Augstākā labuma līķi: #100ieraksti100gadei — XV daļa

(Raksta Dethecrator) Latvija paspējusi jau ieripot savā simtu otrajā gadā, kamēr mēs vēl tikai apzinām 100 līdz šim Karametālā nepieminētus ierakstus no Latvijas metālscēnas, kas tikuši radīti valsts pirmajā simtgadē!


Turpinām retrospekcijā aplūkot Latvijas metālscēnā tapušus ierakstus, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav tikuši recenzēti šajā vietnē pie to iznākšanas. Tāpat kā iepriekšējos #100ieraksti100gadei apskatos, neliksim galvaskausus katram albumam atsevišķi, jo te ierakstus savstarpēji salīdzināt grūti.


71. Lielas ambīcijas ir viena lieta, spējas tās piepildīt — pavisam kas cits, bet RELICSEED atvēziens atmaksājās jau pirmajā albumā «60 minūtes sapņa», kas iznāca 2010. gada rudenī — toreiz Karametāls publicēja apjomīgu interviju ar kvartetu, bet ne albuma apskatu. Kā tad nu šis disks, kas savdabīgā kārtā bija iepakots tādā kā metāla konservu bundžā, novecojis šajos desmit gados? Iepriekšējās dižķibeles gados noslīpētas un (ne katrai grupai raksturīgi) izsāpētas dziesmas dzimtajā valodā, apgādātas ar liriku cirvja tiešumā, aizpilda klausītāja prātu bez kompromisiem: tā kā RELICSEED tā laika soloģitārists bija ražīgais ierakstu inženieris Kārlis Šteinmanis, tad te viss nostrādāts līdz sīkumam — var dzirdēt katru Edgara Rakovska izbļauto frāzi, katru Andreja Upmača un Jāņa Narbuta bungu un basa gājienu. «Sapnis», «Bailes», «Slaucējs smalkjūtīgais», «Saruna», «Algebra» — gandrīz neviena no šīm dziesmām neizklausās novecojusi arī pēc desmit gadiem. (Ja nu vienīgi varēja iztikt bez gabala «No rītiņa», kas nenes nekādu idejisko slodzi.) Tālāk RELICSEED pabraukāja pa Krieviju un Ameriku, vienmēr spēlējot arī dziesmas latviski, ieguva trešo svarīgāko ASV mūzikas balvu — Independent Music Award titulu labākā metāla kategorijā par otro albumu «Slaughterhouse», spēlēja METALLICA dzimšanas dienas oficiālajās svinībās Sanfrancisko utt., lai pēdējos gados par grupu vairs nekas nebūtu dzirdams. Neko darīt — lai nu kam, bet šīm dziesmām nevar saklausīt nevienu sirmu matu.
Intervija pirms 10 gadiem: https://karametals.lv/zinas/relicseed-ir-60-minutes-sapna-un-rokmuzikas-507/ 


72. Saldenieki KRIEGOPFER caur Lietuvas leiblu Pasidaryk Pats Records 2008. gadā mums cēla priekšā minialbumu (kaut ko pa vidam starp EP un albumu: deviņarpus dziesmas kādās 24 minūtēs) ar nosaukumu «Erasenation». Ieraksts ir viennozīmīgi dinamisks (tas ir — ne tikai žanram raksturīgi ātrs, bet vietām arī lēns un apdomīgs), hārdkoristiem raksturīgā ķērkšana un vaimanāšana te ir pieciešama, jau titulgabalā parādās gluži vai džezīgi elementi — muzikālā ziņā te ir, kam piesiet ausi! Protams, kopumā skaņas kvalitāte ir tuvāka demoierakstam, un vienā vietā mūziķi šķiet drusku par daudz ietekmējušies no SOAD dziesmas «Holy Mountains», tomēr KRIEGOPFER prasme rakstīt neprognozējamus rifus ir viennozīmīgi atzīstama. Cita lieta ir dziesmu tēmas: tādi gabali kā «Varas kults», «Totālā kontrole», «Self–made prison» u.c. demonstrē, ka «Erasenation» nav nekāda saistība ar Latviju vai Eiropu — šī ieraksta darbība notiek Ziemeļkorejā vai sarkano khmeru laika Kambodžā.
Pilns ieraksts noklausāms te: https://kriegopfer.bandcamp.com/album/erasenation


73. Iesākumā bija S/T debijnieks, tad sekoja EP: šoreiz pieminam INDYGO 2007. gada disku ar piecām dziesmām, kam ielikts godīgi atbilstošs nosaukums «Under Construction». Pirmajās dziesmās «The 7th Day», «Middleman» un «Clockwork» grupa izklausās vairāk vai mazāk pēc TOOL, ceturtā dziesma «Daddy» ir THE CURE uz steroīdiem, un tikai EP noslēdzošajā titulgabalā INDYGO saņemas uz savas individuālās skaņas atrašanu. Citādi — jamie vienmēr pratuši gan spēlēt, gan dziedāt, gan sacerēt prātā paliekošus gabalus. Un to visu vēl izpildīt koncertos ar pāri plūstošu enerģiju.
Klausīties un iegādāt: https://indygo.bandcamp.com/album/under-construction-ep


74. Divtūkstošo sākumā ļodzīgu tiltiņu no pagrīdes uz plašu publiku un slidenu laipu no Kuldīgas deviņdesmito andergraunda uz ienākšanu ikvienā latviešu mājā meta RĀPUĻI AR PUTNIEM, saīsinājušies kā R.A.P. līdz ar izšķilšanos no NEKAC čaumalas. Prazdami savienot māksliniecisku ekspresiju, oriģinālas ģitārskaņas, pamatīgus basus un melodijas ar zināmu smaguma devu, R.A.P. kā vieni no retajiem apzināti izgāja ceļu no D.I.Y. pagrīdes līdz visplašākajai publikai, vienlaikus nepazaudējot savu māksliniecisko integritāti (pretstatā, piemēram, dažai Liepājas grupai, kas gadu gaitā pieņēma Rača ģīmi un līdzību). 2003. gada disks ar vienkāršu nosaukumu «2» parāda R.A.P. spējas savienot oriģinalitāti un melodiskumu: no pirmajām dziesmām «Looking Stone», «Winter Thoughts» un tolaiku radiogabala «Butterfly Snow Fall» atslābums manāms tikai pāris nākamajās dziesmās «The Day We Die» un «102nd Burning Floor», tad atkal ieskriešanās caur «Not So Hard» uz «Touch in the Night», pēc tam — dažas mazāk populāras dziesmas, tad beigās trīs gabali latviski, kas stila ziņā it kā veido atsevišķu EP: līdz šai dienai visi atceras «Lūzerblūzu», «Nekas vairs nav tā» un «Esot vienatnē». Arta Dvarionas enerģiskais baritons, Štro inovatīvās ģitārskaņas (šis ir no tiem albumiem, kur ģitāra pamanās izraisīt spilgtākas emocijas nekā teksta burtiskā nozīme), Māstera nevainojamais bass, Gata Lagzdenieka pamatīgās bungas — savā otrajā pilnvērtīgajā albumā R.A.P. ir tuvu virsotnei kā dziesmu rakstīšanā, tā to ierakstīšanā, kas rezultējās trīs Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvās. Dīvaina sajūta pārņem, apzinoties, ka šis viss jau 15 gadus nav dzirdēts koncertā: liekas, tas bija tik nesen!
Atsaucam atmiņā:

 

 

https://www.youtube.com/watch?v=Kz6tVZIjN9o

 



75. MALHOND pats pirmais digitālais albums «No nekā» iznāca vēl 2014. gadā un satur industriālā metāla eksperimentus, neofolkam raksturīgus tīros vokālus un vietām tādus kā blekmetāliskus rifu aizmetņus. Kopumā «No nekā», par spīti savam paškritiskajam nosaukumam, izklausās labāk nekā parastais «vēl-viens-demo-no-kādas-jaunas-grupas», un žēl, ka MALHOND tā arī neizdzirdēsim koncertā, jo šis duets kā aizdevās krīzes laikā uz ārzemēm pastrādāt, tā vēl tagad nav ticis atpakaļ. Lielākā problēma: katra dziesma šķiet savā žanrā (no bleķa līdz retrosintezatoriem), tāpēc kopējais iespaids atgādina lupatu deķi. No otras puses, garlaicīgi nepaliks!
https://themalhond.bandcamp.com/album/no-nek-2


Iepriekšējie #100albumi100gadei apskati, ieskaitot INDYGO, MALHOND, RELICSEED un daudzus citus diskus: https://karametals.lv/zinas/liki-ierakstiti-pazemes-gramata-100ieraksti100gade-1003/
Un vēl viena dziesma:

 

 


https://www.youtube.com/watch?v=6fbnrvTDEWc

Komentāri: