Beigtas voblas krematorijas tradīcija

• Beigtas voblas krematorijas tradīcija

Tad - kā tad mums sastāv lietas ar mūzikas uztveri? Vai mūsos vispār te Latvijā ir karametāliskās tradīcijas. Un vai ir kāda da jebkāda augsne, lai pie mums patiesi profesionālās karamūzikas lietas paplašinātos?

Laikam jau viss iespējams, lai viss norisinātos aizvien plašākos apmēros. Bet ir dažas lietas, kas pa vidu jaucās un pinas pa kājām:

* Parastie mediji šādu mūziku pilnībā ignorē pa visiem galiem. Aizbildinoties ar "šauro tirgu" - visu formāta visi mediji paši kā "suga" ir kļuvuši par reitingu vergiem. Atkarīgi no dažiem sponsoriem un reklāmdevējiem. Bet šamējie (sponsoru un reklāmdevēju firmu vadošie cilvji) "vērīgi" pētī publikas masu gaumi, kuru paši mediji (kā institūcija) kopš Latvijas otrās neatkarības atgūšanas gadiem ir deformējuši vienā virzienā - pliekami anglo amerikāniskajā ķellē. Nebaidos sacīt "pliekanus" vārdus: te jāatceras man mīļā brāļu Kaudzīša visslavenākā romāna "Mērnieku laiku" personāžs Švauksts. Toreiz "modē" bija uzprišinātā vācietība, un daži letiņu šķūņu pakaļās dzimušie reiz ņēmās būt vācietiskāki par pašiem etniskajiem prūšu zemes ienācējiem. Tādējādi izpelnīdamies "kārklu vāciešu" pelnīti nicinošo iesauku. Tagad mēs esam padarīti teju par "kārklu anglomāniem". Jeb - mūsu smadzeņu krokas pārpludinātas ar seklajām domām, ka "tur miglainajos rietumos" dzīve ir teju paradīzes priekškambarī, kamēr mēs te esam it kā atpalikuši - "dzīvojam kokos un pārtiekam no zivīm" ("Micrec" mūzikas izdevniecības repertuāra direktora Guntara Rača izteikums kādā ar mūziku saistītā rakstā). Lai tik mēs rijam turienes preces, dzīvesziņu un mūziku tostarp. Tamdēļ medijus (kas "pa lielajam" arīdzan ir to pašu ārzemju koncernu meit-piedevas) pakalpo citiem turienes kungiem. Un klausāmies ievazāto vieglo mūziku, dažām pašmāju minoritātēm (kas pagaidām vēl ir mazākumā) gan dzīvās muzicēšanas, gan klausītāju aprindās vien nākas peldēt pašplūsmā, ja runājam par informācijas ieguvi un pieejamību.

* Sadrumstalotība. Daži koncerti rāda, ka pat visai populāras no ārzemēm iebraukušas bandas vien spēj savāk dažus simtus "matainos" karsētājus - skatītājus. Lai uz vakaru iemānītu cilvjus vairāk par 1000ti, tad brīnumiem dažādiem jānotiek. Nerunāsim par "metallica's gadījumiem", kad cilvji lielākoties uz koncertiem dodas prestiža ("es tur biju") dēļ. Ja bandas ir tālās teritorijās prom no Latvijas ārēm, tad par vis-trakmetāliskajām motorzāģeru brigādēm ikdienā pēc darba fano vien daži desmiti metāl-head-galvas. Dažādu koncertu organizatoriem ir jāplēš no pieres ārā nosirmojušie mati, lai uzcirstu kādu pasācienu ar vakara zāģermūzikas brigādēm. Jau Rīgā ir problēmas šai jomā, reģionālajās lielpilsētās - mega problēmas, bet lauku vai nelielu miestu kultūras namos visu laiku ir klusums, kas līdzīgs zārka vāka pārklājumam sešas pēdas zem zemes. Ja arī kādi ar informāciju pārpilnas galvas atrodas, tad tie ir 5 snuķi 7 rindās. Protams, kuriem interese ir patiesa, tie jau visuresošajā tīmeklī savu infu norok bez problēmām. Katrs zina savas piecas (15; 25; 100; 125 vai pat 665) pasaules trakās mūzikas komandas. Taču - atkal pa vienam. Reizēm gadās redzēt, nedaudzajos bleka mūzikas koncertos komandas sestajos sviedros trako uz skatuves dēļiem, kamēr "supergudrie" skatītāji kā auksti stabi stāv un skatās uz notiekošo virs podestiem. Un pēc tam standarti papurinam savus garos matus un nepārtraukti ar mēli rullējam "šie atkal ir garām". Atkal 5 gudrie 7 rindās, un pa vienam katrs savā būdā ejam pārgulēt savu nakti.

* Nav tradīcijas. Ir aizgūts kaut kādas bleka dzīvesziņas attālas vēsmas. Jārunā angliski, jālieto angliskotais slengs, jālieto aizgūtā atribūtika, jādara Rīgā tieši tā - kā dara "brāļi" kādā tur Vācijā, Londonā vai Sanfrancisko, vai varbūt kā Norvēģijā. Atkal "kārkluvācietība" iepriekš pieminētā. Kā tad letiņi to dara? Nekā. Ja vien pa vidu nemaisītos nevienam nesaprotamā "bauru" valoda, kādam liktos - ka 6. tramvaja galapunkts ir pie Hamburgas otrās šķiras kluba priekšdurvēm. Ko esam darījuši, lai pašiem savas tradīcijas un dzīvesziņa ieviestos? Varbūt pirmā melnā bezdelīga tad būs nupatās paziņotā iespēja balsot par notikumiem iekš "Latvian Metal Award" (ievērtējam no šās saites parādes lapas), varbūt arīdzan Skyforger muzicējošie veči vēl pulveri nav izšāvuši sausu un reiz ne tik tālā nākotnē nesīs kādu jaunu trakmetāla lielgabalu zalvi?

Nepārprotiet, netaisos te žēloties par "mūsu melno un maziņo niecību". Ceļamies! Vajadzīga krematorija, kurā voblas galvu sadedzinātu uz neatgriešanos!? Lauks ir tīrs un horizonts ir skaidrs.

www.karametals.lv