„Dari – rādi - maini": atkal ar diskusijām sejā

Visumā - ir Īss (patiesībā visai pagarš) kopsavilkums par 18. oktobra diskusiju „Dari – rādi - maini savādāk jeb rokasgranāta iesācējiem IV” Nabaklab klubā. Iesūtīja: Dr Scaarons. Bet klāt bija arī šo rindu autors, kurš raksta beigās - piesviež vēl savas domas...

Viesi: Juris Zalāns (Lauska), Evita Bandere (EasyGet), Miks Magone (Skyr), Edgars Āboliņš (Nabaklab, Fountain Palace). Pārrunātas tēmas vēl mazliet par koncertu un arī par festivālu rīkošanu. Aizsākta tēma par mūzikas izdošanu, pasākumiem no apmeklētāja skatu punkta, kā arī par finansējuma piesaisti.

* Koncertu un festivālu organizēšana:
Pasākuma rīkošanas pamatā ķēdīte: ideja (kas var būt uzaicinātais mūziķis kā tāds) -> vieta (atbilstoši izpildītājam un koncepcijai) -> reklāma.

Festivāliem nepieciešama piemērota vieta:
- viegli sasniedzama gan ar personīgo, gan sabiedrisko transportu (festivāla organizators var organizēt autobusus);
- viegli norobežojama, lai nebūtu iespējas festivāla teritorijā tikt nevēlamām personām vai nemaksājot ieejas maksu;
- vieta, kas ir patīkama un ērta apmeklētājiem – netraucē lieks troksnis, lielceļa putekļi, ir labierīcības un iespēja nomazgāties.

Festivāla apgaismošanas, skaņas un skatuves kvalitāte atkarīga no finansējuma, katrā gadījumā, tas ir tas uz ko nevajag naudu taupīt.

Apsardze – pietiekama festivāla teritorijas apsardzei.

Aktivitātes – īpaši vairāku dienu festivālos, jāpadomā par aktivitātēm, kuras vēlams ir bez maksas – izstādes, lekcijas, darbnīcas, ekskursijas, kino u.t.t.

Vairāku dienu festivālos prom no galvaspilsētas un lielajiem centriem – ēšana un nakšņošana. Ja festivāls notiek aukstajā sezonā, tad vēlams, lai apmeklētājiem būtu pieejama informācija par tuvumā esošajām naktsmītnēm. Var veidot īpašas vienošanās ar tuvējām viesu mītnēm, par īpašiem piedāvājumiem vai atlaidēm festivāla apmeklētājiem.

* Pasākumi no apmeklētāja viedokļa:
Visvairāk parasti traucē slikta skaņa un apgaismojums.
Slikta skaņa – var būt skaņotāja vai aparatūras dēļ, bet var būt arī jaunām grupām pieredzes trūkuma dēļ, kad sakarā ar mazo koncertu pieredzi grupa vēl nezin kā viņiem jāskan, vai kā uzskaņot aparātus tā, lai skanētu kā vajag.

Apgaismotājs – profesionāli apgaismotāji Latvijā ir vēl mazāk kā profesionālu skaņotāju. Līdz ar to apgaismojums bieži ir neprofesionāls gaismotāja dēļ, reizēm apgaismes aparatūras dēļ. Katrā gadījumā pasākuma organizatoram / grupām ir vērts aprunāties ar gaismotāju pirms koncerta, jo, ja vien tas nav speciāli tā domāts, apmeklētāji vēlas redzēt mūziķu sejas.

Norāžu trūkums – vieta, kura nav labi zināmā vietā vai ar vienu nepārprotamu ieeju, vēlams izvietot norādes, lai apmeklētājs nokļūtu vēlamā vietā. Festivāliem tās būtu informatīvas kartes un ceļa norādes pa ceļam, pasākumiem – bultiņas, uzraksti u.tml.

Veids kā grupa sevi pasniedz – īpaši pasākumā, kurā ir vairākas grupas, ir ļoti vēlams sevi pieteikt skaidri un saprotami, pretējā gadījumā klausītājiem var netapt skaidrs, kas ir tas ko viņi ir dzirdējuši (un kas varbūt pat viņiem ir paticis).

Grupas vizuālais tēls. Protams, ir atsevišķi žanri, kuri savā ziņā pat pieprasa no mūziķa ikdienišķu skatu, bet tomēr lielai daļai vēlams piestrādāt pie sava vizuālā tēls. Zināmā mērā atkarīgs no grupas attieksmes – vai viņiem uzstāšanās ir svētki vai tikai ikdiena.

* Mūzikas izdošana:
Nenoliedzami ir aizgājuši laiki, kad mūzikas ierakstu izdošana bija grupu galvenais iztikas avots, tomēr tas joprojām ir svarīgs instruments atpazīstamībai.

Mūzikas apskatnieki un citi potenciāli noderīgi mūzikas darboņi būs daudz priecīgāki un ieinteresētāki par glīti noformētu, aptaustāmu mūzikas ierakstu, nevis par neko neizsakošu saiti uz digitālā audi faila(u) lejupielādi. Arī attieksmes jautājums – personīgi nodot pirms/pēc koncerta vai redakcijā ierakstu ir daļa no personīgo kontaktu nodibināšanas, nevis visā sarakstes gūzmā pasviest lejupielādes saiti.

Joprojām ir un būs cilvēki, kuriem patiks mūzikas materiālā forma. Ir kam patiks tā smarža, paņemt to rokās, apskatīt, izlasīt bukletu, tas ir tas, ko nekad nesniegs digitālais fails, ko var tikai noklausīties, nevis sajust. Labi, varbūt uzreiz pēc iegādes cilvēks digitalizēs šo ierakstu ikdienas lietošanai, bet materiālā forma paliks kā kolekcijas vienība.

