Illud Divinum Insanus

Brigāde: Morbid Angel | Gads: 2011

(Raksta Dethecrator) Pēc astoņu gadu pauzes izdotais MORBID ANGEL jaunais albums ir kļuvis par viskarstāk apspriesto, debatēto un kritizēto šīsvasaras plati. Un kā nu ne — ja vieni no Floridas miroņmetāla pamatlicējiem 20 gadus vēlāk nolemj sākt rakstīt industriālo metālu, tad kā to lai saprot?!

Labās ziņas ir tādas, ka ar šo ierakstu ierindā ir atgriezies grupas līdzdibinātājs David Vincent (vokāls/bass). Sliktā ziņa ir tāda — ko gan tas dod, ja vieni no Floridas miroņmetāla pamatlicējiem 20 gadus vēlāk nolemj sākt rakstīt industriālo metālu?

Kamēr grūti pārspējamais bunguvīrs Pete Sandoval vēl nevar lāgā spēlēt pēc mugurkaula operācijas, pie bungām ir pielikts Tim Yeung (DIVINE HERESY/HATE ETERNAL/ALL THAT REMAINS u.c.). Uz ritma ģitāras ņemas no Norvēģijas izrakstītais Destruchtor (ZYKLON/MYRKSKOG). Tā kā skanējuma maiņu varētu norakstīt uz to, ka puse no grupas ir nomainījusies, un arī Trey Azagthoth pats klausās industriju. Bet — ko gan fanam šādi aprēķini dod, ja vieni no Floridas miroņmetāla pamatlicējiem 20 gadus vēlāk nolemj sākt rakstīt industriālo metālu?

«Priekš MORBID ANGEL šis albums būs tas pats, kas «St. Anger» — priekš METALLICA!» — fani sodās forumos. Un kā nu ne, ja šinī albumā pirmais no Azagthoth slavenajiem solo atskan tikai trīspadsmitajā minūtē — trešās dziesmas beigās. Pie kam ievadošais gabals platē ir padīvaina skaņu ainava, kas ir tieši 2 minūtes un 28 sekundes par garu (apskatieties albumā, cik visa kompozīcija ir gara, un sapratīsiet, ko es ar to gribu teikt.) Skaidrs, ka «vecajiem» faniem, kuri bija pieraduši pie «Altars of Madness» un «Blessed Are the Sick» principa (abi ģitāristi pārmaiņus spēlē mirdzoši virtuozus solo), ar to ir par maz. Uz solo iztrūkuma fona pat nekļūst redzams, cik aizraujoši rifi sakoncentrēti šinī albumā, jo kurš gan pievērsīs uzmanību rifu smagumam, kad vieni no Floridas miroņmetāla pamatlicējiem 20 gadus vēlāk nolemj sākt rakstīt industriālo metālu!

Lai nebūtu pārpratumi: lielākā daļa dziesmu ir jēdzīgas, bet dažas — izcilas! Atzīmējamo vidū jāmin «Existo Vulgoré» un «Blades for Baal», kā arī «Beauty Meets Beast» un albuma pēdējais gabals. Pie riktīgi labajām — «Too Extreme!», «Destructos Vs. the Earth/Attack» un «Radikult» (kuru es, protams, pa štīmi pirmajā reizē izlasīju kā «Radikulītu»). Diemžēl «I Am Morbid» teksta banalitāte līdzinās mazturīgu geto pusaudžu pubertātes inspirētām rīmēm un ar to maitā muzikāli nevainojamo dziesmu, bet vēl pārītis citu kompozīciju izklausās pēc Robja Zombija atgriezumiem. Ko arī kopumā varēja gaidīt, ja vieni no Floridas miroņmetāla pamatlicējiem 20 gadus vēlāk nolemj sākt rakstīt industriālo metālu!

Ir gadījumi, kad savu vietu iekarojusi grupa veiksmīgas karjeras vidū taisa neviena iepriekš neparedzētus pagriezienus — un dažkārt tos pat var saukt par sekmīgiem (piemēram, BATHORY, no blekmetāla pasperot soli sāņus, ieviesa vikingmetālu, vai arī EARTH no pašizgudrotā «drone doom» veiksmīgi pārgāja uz skaistu, mierīgu postroku, un kur nu vēl BORIS rezultatīvā svārstīšanās starp vairākiem žanriem paralēli). Vai tā būs arī MORBID ANGEL gadījumā — laiks rādīs, turklāt nekur nav teikts, ka pēc Sandovala atgriešanās ierindā un ķīnieša atlaišanas no bungām grupa tiešām arī paliks pie pašreizējā žanra. Bet tas viss jau automātiski nenozīmē, ka būtu korī tagad visiem jābļauj — «Floridas miroņmetāla pamatlicēji izdarījuši kaut ko neiedomājamu, 20 gadus vēlāk nolemjot sākt rakstīt industriālo metālu!»

Kaut kur skapītī man stāv jau 1994. gadā iznākusi plate, kas saucas ne vairāk un ne mazāk kā MORBID ANGEL — LAIBACH REMIXES. Tieši tā: jau savu trešo albumu «Covenant» savulaik MORBID ANGEL pavisam apzināti iedeva remiksēt (jau uz to brīdi leģendārajiem) slovēņu industrijas pamatlicējiem LAIBACH. Un, kas to plati kādreiz ir uzlicis uz atskaņotāja, visticamāk, ir ievērojis — LAIBACH remiksi tiešām ir pat vairāk paķeroši nekā oriģinālversijas. Tā kā — manuprāt — tieši «vecajiem trve faniem» par MORBID ANGEL sakariem ar industriju vajadzētu zināt vislabāk un būt lietas kursā, ka viņu apfanotā grupa jau sen izmēģinājusi industriālo metālu, un tur būtībā nav nekas neloģisks vai negaidīts, ka viņi kā vieni no Floridas miroņmetāla pamatlicējiem 20 gadus vēlāk nolemj sākt rakstīt industriālo metālu!

Cipari: šoreiz atturēšos vērtēt. Tas jādara katram klausītājam pašam — personīgi man liekas, ka MORBID ANGEL, pamainot stilu, ir izdarījuši pareizo gājienu: salīdzinoši — šīgada DEICIDE plate «To Hell with God» neaizķērās atmiņā ne ar ko, jo turpināja mīt tipisko Floridas miroņu metāla taciņu. Bez tam — nu kā gan lai vispār novērtē ciparos faktu, ka vieni no Floridas miroņmetāla pamatlicējiem 20 gadus vēlāk nolemj sākt rakstīt industriālo metālu?!

------------
Ps. karametals.lv liek ciparus:
Mūzika 7,0 no 10, noskaņa 6,5 no 10; vāciņš 7.3 no 10; kopējais 7.0.

Vēl iepriekš jau šajā Saules Riņķī ievērtēti...

8.8 - BELPHEROR: Blood Magick Necromance (2011):
http://karametals.lv/a...
8.3 - BURZUM: Fallen (2011)
http://karametals.lv/a...
8.2 - BLUT AUS NORD: 777 Sect(s) (2011)
http://karametals.lv/a...
8.1 - BORN OF OSIRIS: The Discovery (2011)
http://karametals.lv/a...
7.9 - NECRONOCLAST: Ashes (2011):
http://karametals.lv/a...
7.8 - DEICIDE: To Hell with God (2011)
http://karametals.lv/a...
7.7 – ULCERATE: The Destroyers Of All (2011):
http://karametals.lv/a...
7.3 - SAMAEL: Lux Mundi (2011)
http://karametals.lv/a...