varētu runāt. Ārkārtīga grūta analīze, teju kā četr... un reizēm arī 665-ar pus balsu partijā (ne poltiskajām, bet “partijas” tās – kas katra ar vienu nošu rindu iezīmēta orķestriālajās partitūrās/jeb pilnajos nošu izrakstos). Atļausim šo sarežģito izvērtēšanu veikt Tev – dziļajam individuālistam, kas jau iesēdies savā klubkrēslā un gatavojamies lielriņķi ietīt savā smalkajā atskaņotājierīcē. Varētu sacīt: šis ir kamerstils, kas jāiezēvelē klausītāju ausīs brīdī, kad klausītāji attiecīgajā brīdī pie skaidra prāta dara šo vienīgo darbu – klausās!
Pārdoma trīs... Šī mūzikas māksla ... ir glezna. Bet gleznu vārdos aprakstīt pašiem neredzot, ir tikai tāds gaisā parauts “pšss...”. Glezna pašiem jāredz. Vai jāiedomājas. Šo rindu autors, caurlodējot konkrēto skaņu devumu, sakās esam --> mēs uz cīņu gatavojamies, vai ļaunakajā gadījumā, uz ļoti negarlaicīgu dzīvi visapkārt. Vīzijas par krāsainiem un reizē smagiem mākoņiem, kas nes vētras brāzienus, uzbagojumus un ieplakas, kam jauni uzbangojumi. Šķiet, visi skaņdarbi saplūst vienā veselumā.
Doma četri. Cik klausītāji, tik domu un vīziju būs par “Abrahadabru”. Pat galvenais mūsu šāvakara stāstā – vispār nonākt līdz šai absolūti nevienkāršai klausīšanās varējumam. Ar vienu pliku vēlmi te būs par maz. Jābūt patiesai izturībai un “metāla galvai” (kaut kur šāds teiciens dzirdēts no aizdurves)... Ja esi TE ticis tālāk par otro noti, tad noteikti esi ne vien metāla “galvaskauss”, bet arī izredzētais skaņu mākslas laukā vispār...
Cipari: mūzika 8.4 no 10; noskaņa 8.2 no 10; albuma vāks 8.5 no 10; kopējais vērtējums 8.4
====
Kopējo 2010. Saules Riņķa nepabeigto topu: skatāmies http://karametals.lv/z... .
Komentāri: