(Raksta Dethecrator) Jaunā 3D koncertfilma «Through the Never» vienādās daļās apvieno koncerta ierakstu trīs dimensijās līdz ar fantasmagoriska politiskā trillera/šausmu filmas sižetu. Kā tāda kombinācija turas kopā?
Abas filmas līnijas — muzikālo un sižetisko — vizuāli kopā satur noskaņa no klasiskā «film noir» žanra. «Dark City», «Maltese Falcon», «L.A. Confidential», «The Usual Suspects», «Reservoir Dogs», «Sin City» — šīs un viņām līdzīgās ir filmas, kas veidojušas pamatu «Through the Never» kinematogrāfijai. (Šeit ar vārdu «kinematogrāfija» domāts filmas vizuālā noformējuma rāmis: gaismas, leņķi, objektīvi, filtri, līnijas, montāžas ritms un tamlīdzīgi elementi.) Skatītāju acīs visu vēl tumšāku padara 3D brilles, kuras aiztur zināmu gaismas devu. Pat filmas atvēruma kadrs, kurš parāda pilsētu un tukšu stāvlaukumu pie arēnas, kurā vēl nekas nenotiek, attēlo jau pilnīgi iestājušos nakti.
Filmas sākums uzņemts ar zināmu ironijas dozu gan par resniem pusmūža metālistiem, gan ignorantiem mūziķiem, kuri neatpazīst savus tūres darbiniekus (sižetā uz galvenā varoņa Tripa pusi divus vārdus pārmij vienīgi Kērks Hammets, kamēr Džeimss Hetfīlds iebrauc arēnas pagrabā ar spīdīgu sutenermobīli, vai Robs Truhijjo nepievērš nekam uzmanību, jo iesildās pirms koncerta, bet Larss Ulrihs ar savu totālās kontroles apsēstību noblenž uz pretīmnākošo Tripu, nevarēdams saprast — ir gaitenī uz ģērbtuvi tādam jānāk pretī vai nē).
Bet tad jau skan Ennio Morikones «Ecstasy of Gold» augšupkāpjošā melodija, un sākas koncerts. Varam novērot grupu spēlējam «Creeping Death» un «For Whom the Bell Tolls» no apmēram tāda attāluma, kā mikrofona statīvs redz abus ģitāristus un basistu — vai no tāda, kā šķīvis redz Ulrihu. Šajā brīdī pie dziesmas «Fuel» Trips, kurš stāv uz kāpnēm starp arēnas sektoriem, saņem darba uzdevumu no tūres menedžera: viena no tūres fūrēm palikusi bez degvielas gabalu no arēnas. Pēcāk sižetā izrādās, ka ne degvielas beigšanās pie vainas, bet gan šoferim galīgā nelaikā uznākusi epilepsijas lēkme — tomēr tas noskaidrosies tikai pēc laba laika, tāpēc tagad džekiņam jāņem kanna, jāsēžas apdauzītā busiņā un jāvirina pa tumšo pilsētu, mēģinot atrast stāvošo fūri. Tajā esot soma, kurā esot iekšā kaut kas, ko grupai vajagot jau tūlīt, koncerta laikā.
METALLICA tikmēr turpina dragāt cauri «Ride the Lightning» albuma titulgabalam, bet tūres darbinieks konstatē, ka visa pilsēta ir izmirusi: tukšas ielas, laukumi un ietves. Te, nobremzējot pie sarkanās gaismas, viņš pamana uz afišu staba asiņainas plaukstas nospiedumu! Un, kamēr viņš apsver, vai kāpt ārā un meklēt, vai kādam cietušajam nav nepieciešama palīdzība, viņa busiņam sānos ietriecas panikā no kaut kā bēgošs linkolns…
Atjēdzies no avārijas, Trips izlieņ no samīcītā busa, paņem degvielas kannu, karti un sāk iet uz stāvošās fūres pusi. Viņam garām pabrauc trīs policijas mašīnas, viena no kurām aizdedzināta — taču braukt spējīga. Tad beidzot parādās kaut kādi cilvēki, kas skrien uz visām pusēm…
Izrādās, pilsētā notiek kaut kādi «Occupy Everything» nemieri, kas pārvērtušies pamatīgos grautiņos un pretinieku galināšanā. Protams, Trips — būdams vēl no avārijas apdullis — iekuļas tieši pa vidu nemierniekiem un policijai. No šīs vietas sižetiskā līnija kļūst arvien fikcionalizētāka un attālinātāka no jebkādas iespējamās realitātes: varonis gan atrod fūri un izņem no tās somu, bet viņam uzbrūk pūlis vienotā frontē ar policiju (lai arī tie tikko klapēja nost vieni otrus); Trips mūk, tiek atskaldīts, aplejas ar degvielu; izkuļas cauri alejai, kuru rotā svaigi pakārtu līķu galerija; un visbeidzot uz viņu uzēdas policijas zirga mugurā sēdošs ments — sadists gāzmaskā. Ar katru sižeta pavērsienu viss kļūst arvien mītiskāks un nereālāks, kamēr METALLICA dodas cauri «The Memory Remains», «Cyanide», «… and Justice for All», «Master of Puppets» un «Battery». Protams, neiztiek arī bez «Nothing Else Matters» un «Enter Sandman».
