DEEP PURPLE: muzikāli profesionālas atvadas no Rīgas

Šā gada vasaras sākumā jeb 3. jūnijā Rīgā ceturto reizi paviesojās DEEP PURPLE, viena no klasiskās rokmūzikas ikonām. Šoreiz atvadoties... jo nesen kādā intervijā mūziķi izsacījās, ka "gari koncertēt kļūst aizvien grūtāk un grūtāk". Arī tagadējo koncerttūri nosaukuši par "garajām atvadām". Par došanos pa skuju taku vēl parunāsim, bet tagad lai ir ieskats šajā Rīgas koncertā. 

Bet koncertvakaru jau tūdaļ pēc astoņiem vakarā iesāka TRANK komanda, kas gandrīz jau pārpildītā "Arēnā Rīga" atrādījās ar pieciem skaņdarbiem. Atkanēja vidēji mērens ģitārroks, kas šodien raksturīgs daudzām ārzemju grupām. Paskaļi, bet - pagaidām - neko neizsakoša skaņu māksla. Cerams, ka par šo komandu kaut ko dzirdēsim nākotnē. Bet pagaidām tā ir Likteņa apdāvinātība, ka tieši viņiem - franciski runājošiem un angliski dziedošiem Šveices censoņiem bija tā laime pa priekšu spēlēt varenajām roka ikonām. Nav nekas personisks pret šiem muzicējošiem censoņiem, taču drusku savādi liekas, kamdēļ par Rīgas "iesildītājiem" izvēlēti tieši viņi, uz vienīgo uznācienu tieši Rīgā. Nekur iepriekš reklāmā un informācijā nekas netika teikts par faktu, ka TRANK rullēs pirms DEEP PURPLE. Nu labi, lai nu paliek...

TRANK - kā ātri uznāca, tā arī ātri vien pazuda no skatuves. Pēc viņiem turpinājās gara pauze, kuras laikā tika nokrāmēta "iesildītāju" aparatūra.  Laikam tā pauze mazliet ieilga, bet tikai tamdēļ, ka publikai bija jāierāda - ka nu nāks tie īstiem mākslinieki. Tā nesteidzīgi krāmēja nost vienu bungu komplektu, tikpat nesteidzīgi krāmēja vai, precīzāk, no čeholiem izsaiņoju citu... utt., utjpr. Ļaujot skatītājiem paklausīties arī fonā dažu citu liel-makslinieku mūziku, tostarp šo to arī no PINK FLOYD puses. Kāds no šīs pasaul' slavenās komandas būs jau augustā Rīgā... 

Bet tad jau sākās ievadfanfāras... un smalka koncerta recenzija nesekos. Jo, DEEP PURPLE gandrīz pusgadsimtu rullē kā "labi ieeļļots mehānisms". Absolūtā klasika rokmūzikā. Tai vakarā bija sekojošās dziesmas...

Highway Star

Pictures of Home

Bloodsucker

Strange Kind of Woman

Sometimes I Feel Like Screamin'

Uncommon Man (veltījums Džonam Lordam)

Lazy 

Time for Bedlam (no Infinite albuma)

Birds of Prey (no Infinite albuma)

Knocking at Your Back Door

Dona Eirija taustiņinstrumentu solo (+ Mārtiņa Brauna "Saule Pērkons Daugava" tēma )

Perfect Strangers

Space Truckin'

Smoke on the Water

+ Enkurs:

Hush 

Green Onions 

Black Night

--- 

Drīzāk ir jāparunā par noskaņu. Visu vakaru nepameta sajūta, ka DEEP PURPLE pie mums atgriežas, nevis iegriežas. Viss ir kā privātā dzīvoklī pie vakariņu galda. Arī no publikas puses - visi bija zinātāji, kuriem par šo grupu nekas nebija tur jāuzzina. Savējie savējiem.

... un koncertā nevienu brīdi nekas nejutās - ka tuvotos kaut kādas atvadas. DEEP PURPLE večiem šis bija kārtējais koncerts. Klasika, kas nenoveco. Un - kas ir pavisam brīnišķīgi - pirms mērena laika nomainoties vairākiem DEEP PURPLE dalībniekiem.

Un vēlreiz pieminot atvadu sindromu... droši vien nākotnē tādas garas tūres viņi neturēs, paši kādā intervijā sacījuši "mums tas kļūst aizvien grūtāk un grūtāk". Jāsaka, šiem mūziķiem mūzika nebeigsies ar DEEP PURPLE kopīgi izspēlēto pēdējo noti. Gan jau būs kādi ekskluzīvi koncerti arī 2019. un vēl dažā vēlākā gadā. 

Pat tad, ja DEEP PURPLE formāli atvadīsies no klātienes skatītāja, tad rokmūzikas vēsture no šiem mūziķiem neatvadīsies nekad. Visas pasaules rokeri viņus aizmirsīs pēdējos. Ehh... ko nu aizrunajos. Patreiz komandai koncertu saraksts sastādīts līdz oktobrim, un tad vēl arī nekur nav zvanīts par pēdējiem koncertiem. 

Un - man šķiet- pēdējais vienības koncerts tā arī netiks izziņots. 

Komentāri: