Dīvaina, bet izdevusies kombinācija

(Raksta Dethecrator) Ceturtdien (14. jūlijā 2011) Nabaklabā zāģēja netipiska kombinācija: blekmetāla spēkoņi OCULARIS INFERNUM, progresīvā trakāmāja OPIFEX un divi savstarpēji atšķirīgi -kōri: SOUND MACHINERY ar HELID. Rezultāts: lai cik nesaderīgi žanri skanētu vienā vakarā, tas bija iiiiiizdevieeees!

Vakara atklājēju gods piederēja SOUND MACHINERY, kas uzsāka kapāt ar tādu jauneklīgu degsmi, ka jau pie kādas trešās dziesmas Nabaklaba skatuvītes priekšā izveidojās mošpits! Grupa priecē ar to, ka nav uzķērusies uz tās metalcore formulas, kas daudziem jauniešiem šķiet tik izdevīga: «Paķērksim miķī par grūto dzīvi, pavārtīsimies pa zemi, simbolizējot grūto dzīvi, bišk padziedāsim arī tīrajā — par grūto dzīvi, padročīsim ģitāras un paudīsim visiem, cik ļoti tas viss nozīmē spēcīgu emociju atklāšanu saistībā ar grūto dzīvi…» Nekā nebija! SOUND MACHINERY pieder pie alternative/metal/core klausāmākā gala: dziesmas priecē ar enerģiskiem rifiem un perspektīvu vokālu, un stils ir izturēts līdz galam — neviena ģitāras solo!

OPIFEX rādīja, kāpēc nesen notikušajā Wacken Metal Battle viņi tikai par mata tiesu nekļuva par Latvijas atlases uzvarētājiem (ticami, ka nākamgad kļūs): apskaužama prasme instrumentu pārvaldīšanā, interesants divu vokālu lietojums un psihopātisks skatuves tēls (iedomājieties paranoīdu androīdu, kas ir slims vēl ar šizofrēniju un maniakālo depresiju) — neviens cits neprot ne tā spēlēt, ne izskatīties! Skaidrs, ka atstrādātas klišejas vai vecas formulas OPIFEX dziesmās velti meklēt: šī ir tīra manta, nevis ļerga. Savukārt viens otrs klausītājs sevi pieķēra piedalāmies konkursā — «Vai iespējams uzminēt, kurā brīdī šajā dziesmā būs nākamā sinkopīte?»

OCULARIS INFERNUM nebija redzēti kopš iesildītāju goda SKYFORGER «Kurbada» tautās laišanas pasākuma «Sapņu Fabrikā» kaut kad gadu atpakaļ, un jāsaka — lai arī dziesmas pamatā tās pašas, izpildījuma līmenis (loģiski) krities nav, tāpēc OCULARIS INFERNUM izskatās kaut kā masīvāk, pamatīgāk un respektablāk. (Un tas nav tāpēc, ka grupas dalībnieki pa ziemu būtu, piemēram, nobarojušies resni.) Redzams, ka OCULARIS INFERNUM ir nobrieduši kārtīgam albumam, atspēlējuši dziesmas un pieslīpējuši, turklāt grupu nevajā sastāva maiņas zaraza. Šai grupai Nabaklaba skatuvīte ir par šauru — gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

HELID kāpa uz skatuves jau krietni pēc pusnakts, bet izraisīja klausītājos jaunus enerģijas uzplūdus, neraugoties uz to, ka krietni jau bija mošots pie iepriekšējām trim grupām. Lēkāšana pa skatuvi, spēlēšana ar šķību smīnu uz ģīmja, turklāt visnotaļ interesantas un iekačājošas dziesmas — viss, kā vajag! Aci un ausi īpaši piesaistīja bundzinieks: kārtējo reizi pierādījās, ka meistarības līmenis neslēpjas šķīvju un bočku skaitā. Ritmu dažādība HELID repertuārā brīžiem teju vai sajūsmināja.

Mēģinājums salikt vienā koncertā tik dažādos žanros spēlējošas grupas attaisnojās: dažkārt, ja grupas skan līdzīgi cita citai, pasākums kļūst vienveidīgs. Plus vēl viens aspekts… šis koncerts bija sapulcējis divas pilnīgi pretējas demogrāfijas: no vienas puses — drūmus oldskūlos metālistus ādas biksēs un apkaltos zābakos, no otras puses — pusaudžus džinsās un kediņās. Un zin, ka labi bija visiem!

Kā arī bija ārkārtīgi jūtams brīvdabas metālšova iztrūkums, kur visām šādām grupām un viņu faniem būtu kopīga iztraktuve. Bet tas jau ir cits stāsts.

Komentāri: