DER BLUTHARSCH: “ ar mirdzošām krāsām netīrā spainī”

(Raksta Dethecrator) Ķēzīšanās ar mirdzošām krāsām netīrā spainī pamestā celtniecības objektā: Der Blutharsch and the Infinite Church of the Leading Hand + Aluk Todolo

Velns viņu zina, kurā vietā šajā nosaukumā (kurš darināts no sērijas — bez pol ļitra ņe razbiratsja) beidzas grupas vārds un sākas albuma vārds, bet DER BLUTHARSCH un ALUK TODOLO ir mums sarūpējuši burvīgu kopražojuma plati.

Kopš DER BLUTHARSCH savācis ap sevi kaut ko īstai grupai līdzīgu un sācis spēlēt tautai pieejamāku troksni nekā mūsu gadsimta sākumā, šī ir īstā mūzika, kuru klausīties tādiem ļautiņiem, kas no mūzikas cienītāju visšaurāko aprindu vidus pieder pie šo visšaurāko aprindu platākā gala.

Sapratāt? OK, es pats arī ne visai. Tātad: recenzējamās plates stils sākas aptuveni tur, kur beidzas BLUT AUS NORD, URUK-HAI vai CODE apdzīvotā, visumā ne pārāk apgūtā teritorija. Tāds kā vēlā vakarā/lietus laikā/pa sagrautām fabrikām klīstošs/eksperimentāla blekmetāla gars, kas nejauši izrādās ietenterējis kaut kādos svešos, pamestos un aizaugušos mazdārziņos, kas vietām piegānīti ar visādiem pussarūsējušiem hlamiem. Loģiski — izrādās, ka tas lauciņš ir nevienam īsti nepiederoša teritorija, un tajā ir vēl gana rūmes ņemties un dzīvoties, tā arī neaizejot līdz MERZBOW-veidīgo «baltā trokšņa» mākslinieku mūžīgajiem Getliņiem. Pa gabalu var matīt melni matētus «drone» monolītus mētājamies kaut kur kaimiņu dimensijās, bet uz to pusi šoreiz kājas laikam nav aiznesušas.

Vārdu sakot, konkrētajā ierakstā jūtamas «martial industrial», «military pop» un kaut kādas rudimentāras «darkfolk» būšanas, kas — droši vien primāri pateicoties ALUK TODOLO līdzdarbībai — sakausētas burvīgā platē, kas dēļ nejauša kritiena raķetes palaišanas šahtā sairusi četros aptuveni vienāda garuma beznosaukuma skaņdarbos. Iedomāsimies, piemēram, dažādas krāsas, kas tiek maisītas kopā, lai iegūtu unikālu toni pirms klāšanas uz konkrētās virsmas! Brīdis, kad krāsas vēl nav sajaukušās kopā un veido neatkārtojamu toņu savārstījumu spainī, tinoties ap maisāmo puļķi — lūk, tāda ir šī plate! Ja tā būtu ātrāka un agresīvāka, to varētu salīdzināt ar ugunskurā degošu plastmasas drazu — tā kūst un izspļauj liesmas dažādās negaidītās krāsās, bet šoreiz paliksim pie krāsu ķencēšanas, jo šis ieraksts ir vidēji ātrs, mierīgs un ne īpaši agresīvs. Hipnotisks, jā — un nevis iemidzinoši hipnotisks, bet gan dzenoši un motivējoši hipnotisks. Ko arī sagaidām no tādiem paramilitāristiem!

(Piezīme. Abiem kolaboracionistiem DER BLUTHARSCH un ALUK TODOLO darbiņš ir izdevies tikpat organiski veiksmīgs kā, piemēram, ISIS un AEREOGRAMME «In the Fishtank» vai ne pārāk senā «ZOLA JESUS Meets LA VAMPIRES» plate: šo arī rekomendēju ievērtēt.)

Cipari: mūzika 8.9, noskaņa 9.5, vāks 7.5. Kopējais iespaids — uz 8.7 vismaz.

http://www.youtube.com... Lūk, jums gabaliņš! (Platē tas ir noslēdzošais.)

http://www.derbluthars... Vinils: kampiet, kamēr vēl ir — limitēts līdz 400 kopijām!

Komentāri:

  • adiaks (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33

    Der Blutharsch martial vairs nespēlē, to jau kādu brīdi nomainījis savdabīgs stilu mutants ar kraut un psychedelic rock, drone doom(?) asinīs un garā. Interesanti, taču vecie darbi manuprāt ir kudikudi advancētāki, tāpēc, ka tie savā ziņā palīdzējā definēt jaunu mūzicēšanas stilu, bet dotajā brīdī viņš kurubulējās lauciņā, kur vēl joprojām īsti nav atradis sev īsto izteiksmes veidu

  • Anonīmais Šakālis (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33

    Varbūt labāk, lai arī neatrod to īsto stilu — tāpāt sanācis ļoooti baudāms gabals! ;)