Aksioma: lielisku koncertu nespēj sabojāt pat pretīga organizācija

(Raksta Dethecrator) Svētdien (15. aprīlis 2012) agri no rīta (izsacīšos šādi) piebāztajā Nabaklabā rībināja trīs vareni kolektīvi, kam vajadzēja spēlēt sestdien.

 

Koncerta sākums bija nolikts neizprotamos 22:00, un pie mūsu tradīcijām bija skaidrs, ka sāksies vismaz pusstundu vēlāk. Šoreiz notika kaut kas sen neredzēts — kavējums bija tikai 25 minūtes! Bet nu SOUNDARCADE [10] rādīja līmeni, liekot secināt — šī ir kļuvusi par vienu no mūsu valsts spēcīgākajām koncertgrupām. Un darījusi to nevis klusi un nemanāmi, bet skaļi un manāmi! Bija sajūta, ka par godu šī vakara gaisotnei SOUNDARCADE izvēlējusies garākus, hipnotiskākus gabalus nekā citkārt (bet varbūt tāds tikai iespaids). Virs galvām grupai spīdēja dažādu telpiska rakstura fraktāļu videoprojekcijas — šāds motīvs vēl nebija redzēts. Un Nabaklabam neraksturīgā kārtā pie skaņotāja pults dirnošais necentās nokaut priekšnesumu.

 

WOLVES LIKE US būtu izsaukuši smaidiņu, ja vien lielākā klausītāju daļa nelīdzinātos viņiem. Runa ir par ārējo paskatu, protams. Trīs dalībnieki no četriem tērpušies rūtainos flaneļa kreklos — kaut kas tāds uz skatuves nebija redzēts kopš «grunge» norieta deviņdesmito beigās! (Šoreiz tas, protams, bija hipsterisma dēļ — tauta zālē lielākoties izskatījās tikpat pretīgi.) Tomēr, kad WOLVES LIKE US sāka spēlēt, izrādījās — šī ir tīra manta. Skaņas biezuma un mūzikas oriģinalitātes pakāpes līdzīgumu MASTODON pēdējam albumam «The Hunter» pastiprināja divbalsīgi dziedošo ģitāristu un basista vizuālā līdzība iepriekšminētajiem matainajiem ziloņiem. Postmetāls, kur saturā vairāk ir metāls nekā post-: tā varētu saukt to enerģijas paraugstundu, kuru salīdzinoši īsās, bet saturiski vērienīgās kompozīcijās izgāza pār mums WOLVES LIKE US, kam arī jāliek [10].

 

Uzsākot savu daļu jau ap vieniem naktī, JUNIUS četrotnes vīri, paskatā visi vienādi īsbārdaini kā spartieši no filmas, spēlēja drūmi garīgu mūziku ar patiesi izcilu vokālo sniegumu. Ja ierakstos JUNIUS ir vairāk tā kā postroks, tad dzīvajā skan stipri vairāk uz metāla galu. Iedomājieties DEPECHE MODE, ja tie spēlētu diezgan vienkāršu postmetālu (nejaukt vienkāršu ar švaku: vienkāršība ir tikums!) — tā var raksturot JUNIUS sniegumu zem Meierovica bulvāra velvēm. Nospēlējuši savu un pēc tam vēl trīsreiz atnākuši atpakaļ uz skatuves uz publikas izsaucieniem — jāatzīst, ka [10] ir pelnījuši arī JUNIUS!

 

Šī koncerta biļete maksāja Ls 3,50 (vēl lats nost, ja bija lidonis pirms tam paķerts kaut kādā lupatu bodē). Bet tauta bija vairāk apmierināta nekā divas dienas atpakaļ pie RUSSIAN CIRCLES un DEAFHEAVEN par 14 latiem, atsaucoties uz kādu metālistu (VL!-TB/LNNK), kas principā cenšas iet uz visiem koncertiem pēc kārtas.

 

Kas gan nenozīmē, ka koncerta organizatoriskā puse arī būtu pelnījusi tikpat augstu vērtējumu kā mūzika. Apskaņošana bija līmenī, pateicoties nevis kluba, bet tūres līdzatvestajam skaņotājam, un to, ka nevar uzsākt koncertu ar trim stabilām, ilgspēlējošām grupām astoņos vakarā, nevar piedot ne aiz kādiem motīviem. Būtu saprotams, ja norises vietā būtu jāpaspēj uzstādīt skatuve, jāsaliek tumbas un monitori, gaismas jāuzstellē, pults jāpieslēdz utt., bet Nabaklabā viss ir uz vietas — nāc tik un spēlē! Kā pie tādiem ideāliem nosacījumiem ir iespējams novilkt sākumu līdz 22:30, nevar saprast ne pēc puslitra.

 

Video: http://www.noisecreep.com/2012/04/10/junius-betray-the-grave-video/

Komentāri: