Baltic Bizarre Fest 2011 – bija Rīgas centrā un ne tikai...

Autorība: Edy (P3team) , iekavās – Daktera Scārona komentāri. Atskats par Baltic Bizarre Fest 2011 28., 29. janvārī Nabaklab. Visu pēc kārtas...

1. diena
Viss sākas ar saprotamu novēlošanos, jo nav ko sākt rībināt, kamēr nav saradusies publika, kas gatava uzklausīt. Cilvēki savācās, bet kā jau tas ierasts šajos laikos, ne pārāk daudz, bet nu vismaz vērā ņemams skaits, lai sāktu koncertu.

Mazajā zālē sāk Dj Deathperado un liek mūziku uz goda un atbilstoši paredzētajam, tajā pašā laikā necenšoties sevis piedāvātu sagrozīt līdz skaļumam, kas pārspēj grupu uzstāšanos. Tā pāris stundas, kamēr viņu nomaina Dj Sinister.

Lielajā zālē viss notiek pēc plāna un pirmie sāk DISEIM. Un novālē ne pa jokam! Viss skan kā nākas un ar Ginta gādību pie skaņu pogām skan ne sliktāk kā jebkur citur, kur ir gana jaudīga aparatūra un prasmīgs tās pārvaldītājs. Noslēdz ar iepriecinājumu visiem pilnā debijas albuma gaidītājiem - jaunu kompozīciju, kas ir tehniskāka kā pārējās, bet joprojām old school death metal ar DISEIM raksturīgo ļaunīgo skanējumu.

DISEIM seko pirmie viesi - igauņu Unholy Fables. Cienījams progressive death/black bez ārišķībām. Tiem, kas iepriekš bija klausījušies ierakstā, varbūt par maz bija eksperimentālisma un inovatīvisma, bet toties nekur nebija pazudis kvalitatīvais izpildījums, kas neatstāja klausīt gribētājus vīlušos.

Trelleborg attaisno visu solīto un ir nudien jautra hummpa, nu patiesi, kaut vai var laisties trakulīgā dejā ar slāvu tautas dejas elementiem. Garlaicīgi nav un sajūtas pozitīvas. Kas vēl patīkamāk - labā izpildījumā. Ir gan epic, ir gan folk, bet nav itin nekāda muļķīga ultranacionālisma.

Arcane Grail diemžēl ir ieradušies bez sieviešu vokāla (dzīvojas pa Vāciju), kas viņu uzstāšanos padara mazāk interesantu kā ierakstā, bet viss pārējais ir līmenī, kas pašsaprotami, jo grupa nav nemaz tik jauna. Katrs dalībnieks zina, kas jādara, zina, kā tam visam jāskan kopā, rezultātā - ir gan sympho black, gan nenoliedzami elementi no doom.

Noslēdz Ceremonial Perfection, kas būtu uzskatāmi par šīvakara headlaineriem - jo viņi ir tie, kam par godu šī igauņu/krievu tūre un kuriem nule kā iznācis sprauns un sasodīti izdevies debijas albums. Lūk, kā vajag jaunību pavadīt - puikām vidējais vecumi ij vēl ne 20, bet vālē nopietni un ar attieksmi! Daudzām pieredzējušām grupām būtu ko pamācīties - ir labs tehniskais līmenis, neticams sparīgums un aizraujoši dzīvs sniegums. Nost ar snobiskumu, ka tie takš puikas - skatieties, klausieties un izbaudiet.

Vakaru noslēdz un rītu un pirmos transportus palīdz sagaidīt Dj Sinisters, kurš gatavs spēlēt, kamēr viņu noness un ja publikā nevienam vairs kājas netur lai dejotu, viņš dejos pats!

2. Diena
Nākamā dienā nelaimīgā kārtā sākas ar vēl lielāku nokavēšanos, jo publika jau savākusies, bet kluba kasiere uzrodas novēloti un arī lietuvieši no garā ceļa paguruši un aizķērušies.

Kamēr vēl klapatas ar kasieri - eleganti sāk dīdžejot Dj Zebra, nesanāk daudz izbaudīt, bet viņa radītais post kosmoss ierauj kolīdz sāc klausīties.

Kad nu beidzot visi savākušies ņipri sāk grabināties lietuviešu supergrupa Pērgale - un vilties neliek. Ar priekš Latvijas nīgruma ņipru dienvidniecisku siltumu tie ierauj klausītājus victorious psycho black rock ar veselīgu devu melnā humora un tumšu/gaišu dzīvesprieku. Kāds īd, ka nekas īpašs, bet vietējie īgņas pēc lietuviešu uzstāšanās gatavi pirkt kaut vai Pērgale atvestos kreklus, jo albums aizpinķerējies kur citur. (gribētos drusku vīrus nosaukt par alkoholNroll, jo krietnā deva humora, saspēle un atdeve uz skatuves viņiem ir lieliska, par lietuviešu sensāciju dēvētā grupa spēj aizraut, ja vien klausītājs nav gana aizvērts kaut kam tādam. Lieki piebilst, ka sastāvā sevi jau pierādījušu grupu – Argharus, Obtest, Andaja dalībnieki. Kas iekrita acīs, ja sākumā likās, ka tā ir sava veida nacionālsociālisma propoganda, dēļ roku apsējiem, baltajiem krekliem un štrumbantēm, tad jo tālāk, jo vairāk pārliecība, ka tas ir viens varens joks, īpaši dziesma, kas veltīta vāciešiem, ar fīrera parodēšanu.)

Lai dzīve neliktos par gaišu, Frailty klausītājus norauj drūmākajā pazemē. Izvazā pa tumšiem, vientuļiem purviem ar mītiskiem ļaunajiem gariem, parauj zem ūdens un apglabā nolādētās velvēs. Ar visām sastāva peripetijām, kvalitāte necieš un jaunais (atkal) ģitārists tur līdzi godam. Emocijas sit augstu vilni un ticība tumsai ir atjaunota.

Plašākā vientulības un izmisuma izpētē aizved festivāla gaidītākie viesi Fen. Skan vēl skarbāk un vientulīgāk kā ierakstā un visiem ir skaidrs, ka ausīs un acu priekšā ir labi pazīstamais atmosperic black mikslis ar post-rock, Fen nav skopi un spēlē ilgi. Žanriskā kontekstā atgādina vietām Agalloch un/vai October Tide, Soulfallen, bet tik un tā saglabā nesajaucamu individualitāti. Skaudri izmisīgu vientulību skarba vēja skrāpētā aukstā klajumā. (Iespējams, drusku par garu, bet šī mūzika dzīvajā skan iespaidīgāk, kā atskaņotājā. Īpaši gribētos izcelt trijvokālus – bassists, taustiņnieks pa brīdim ko piedziedāja klāt. Ļoti labi izskatījās Vj Plan projekcijas šiem fonā. Šaubu nav, jau pavisam tepat gaidāmais Fen albums „Epoch” cienītājiem būs topā kādu brīdi noteikti. Uzteicami, ka grupa nav snobi vai sevī iemīlējušies briti, kā gribējās domāt pirms viņu satikšanas, viņi ir atvērti briti, kam patīk tas, ko viņi spēlē.)

9horizon skaņošana no Ginta rokām pāriet Olivera rokās un skaņošana sākas no augšas. Publika sūdzas par ausu bojāšanu un dabūjusi vakara pamatēdienu pamazām taisās uz mājām. 9horizon nelielajam klausītāju lokam nodemonstrē labi sniegtu sludge/drone mikslu, no sākotnēja sludge arvien vairāk tiecoties drone un post-metal virzienā un atsakoties no liekiem iestarpinājumiem starp kompozīcijām uzstāšanos pāsvēršot vienotā skaņdarbā. (ja kas, 9H sastāvā ir viens Tesa dalībnieks, jaunais skanējums ir krietni gājis labumā, kvalitatīvs musons!)

Mazajā zālē jau sen kā Dj Zebru nomainījis Dj Kra un Dj Rutas tandēms vietām rībinot tā ka Lielās zāles aizmugurē grupu uzstāšanās jaucās ar Dj darbošanos. Uz projektora Mazajā zālē un pa grupu uzstāšanās starpu vizualizē VJ Plan prezentējot Latvijā samērā vēl mazattīstīto vizuālo mākslu video projekciju veidā. Un nudien ir uz ko paskatīties.

Ar visu nokavēšanos pēdējā grupa beidz ap dieviem naktī un tad jau apmēram beidz arī Dj un Baltic Bizarre Fest 2011 saucems par aizvadītu.
Visas grupas, dj, vj, skaņotāji, gaismotāji, kluba darbinieki, organizatori strādājuši godam un par to viņiem PALDIES.

Bildes sekos drīz te: http://p3licanwebzine....

Seši, Seši, Seši – Viļņā, „Mulen Ružas”
Haralds Strapāns, speciāli Karametāls.lv

Kamēr Rīgā rībēja pirmā BBF diena, tajā pašā dienā Viļņā rībēja „Trejos Šešerios“ šīgada mazais festivāls. Nosaukums tulkojams, kā „trīs sešinieki” ( kā mazais izaicinājums, provokācija vai attieksme pret reliģisko spiedienu, saistībā ar metāl mūziku, (atceramies Devilstone festivālu un ažiotāžu ar mēdijiem, Mayhem, sātanismu etc).

Sastāvā tikai trīs grupas, bet kopējā vakara gaisotne bija visnotaļ skanīga un pozitīva.

Pirmie sāka lietuviešu Luumm – savā ziņā ģeniāla ģitārista Andriausa jaunais projekts, savulaik Rīgā spēlējušo projektu D.S.. un vēl kādu, viens no virzītājiem. Pamatā, tas ir instrumentāls post roks, kas jaucas ar dažādiem eksperimentālās mūzikas piejaukumiem. Kā koncerta sācējs – gandrīz ideāls, ja vien, neesam konservatīvi stagnāti, lai aurot, čo za fak, kur metāls? Šoreiz, labākajās tradīcijās, ģitāra un bungas, tik ar svarīgu elementu, ka pedāļu, efektu, koopu ir vairāk, kā parasti. Luumm mazais Ep iznācis, bezmaksas te: http://luumm.bandcamp....

Turpinājumā – Rīgas pozitīvo emociju jeb gaišā doom metāla pārstāvji – Frailty.

Gandrīz vairākums no jaunajām dziesmām, maz veco labo hītu no „Lost Lifeless Lights” albuma, bet tas nebojāja prieku. Toties, normāls mošpits sanāca, pirmās trīs rindas ar saviem matiem pat drusku traucēja sitoties sejā.

Džeki norullēja gandrīz pilnu stundu, ne uz brīdi nezaudējot smagnējumu, melodiskumu, draivu un klausītāju uzmanību. Pašās beigās, tieši uz skatuves tika nosveikts dzimšanas dienā arī grupas „klusākā vētra” – bundzinieks Lauris, kam sekoja viena ātrāka dziesma, ar publikas dubultatdevi. (interesants novērojums, garākos koncertos, grupām jāsaka šī frāza – „šī būs mūsu pēdējā dziesma” – vairākums klausītāju tad saņemas uz dubultmošpitu)

Fen – ātri, operatīvi uzkrāvās, jo skaņošanos bija veikuši jau pa dienu.
Tikpat ātri un operatīvi arī grieza vaļā. Nonstopā, bez īpašiem tostiem, 15minūšu izklāstiem, par ko ir dziesma, tādā pašā nonstopā arī stundu ar vismaz + 20min nokaplēja. Iespējams, drusku par vienveidīgu vai drusku par garu, bet tikpat ļoti iespējams, ka šis secinājums tika izdarīts alkohola iespaidā. Toties par Fen – pirmais gabals sākās ar tīro balsi, ka pat gribējās doties bāra virzienā, bet nākamie jau gāja vaļā ar čerkstošo balsi, piedziedājumiem, pat mazāk ambienta, post, kā biju gaidījis, vairāk tāda tumšāka dažādu tempu gaļasmašīnīte. Par top grupu nebūs, bet šad tad uzliks noteikti.

Patīkami, ka skaņa visām grupām bija ļoti laba, nekas nekur nepeldēja, nepazuda, viss bija gandrīz ideāli, nemaz nerunājot par skatuves tehniķiem, skaņotājiem, kas kā skudras tekalēja ausoties, piegriežot, nogriežot.
Patīkami, ka Viļņā, kur arī esot krīze, zālē bija vismaz 150 cilvēki, kas bija samaksājuši 40 litus (7-8ls) par ieeju.

Patīkami, ka kamēr spēlēja grupas, pie bāra gandrīz nebija burzmas, lielākā daļa klausījās.

Patīkami, ka nekur nemanījās vēmekļu čupiņu, aizmigušu jauniešu vai pārliekā alkohola reibumā esoši indivīdi.

Bildes: http://www.fotogriausm...

Komentāri: