Blekmetāls - lielākajai pašmāju cilvju bara viedoklī ir neārstējama slimība, "veselie" vismaz tā uzskata. Bet Latvijā daži jau pavisam noteikti ir ar to "saslimuši".
Tiesa, šī slimība piemeklē dažus pa vienam un atsevišķi ņemtās rajona pilsētās plus dažos Rīgas blokmāju kvartālos. AIDS droši vien ir sastopams biežāk... Nu bet tomēr, uz dažu trakmetāla mūzikas brigāžu iebraucieniem daži simti mataino atvelk savas miesas. Bet, ja izdodas kādu bleka brigādi saorganizēt uz kādu lielāku koncertvietu, tad arī viss tūkstotis šās mūzikas fanu pagodina ar savu klātbūtni.
Eksperti? Ir mums daži, kuri pārzina šās lietas gan pasaulē, gan arī mūsu pašu robežu iekšpusē. Viņus gan var tīri vizuāli koncertos atšķirt: kamēr "masa" iet pie bāra, dzer aliņu un krata savas garās matu virtenes maksimālā "steidža" tuvumā, tikmēr šie ar akmens cietiem ģīmjiem un neuzticīgām acīm raugās kārtējās "vājās un garām kasei esošās brigādes" sniegumā. Katrā pasācienā tādus var redzēt kādus desmit. Dažiem pēcāk izdodas arī sociālajās vietnēs un blogos pasprēgāt ar asprātīgiem vārdu aptamborējumiem.
Blekmūzikas eksperti? Atšķirībā no popsas krituļiem - šie nav iegrupējušies kādā no "lielajiem" medijiem, vairāk ņemas kaut kur savās individuālās interneta vietnēs. A kas tad šos medijos tad vispār laidīs, lai veiktu savu tiešo "blek-kritiķa" darbu. Medijiem, to priekšnieku personās, ir cita runa: jātamborē raksti (runas/video) par reitinga galvgalī esošajiem, par "kuriem nu publika interesējas". 1000 fanu tai vai citai brigādei, tas taču ir tāds "piliens jūrā pat Latvijas šaurajos apstākļos". Ja kāds nu tomēr uzdrošinās kaut kādus vārdus iecirst par "kapsētām" arī galvenajos masu informācijas līdzekļos/"MIL" (un nez kāda suņa laimes gadījuma dēļ - izgājis caur iekšējās cenzūras dzelžainajiem mūriem), tad tā lielum lielajā vairumā ir pirmā un pēdējā publikācija attiecīgaja "MIL", bleka rakstnieks nokļūst sava darba devēja "melnajā sarakstā" kā neuzticama un pieskatāma persona.
Un tādēļ pašmāju bleka eksperti ir izsējušies pa vienam, un nīkst kaut kādos nostūros. Vai tas veicina kopējo publicistiku profesionālās rokmūzikas virzienā? Laikam jau nē... Bet, ko var darīt? Izeja ir vienmēr, Likteņtēvs nekad neatstāj visas durvis uz ārieni aizvērtas. Varbūt kādiem ekspertiem jāsapulcējas, nu iesākumā vismaz tīmekļa vietnē? Un jādragā! Uzbrukums, kā zināms, ir vislabākā aizsardzība. Aizsardzība - mūsu gadījumā pret vienaldzību, nezināšanu, izvēles trūkumu un vienkāršu trulumu. Vai ne?
Dethecrator (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33
Manuprāt, tas suns ir aprakts tur, ka blackmetāls ir galēji mizantropisks un vientuļniecisks stils savā būtībā. Tas nav dzīvelīgs, tusiņiem piemērots thrash, tas nav melnā humora piesātināts, šmigas apgarots death, nav arī introspektīvs, apcerīgs doom vai «ņihujā-nesaprotu-bet-mute-vaļā-kā-šie-laiž!» prog. Kur nu vēl monumentāli etnisks viking vai folk metal.
Black ir anti-sabiedrisks un anti-komunikatīvs pasākums (kaut gan tie, kas viņu spēlē, kā cilvēki ārpus mūzikas ne vienmēr atbilst šim apraxtam). Black domāts priekš tam, lai viņu klausītos pēc iespējas mazāk cilvēki un lai gūtu minimālu atpazīstamību ārpus savējo loka — ja vien, protams, tu nespēlē iekš Dimmu Borgir.
Bet, protams, Karametāls jau varētu kaut ko darīt lietas labā, vai ne? :) Ierīkot, teiksim, kādu blogošanas stūrīti jamajā portālā. Un dotu praktizējošiem blackmetālistiem (nevis ņerkstētājiem/kritizētājiem\DELFU tipa komentētājiem, bet reāliem spēlētājiem/aurotājiem) iespēju padalīties iespaidos par jauniznākušām platēm, dzirdētiem/nospēlētiem končiem, topošiem gabaliem utt. Nebūtu nekas pretī! :)
Church_Burner (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33
Ja mēs karametālā patiešām palaižam blogus - vai tev, Dethecrator, būtu vēlme nākt autoros?
Dethecrator (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33
Kāpēc gan ne. Dienā.lv jau tāds blogs diezin vai varētu parādīties, vai ne? :)
sametis (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33
Bleka blogs varētu būt labs pavilciens ...
Zaaphism (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33
beidzot redzu pārīs jēdzīgo vārdu par bleku!