Ir labi pierādījies jau zināmais, ka mūzikas ierakstus vislabāk var pārdot pēc koncertiem – gan tiešais iespaids pēc grupas, gan arī iespēja publikai irakstus iegādāties bez veikalu uzcenojuma.

* Finansējuma piesaiste:
Nevajag baidīties, ka individuālais projekts nevienam neinteresēs vai ka finansējuma piesaistei svarīgākais ir personīgi kontakti ar tā piešķiršanas lēmējiem.

Daudzām valstiskām (Latvijas Kultūrkapitāla fonds) un nevalstiskām organizācijām ir speciāli sagatavotas formas finansējuma pieteikšanai, to aizpildīšana lielu darbu neprasa.

Ja arī nepiešķirs visu pieprasīto finansējumu, tad var piešķirt daļu, arī tas ir labi un arī tāpēc ir vērts mēģināt.

Ja finansējums tiks piešķirts, iespējams, pat pašam nebūs skaidrs, kāpēc ir bijusi interese piešķirt finansējumu Jūsu projektam, katrā gadījumā, tas vairs nav tik būtiski, ja finansējums ir piešķirts.

Nākamā diskusija pēc pāris nedēļām, datumu pagaidām neminēsim, bet turpināsim tēmu par mūzikas izdošanu. Sekojiet: http://p3licanwebzine....

Raksta autora bilžu galerija no saieta ir šajā facebook.com saitē.
=====================
Un vēl paša komentārs

Maziņi- bet lai kļūtu lieli

Vēl pirms nedaudz dienām šo rindu autoram bija iespēja "Nabaklab'a" gaišajā gaisotnē pabūt uz diskusijas sērijas "Dari-Rādi-Maini" 4. pasākumu. Tika atkal runāts – gan par koncertu organizāciju, un jau aizsākās sarunu ceļš par izdevēj-darbību. Domas gan vakara iekšienē, gan arī ārpusē...

Gan pirms pāris nedēļām, gan arī hronoloģiski pēdējā saiešanā – viscaur skanēja doma: darām prieka pēc, un aiz sirds piepildītības. Peļņa: tas teju otršķirīgs jautājums. Tā var būt, tā var nebūt... Pats pavelkošākais šajā lietā- par (bez-)peļņas iespējām tā sevišķi neviens neuztraucas. Viss rit gausi, it kā pašplūsmā. Gausums darbībā redzams ne tikai caur minētās pasākuma sērijas diskutētājiem, bet arī caur – gandrīz nekas nenotiek... trakmūzikas sfērā.

Kad jau vakarā izeju no kluba telpām, tad sapratu – esmu bijis vien lielā istabā ar dažiem cilvēkiem. Līdzīga sajūta ir koncertā, kur uz normālām karamūzikas bandām ierodas daži desmiti karstgalvji. Kad pašā Rīgas centrā ir pāris vien mazi mūzikas veikaliņi, kur pat pēcpusdienās "top" stundās piektdienās viena 1-2 pircējs atrodas. Kad vietējās radiostacijas atgremo tos pašus šā brīža starptautiskos hitus, vien "suņa" latviešu valoda jaucas pa vidu un ar šņācošiem līdzskaņiem disonē dziedošām plus angliskotām melodiju taktīm. Viss maziņš. Viss neliels. Viss samazināts. Un galu galā esam vien pasaules maziņa nomalīte, kur visu darām vien prieka pēc. Tostarp prieks par šo darīšanu prieka pēc. Prieks par vārīšanos savā sulā, kur reizēm uzceļas mini vētras gandrīz tējas glāzē.

Vai ne – sāksim pelnus kaisīt uz galvas, nošķaudoties par savu mazumu. Un pēc lai kļūtu vēl mazāki un vēl atkarīgāki. Līdz beidzot izkaltīsim zem ārzemuju patēriņ-produkcijas lavīnas nospiedošajiem apmēriem. Tomēr – diezin vai fantazējam vai jūsmojam par šādu perspektīvu.

----
"Sātana bībelē" (reiz izlasīju, kad fonā "Melnajā Piektdienā" dārdinājās DARK DOMINATION vienība) sacīts: "... Tev dzīvē ir 15 minūtes slavas garantētas, bet tālāk jācīnās pašam..." Kaut kā jāpamanās šo maģisko vai sātanāvisko stundas ceturksni noķērt/pamanīt/apjēgt. Apjēgums īstā laikā un īstā vietā – tas jau pirmais iecirtiens uz Lieluma pusi. Mūzikas lauciņā: esam pareizo stilu noķēruši, esam pareizo menedžeri savai bandai atraduši. Esam sapazinušies ar pareizo menedžeri. Un visbeidzot apjēguši- mums pieder visa pasaule. Pat vārda tiešā nozīmē. Aizvadītās desmitgades IT tehnoloģijas visu pasauli padarījuši par vienu lielu mega-pilsētu ar savu "letiņu kvrtālu". Tad uz priekšu, uz pasaules robežām. Nesam savu (savas rokvienības) vārdu reizē ar savas valsts nosaukumu. Hokejisti mums padod piemēru.

Kad reiz nāks tās "15 minūtes", kad uz tālām robežām noelsīsies "a vot šitie no Letlandes". Atsāksim reāli domāt un beigsim gaidot par savu "mazumiņu un melnumiņu vien aiz naga". Tiksim prātos vaļā. Sākam...

Pārdomas izveidojās teju kā uzsaukums. Lai gan patiesībā tās pārdomas ir ... ar turpinājumu, kas sekos. Un izdomājam, ko mēs katrs esam darījuši savas nākotnes labā?

Komentāri: