Bandu gali un sākumi... (kas notiek LV mūzikā, 6.3.15.)

Vandāls aizgulējies mākoņos. Tagad atkal ir laiks nolaisties Zemes līmenī. Kaut kas atkal pavasara sākumā notiek... Daža prominenta banda paziņo par darbības izbeigšanu. Tādas kā bēres, vai? Par to tad ir jāprunājas.

Vandāls: Kas tad ir kādas grupas gals?
- Tas tāds neskaidrs jēdziens. Visai reti kādi pasaka “ar mums ir cauri, mēs te izbeidzamies, mēs labpratīgi lienam kapos” u tml. Visbiežāk mūzikas komandas pašas no sevis vairs neko nedara mūzikas laikā. Vecums, nespēja lietot mūzikas izstrumentus, aiziešana tai-Saulē. Un- komanda vairs neeksistē. Tas notiek daudz biežāk.

Mūziķi šādi rīkojas arī cita mērķa pēc....
- Jā, gadās – skaļi paziņo: šī nu pēdējā tūre, šie nu būs pēdējie koncerti. Un... nepaiet ne 2-3 gadi. Kad viss atkal notiek. THE ROLLING STONES – jau pēdejos 20 gadus rīko pasaules “atvadu tūres”, tā visu laiku uzturēdami uzmanību savā virzienā. Lai gan skaidri zinot- šie pabeigsies vien tad, kad Miks Džegers nespēs uznākt uz skatuves... Mūsu pašu MENUETS pirms piecgades uzrīkoja pasākumu Dzintaru koncerzālē ar zīmīgu nosaukumu “Laiks ir beigt”. Bet tur nekas nebeidzās- grupa 2014/2015tajos ir atkal uz skatuves dēļiem.

Vienvārdsakot - mārketinga triks.
- Piekrītu. Tas ir labs triks, kas tā uzkačina “savus” iesūnojušos fanus.

Mūzika - tas ir dzīvesveids, kur vispār nekas nebeidzas...
- Mūzika ir dzīvesveids, un tā “normālam” mūziķim iet līdz pat zārka malai. Un vēl pēc tam...

Un pēc tam...?
- Drusku atkāpjos no tēmas, taču katra mūsu dvēseles dzīves ceļs ne tuvu nebeidzas ar “koka mētelīti”. Katra mūzika skan arī pēc tam – kad Mūziķis ir pabeidzis šīs Zemes gaitas. Kā atmiņas. Un reizēm mūzika folklorizējas. Skaņdarbi ir apritē, bet autors piemirstas. Mūzika pakaras kaut kur gaisā starp zemi un debesīm.

Bet traģika ir tad- ja mūziķis ir dzīvs, bet paša mūziku klausās no malas.
- Tas tā ir. Reiz sprauns mūziķis- tagad ir dārzeņu čupa. Varbūt strādā kādu maizes darbu (galdnieks, tramvaja vadītājs, ofisa menedžeris utt., utt.). Bet paša radošās aktivitātes izčākst kā sveces vējā. Vēl vairāk- ja kāds pats sev iegalvo - “tā bija jaunības kļūda”, “nedomāju, gribējās trakot”. “Bet šodien esmu nobriedis, mierīgs, un parasts”.

Vakar biju Napoleons, šodien vien parasts “Džons Smits”....
- Atceros kādu filmu – kur viens vīrs bija nolaidies līdz zemajam salmu līmenim. Bet... tad kaut kas notika, un atkal atsākās jaunības trakums...

Ja mūziķis ir patiess, tad atvadas no mūzikas nav iespējamas...
- ... paiet kaut kāds laiks, un atkal gribas satraukties.

No mūzikas nav iespējams atvadīties.
- Un otrādi, ja tā strauji atvadāmies, tad visa iepriekšējā mūzika nav bijusi patiesa. Redz, pat LĪVI muzicē- kamēr, t.s., neiznes visus ar kājām pa priekšu. Viņi visi bez atvadu vārdiem ir pārcēlušies uz mākoņu maliņām. Un viens pēdējais mohikānis ir pielicis punktu ar tekstu “tādi LĪVI vairs nav”. Negribas neko sliktu teikt, bet arī atlikušais līvists ar savu dzīves veidu- tā vien cenšas Aizsaulniekiem piepulcēties. Cerams, ka tomēr šai saulē vēl kādu mūzikas mākslu pieražos.

Bet kādi citi...
- Ar pompu atvadās. Kā zinādami, ka nekad vairs uz skatuves nebūt. Lai gan ticu, vienas ex-blices čaļi iekomponēsies kādos citos projektos.

