Blekmetāls - ir visur

Visās valstīs, visās zemēs. Reizēm pat tālās aizokeāna salās. Nav skaidras ziņas par notikumiem Taimīrā, Grenlandē vai Saoma salu arhepilāgā.

Bet trakmetāliskās vēlmes trako visās Zemeslodes nomalēs. Te ir cits uzjautājiens - vai tas interesē pārējos līdzcilvjus? Pa lielākajai daļai - neinteresē. Mes katrs varam savā garāžā, bēniņos, pagrabā vai dārza mājiņā novākt savu muzicējošo sastāvu, nosaukt sevi par "elles varoņu padibenēm" (nez kā angliski, šai "metālistu mēlē" skanētu - botom hell garbage, vai?) un dragāt savu muzonu, kas vispirms klausīta diskos/cd/dvd un tagad arī visdažādākās tiešraidēs no "tīmekļa". Tā teikt, jaunā melnā krusta iesvaidītāju paaudze dzimst...

... un ar smagām pūlēm raušas uz atzīšanas Olimpa pjedestāla. Ja vien tur ir vēlme nokļūt un cīnīties kā viens pret vienu ar sevis izvēlēto Velna mūzikas Varoni. Katram/katriem tas ir savs. Immortal, Emperor, Sacrafice un vēl kādas 10 000 šā leģiona vienības visos kontinentos, ar dažādām slavas un ietekmes pakāpēm.

Bet reizēm arī viss notiek Neredzamā (Citā) Pasaulē, kur cilvjiem nav nekādas daļas gar līdz-cilvjiem, taču domas sakūst kopā sevis izvēlētajiem nemateriālajiem dievekļiem, arīdzan kuriem veltīt savu virszemē uzradītās melodijas. Un pa taisno sazināties ar savu visaugstāko. Un tad jau virszemes atzinības auri vairs nav pat sīku grašu dēļ.

Reizēm tā ir - arī relaksācija. Un tāds brīvo brīžu pasāciens. Un ar uzrēcienu. Priekam šim melnajam! Reizēm priecīgs izbrēciens uz augšu rada visbrīvāko sajūtu, kas eksplodē kā visaugstākā māksla. Par ko pēcāk priecājas jau citi, kuriem jaunās skaņas tiek iezāģētas paurī. Uz palikšanu.

Bet reizēm: kāds jānozūmē, kādam ar cirvi pa pakausi jāiedod, vai arī jānorok vispār... Reizēm šādas melnas domas arīdzan vedina rīkoties nevis ar inkvizīcijas ieročiem, bet gan ar ģitārētām pagalēm vēl ar 665x spēku atzāģējam velmētu mūziku. Bez kompromisiem.

Blekmetāls ir visur Norvēģijā, ASV, Eiropā, Krievijā, Serbijā, Latvijā un vēl ... nu jūs paši ziniet, kur. Nu visur.

Komentāri: