Starpniekus: ar kājām pa priekšu...

Turpinu rakstīt par tēmu, kas vienlīdz saistoša gan trakmetālistu, gan tīrās popmūzikas faniem. Par mūzikas industrijas nākotni, kas reizēm var pienākt pavisam negaidīti un aprokoši fatāli. Jaunajos laikos: citi spēles noteikumi...

Pamatā publika - patērētāji/ klausītāji, skatītāji lēnām, bet konsekventi pārkārtojas. Mēs esam aizvien gatavāki tvert netaustāmas lietas. Vienlaikus sagremojot faktu: mūziķiem muzicēt vienmēr būs vēlme, kamēr vien cilvēce eksistēs. Tā, starp citu, kādreiz izteicies pat boļševiku harizmātiskais līderis ar segvārdu Ļeņins. Minētais cilvēks sacījis arīdzan sekojošo: māksla pieder tautai. Tāds apaļs teiciens, kuru šo rindu autors atceras kā ļoti smagi citējamu visriņķī (kad pašam vēl bija pamat- un vidusskolas solu deldējamais vecums).

Šodien - šis "tautas mākslas" teiciens ieguvis sava veida otro elpu. Caur to: attīstība mūzikā un ap to jūtami vien pietuvojusi gaidāmo skaņu mākslu saņēmējiem/ jau pieminētajiem skatītājiem, klausītājiem. Esam viena pavism jauna viļņa pirmsākumos. Patreiz tas "cunami" vēl ir tālu prom neziņas okeānā un maz pamanāms. Taču tas ceļas un celsies. Drīz vilnis būs pārvēlies, un mēs visai drīz jau būsim - pavisam citā un rītdienas realitātē.

Uz rītdienas realitāti esam pusceļā šodien - internets padarījis pavisam nevajadzīgu "klasisko" mūzikas albumu tirdzniecību, drīz padarīs pavisam nelietderīgu arīdzan klātesamību koncertos. JO: šos uznācienus tīklā (internetā) varēs redzēt caur pliku velti un neizejot no mājas. Šķiet, pavisam tuvs ir brīdis, kad pasaulē iznirs virspusē kāda firma, kuras pakalpojumu klāstā būs - piedāvāt cilvēkiem lielus ekrānus, uz kuriem varēsim vērot pašu smagāko skaņu mākslinieku koncertus. Aizparīt: online koncertus redzēsim arī 3D versijā, kurus caur hologrammām varēsim čolēt gan piemājas dārzā, gan istabā, gan mežā uz celma. Uzradīsies kāds mega-serveris, kur uzkrāsies dažādi koncertieraksti un arīdzan tai pašā i-adresē varēsim pirkt abonomentu uz veselu rindu uznāciem tiešraides/ tiešsaistes režīmā. Pirmie, kuri atjēgsies uz šo aktivitāti - smels krējumu un ātrā tempā kļūs miljonāri (varbūt pat miljardieri).

Līdz šim garā starpnieku ķēdīte samazināsies. Šodien: lai mēs tiktu klāt pie tās vai citas mūzikas komandas, spiesti izbaudīt garu starpnieku rosīšanos. Piemēram, lai savā ķešā sadabūtu kādu jaunizceptu 'cd', tā ķēde viedējas sekojoša: mūziķi->ieraksti (process un rezultāts) -> tiražēšana -> atgādāšana uz Zemeslodes attāliem kaktiem (Latviju, piemēram) -> pārdošana + lokālā reklāma -> patērētājs. Nepieminēju autortiesības un citus "sīkumus". Katras pozīcijas "apakšā" ir cilvēki, kuriem jāmaksā algas, jāsagādā darbavietas, jāarendē telpas, jāmaksā komunālie un elektrības izdevumi, utt. Katrā pozīcijā izstrādājumam parādās papildus pašizmaksas procenti. Un galu galā - caur fabrikas durvīm (kaut kur Vācijā vai ASV) iznākušais 'cd' ar ~0,4ls pašizmaksu mūsu letiņu veikalu plauktos maksā tik, cik jūs, cienījamie lasītāji, paši redzat.

Paralēli ir otrā ķēde. Piemēram, mums jānokļūst uz augsta sākumā gaidāmo "Wacken Open Air 2010" (tur IMMORTAL un IRON MAIDEN dragās atkal...) festivālu. Pats festivāls dārgi izmaksā, ja mūsu pašu krastos (pēc ziņām medijos) nesen aizvadītais "Positivus 2010" bija ar ~ 700 000 latu bilanci, tad "Wacken" nu būs reiz kā minimums 25x dārgāks. Tur maksā viss: sākot ar nevājajiem honorāriem mūziķiem, visbeidzot caur samaksu apkopējiem (naktī uz pirmdienu, kad jānovāc tās piedrazotās pļavas) un sētas nojaucējiem. Un faniem, kuri no Latvijas tur dodas - katram jāšķiras no summas, kas pēc pieticīgajiem vērtējumiem vien būs ls 250 (ēšana, apdrošināšana, nopirktā telts, ieejas biļete, transports turp un atpakaļ).

Un tagad garā pārcelsimies kādas nieka divas piecgades uz priekšu. Dārzā karstas vasaras nogalē dzeram alu, pieaicinām savus 5-10 draugus no blakusmājām, komfortabli sēžam un katru vakaru caur hologrammu 3-4-5D režīmā ar perfektu skaņu baudām gan tiešraides, gan ierakstus no aizgājības desmitgadēm. Kurā gadījumā būs viss letāk un drošāk? Trīs reizes varam minēt. Sviedrus taču varam noliet nevis kratoties pievīdušā autobusā uz citu valsti, bet gan burzoties pie sevis un pie sievasmātes, hehe, kuras reizēm ir ne tikai anekdotiskās raganas, bet lielākoties mīļas dāmas un turklāt mūzikas fanes.

Izpaliek vēl viena ķēde. Kamdēļ jāražo tie apnikušie diski, ja TAD būs iespējams apritē palaist bezmaksas dziesmas, kas reklamēs uznācienus "tīklā tad un tad", un ja dziesmas būs iespējams paņemt no bezgalīgajām krātuvēm un atkal atskaņot online versijā. Starpniekus jau neviens nemīl, un viena daļa šo šamējiem arī šoreiz būs aizlaisti pa "skuju taku". Ne (tēma nepabeigta, jo aktuāla tuvējā nakotnē)?

http://karametals.lv