Eh, jaunība...
- Jaunība ir nevis pēc gadu skaitu uz muguras, bet gan pēc dzīvesziņas. Vecums ir tad: kad prātā pasakam- metam mieru un kļūstam parasti, pelēki. Jaunība ir tad- kad gribas būt gaišiem, no “bara izlecošiem” un harizmātiski.

Kas vēl tālāk?
- Atceramies, reiz bija zāle zaļāka, saule gaišāka. Šodien atceramies aknu sāpes, sabendētos nervus, jau pakurlās un aizdziedātās ausis. Un zarnas sāp, mugura sūrst saliecoties. Nav vairs vēlme koncerta vidū palekties. Negribas līst uz dēļiem – pat tad, kad pusmiljardu piesola. Pasaulē arī daži precedenti ir: ABBA, LED ZEPPELIN- kuri negrib apvienoties pat ar lielu atlīdzību līgumā. Zinādami, ne tas izskats, ne tā balss. Un saprot- ko tad publika klausīsies un skatīsies kādi tur onkuļu/ tantuku izpildījumā. Ar sačerkstējušām balsīm. Vecums...

Pret vecumu arīdzan ir zāles – mūzikā...
- Jā! Muzicē nepartraukti! Aizvien radi skaņu mākslu. Tad izdodas. Jaunībā tad ir trakums, pusmūžā – ir pārdomts briedums, vēlāk- smalkums, izkoptība. Arī zaļās jaunības hitu pārlikumi aizvien augstāka līmenī. Kens Henslijs, kurš 1980. gadā aizgāja no URIAH HEEP, tomēr ņem priekšā sacerētos komandas hitus- un aizvien pa jaunam izpilda. To varam redzēt youtubē. Ja kādreiz bija grupa “Bumba”, tad tagad varam radīt “Bumba-Pro”, pēcāk “Jauna bumba”. Kopumā mūzika turpināsies līdz brīdim, kad pašu ar kājām pa priekšu nesīs uz mūža mājām. Un mūzika – kurai notis nekad nebeigsies - paliks karajoties starp debesi un zemi.

Un ne tikai tur...
- Paliks jauno censoņu prātos. Reizēm kāds “pavisam atvadījies” mūziķis iedod impulsu daudziem citiem, kuriem “senās skaņas” dod jaunu grūdienu. Varbūt tas ir pēdējais grūdiens kādam čalim- pirms došanās uz Savu Garāžu uz savu pirmo mēģinājumu.

Notiek tāda enerģijas pārdale.
- Ja vienam “pietiek”, tad citiem – ir starta šāviens. Un skaņu mākslas stafete nesas tālāk. Tajā bezgalīgajā skrējienā. Kuram finišu neredz. Jo- pati mūzika ir bezgalīga. Tikai mainās mūziķu paaudzes. Lielā pārsvarā pa klusām, neatvadoties. Tomēr pa vidu izskan skaļi paziņojumi - “Laiks ir beigt”! “Un pavisam beigt!”.

Beigas, tāds jēdziens vispār nepastāv...
- Nepastāv! Ir tikai pārejas! Ieskaitot pat to- ko mēs saucam par Nāvi. Pat tad Dvēsele tikai pāriet (turklāt to darot daudzas reizes ar apskaužamu regularitāti) slieksni pirms nākamās telpas. Arī mūzikā nav beigas. Pēc tam, kad Frontmens saka- es esmu savas “liestes” nolicis pavisam- neticiet! Mūzika dzīvos fanu atmiņās, kaut kur karāsies starp debesi un zemi, un iekritīs nākotnes mūzikas vēsturnieku apcirkņos. Kādam no nākamās paaudzes iegribēsies “koverēt” publikai sen zināmus skaņdarbus.

Bet - kamdēļ tad tomēr dažs Atvadās...?
- Visticamāk – pats sev ir apnicies. Reizēm saprotot- ka pa vecam “nevelk”, pirms ... to pamana citi no malas. Pirms, kādi uzspēlēti mūzikas apskatnieki sāk viedēt “vecais kraķis ir tikai sava paša jaunības karikatūra”. Reizēm grib... pievērsties mazbērnu audzināšanai. Reizēm- sāk nodarboties ar biznesu. Reizēm... apprecas un ieiet cēlajā ģimenes dzīvē. Nu iemesli daudzi. Reizēm mākslinieki paši nesaprot, kamdēļ šādi izrīkojas. Ir varbūt kāds mājiens no Augšas?

Bez mājieniem - Atvadas ir tikai pārejas...
- Tikko jau pasacīju, nāves kā “suga” šai saulē neeksistē. Ir tikai pārejas un pārvērtības. Viens gals ir citam kam sākums....

Uz kādu citu sākumu arī ceru! Priekā!

Komentāri: