Cauri Aizsaules vārtiem maršē līķi: WAGARS

(Raksta Dethecrator) Metālmūzikas Gada Balvā par labākajiem 2013. gada debitantiem tika atzīts WAGARS, plus vēl tā bunguvīrs Straight Edža saņēma balvu labākā instrumentālista kategorijā. Tad nu beidzot jāizanalizē, kas tam bijis pamatā!

Ar WAGARA mūziku atgriezās tā sajūta, kas kopš deviņdesmito gadu beigām bija teju vai pazudusi. Atcerieties, kā senāk vismaz dažas dziesmas tiešām bija ļaunas un dzīvojošas nevis uz, bet jau aiz agresīva ārprāta robežas? Kā uzdzina tādas kā trīsas no lirikas izstudēšanas vien? Kad bija skaidrs, ka Dieva simboliskā nogalināšana un baznīcu nokurināšana, un plātīšanās ar cilvēku slepkavošanu pēkšņi nebija tikai šokējoša mākslinieciska izteiksme, bet rezultējās reālos līķos un pelnu čupās? Nu paveij: taisni šādas atmiņas atsauc WAGARS, pie kam pamanās to izdarīt tikai ar tekstu vien.

Principiāls konceptuāls primitīvisms, dziesmas bez neviena lieka vārda un nots, pati garākā dziesma («Mūsu saknes mīt pazemē») beidzas pie 02:50, nekāda ģitarastija, melnbalts noformējums un tāda pati attieksme pret pasauli — šī ir kombinācija, kādu daudzas grupas gribētu sasniegt, bet no mūsējām spēj tikai WAGARS (no citvalstu tumsoņām var ieteikt, piemēram, NAILS). Ieraksta taisīšanas laikā WAGARIEM, kuriem katram aiz muguras ir vismaz desmit gadu pieredze vismaz trijās grupās katram, ir izdevies pamazām aizkļūt līdz dziļam bezapziņas slānim, kuru Dr. Rudzītis droši vien aprakstītu kā «htoniskā psihes slāņa primitīvismu». Tās ir mūzikā uznirušas sajūtas no laikiem, kad cilvēka priekštecis vēl bija visai neapzinīga būtne visai indiferentas pasaules un dabas vidū (jā, bija laiki, kad dabu tiešām sauca par dabu un nevis par «apkārtējo vidi»!). Matriarhāts vēl nebija sācies vai jau bija beidzies, un cilvēks nejuta atšķirību starp sevi un dabu, nāve nebija ļaunums, tā bija pārtapšana par kaut ko citu tikpat indiferentu, un aizkapa dzīvē tevi gaidīja nevis Jēzus uz mākoņa malas, bet visai konkrēts baltu, treknu tārpu mudžeklis. Un neviens nemēģināja izdomāt basņas, ka esot kaut kā savādāk.

Līdz ar šo debijas ierakstiņu WAGARS aizsāka Latvijā garozpanku žanru, kam drīz vien piepulcējās KAPAKMENS. Pirmais debijas EP izlaida WAGARS, bet pilnmetrāžas albumu «Anti–pozitīvs» izspēra KAPAKMENS. Kā uz to atbildēja WAGARS? Tiešā tekstā: «Challenge accepted!», un drīz jau WAGARAM arī būšot pilnais albums. Bet tikmēr — klausāmies vēlreiz pirmo ierakstu, un nepalaižam garām WAGARA dzīvos koncertus (kuri gan pēdējās reizes, jāatzīst, bija švakāki nekā sākuma galā — dēļ ģitārista esamības treknā, baltā tārpā).

Kopvērtējums: ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ jeb 8 galvaskausi!

http://wagars.bandcamp.com/

Komentāri: