Vai viegli būt jaunam?

Jaunam ir visā, mūzikā, garā un dzīvesziņā. Jaunajam mūzikā - šķiet, visi ceļi atvērti, un kapu lāpsta pēc viņiem vēl neraud. Jaunajiem mūziķiem: nākotne pašu rokās. Vai ne?

Visumā jautājums šāds pacēlās gaisā šā rindu autora smadzenēs, saistībā ar to - ka nu pavisam nesen uz slaveno CANNIBAL CORPSE koncertu Rīgas "Melnajā Piektdienā" atnāca vien pāris simts "metālgalvas" šos ievērtēt. Komanda ir mega-labi zināma. Bet citiem, kuri aizvakar kādā sastāvā sanāca kopā uz pirmo mēģinājumu kādā garāžā. Un atvēzējušies uz augsto karātavu mākslu mūzikā?

Vai viegli būt jaunam - ar ģitārām rokās un mērķtiecīgu dvēseli sirds tuvumā? Viegli: vienīgi gadījumā - kad savu vareno mūziku dosi vien tuvākajiem draugiem un kaimiņiem blakus kāpņu telpā. Novērtēs, uzplaudēs, vīrišķīgi uzsitīs pa plecu un novēlēs labu ceļavēju lielajā dzīvē. Pašiem mūziķiem vien paliek neziņa par novērtējumu aiz šiem atpazīstamības ietvariem. Līdz pirmajam festivālam, tam pašam visšaurākajam, ir garš ceļš ejams. Un pēc pirmā koncerta jau uz šiem publika masām negāzīsies. Ja vien pāris ... turpat savu alu izdzers konkrētās mūzikas vienības fonā. Vai vispār paši sev iedos priekšroku un koncertu neiet vispār, atrodot iemeslus no sērijas "nav naudas, nav laika, banda nezināma, un ko es tur vispār darīšu...". Finālā: tukšums zārkā atkal.

Nu un tad nu "jauniem un perspektīviem" vien atliek divas alternatīvas: 1) pārmesties uz vieglākiem mūzikas žanriem, ar visai mānīgām cerībām sev vairāk klausītājus piesaistīt; 2) vai arī muzikāli mirt dziļā vientulībā pie sava mākslas altāra. Trešā alternatīva - nepārtraukti zvetēt un zvetēt pa līdzcilvēku ausu bungādinām, kamēr savu bandu tā kārtīgi ierāda visiem visriņķī. Reizē ar atvadām no savas jaunības.

Jau pieminētā CANNIBAL CORPSE koncerta laikā sanāca parunāties ar dažu mūziķi, kuri tai vakarēšanā vien kā klausītāji bija klātienē. Saņēmu jautājumu tiešu - ko tad darīt? Jāsaka, spēlēt, spēlēt un apgādāties ar menedžeri, kurš iesākumā bez "kāposta" būtu ar mieru strādāt... Un paņemt savā paspārnē galveno domu: darīt lietas konsekventi. Neaprobežoties ar vienu uznācienu kaut kad uz trešās šķiras skatuvītes, neieciklēties bezgalīgajās sastāva maiņās un mākslinieciskajās domu atšķirībās.

Un zvetējot regulāri pa apātiskās publikas (aiz informācijas pārēšanās un naudas iztrūkuma saistībā ar vispārēju recesiju Latvijā) pierēm, nonāksim pie pareizā rezultāta. Cerams, ka dažiem vismaz atbildēju...

http://karametals.lv