Paralēli varam vērot METALLICA skatuves šovu tādā tuvumā, kā parasti to var tikai tie, kas piekļuvuši pie pašas skatuves — tāpēc šis būs ieguvums jebkuram no faniem. Un redzam, ka skatuve ir tā pati, kas pēdējoreiz viesojās Rīgā pirms trim gadiem: ar to pašu rotējošo bungu komplektu, no griestiem nolaižamajiem «Death Magnetic» zārkiem, no skatuves grīdas iznirstošajiem krustiem utt. Viss papildināts ar dažiem citiem elementiem — ar milzīgu Temīdas statuju, kas tiek uzslieta dziesmas laikā un pēc tam sagāzta, ar četriem gaismu krāniem, kas cilājas pēc vajadzības (un tad viens it kā salūst, tāpat kā viens no mikrofoniem — saskaņā ar «Metal Hammer» ziņoto no filmēšanas laukuma Vankūverā, tās ir scenārista sarakstītas un speciāli filmai iestudētas «neizdošanās»).
Filma ir pilna ar dažādu citu filmu atsaucēm un citātiem, kas būs atpazīstami kino mīļotājiem — sākot ar asiņaino plaukstas nospiedumu (Hičkoks!), turpinot ar visādām Tripa piedzīvojumu fantasmagorijām (mūsu varonis ar Tora veserim līdzīgu sitamo rīku pret mentu — sadistu), un tā līdz pašam pēdējam kadram: Trips beidzot ticis atpakaļ līdz arēnai un nosviež uz skatuves malas somu. Mēs tā arī neuzzinām, kas tajā īsti iekšā — tāpat kā franču filmā «Rōnin» vai Tarantīno gabalā «Pulp Fiction» deviņdesmitajos. Bet visa sižeta pieaugošais sirreālisms attaisnojas mirklī, kad uz ekrāna parādās filmas nosaukums vēlreiz, pirms beigu titriem: «Through the Never» — to var saprast kā «Cauri tam, kas nekad nenotiks».
Būtu interesanti uzzināt, kas licis METALLICA pastāvēt uz to, ka filmas sižetā jāievij politiskas sadursmes tēma — tāda drīzāk piestāvētu RAGE AGAINST THE MACHINE vai SYSTEM OF A DOWN koncertierakstam. Muzikālā ziņā koncerts balstās uz astoņdesmito gadu materiālu (9 dziesmas), un tikai sešas ir no nesenākiem albumiem, pie kam nav neviena dziesma no «Load», «St. Anger», «Lulu» un «Garage, Inc.». No «Death Magnetic» tikai viena, un kopumā koncerts ir par stundu īsāks nekā parasti (filmas garums ierobežo), pie kam filmā nenoskan pilnā apjomā «Wherever I May Roam» (2CD skaņas celiņa versijā gan ir).
Kad kinozālē iedegas gaismas, nevajag uzreiz iet ārā, jo noslēguma titriem paralēli skan «Orion», kas — atšķirībā no visiem pārējiem gabaliem — ierakstīts mēģinājuma laikā. Tas ir labs punkts uz «i», ko novērtēs nevis nejaušie skatītāji, bet īstie metālisti!
Filmas treileris:
http://www.youtube.com/watch?v=N4IhWJ8r7_4
«Master of Puppets» skan filmēšanas laukumā:
Komentāri: