Gada Līķis noskaidrots: apskats ar Metālbalvai nominētiem albumiem

(Raksta Dethecrator) Noritējusi ikgadējā Metālmūzikas Gada Balvas pasniegšanas ceremonija, un laiks atskatīties uz visiem tiem ierakstiem, kas bija nominēti!

Pretstatā aizvadītajam gadam, kad tika iesniegti vien septiņi ieraksti, šoreiz balsošanas ierindā bija nolikti 11 ieraksti visdažādākajos metāla apakšžanros. Turklāt savdabīgi, ka tie visi skaitījās debijas albumi (LUREAWAY, NOSTRA un vēl dažiem bijuši tikai dažu dziesmu debijas EP, pārējiem vispār paši pirmie kucēni), un tāpēc šoreiz sāncensība bijusi starp vairāk vai mazāk jaunām grupām — kaut gan daudzu sastāvā ir pieredzējuši mūziķi!


DRUUN — «Veļu Laiks»
Ar vispārēju interesi gaidīts jauns albums no jaunas formācijas ar mūziķiem, kas sevi parādījuši neskaitāmās citās grupās (tās visas uzskaitīt Karametāls labāk neriskēs, jo pilnīgi noteikti kādu aizmirsīs): DRUUN sastāvā ir vokālists Ervīns Francs, ģitārists un skaņu ainavu konstruktors Jānis Krivāns, otrs ģitārists Jurģis Ozols, basists Mārtiņš Straupenieks un leģendārais bundzinieks Imants Vovers, kurš turpina no tās vietas, kur savulaik darbojās GRINDMASTER DEAD sastāvā — vēl no deviņdesmito sākuma nāk albuma pēdējā dziesma «Under the Willow Tree», iespēlēta ar šodienas iespējām. «Veļu Laika» dziesmās dominē tāds kā «doomfolk metal» (ja drīkst tā izteikties) ar htoniski primitīvām un pamatīgām, ne virspusēji sierainām folkloras iezīmēm. «Lien, pelīte, pazemē», «Vadātājs», titulgabals un «Nakts ragana» (atsauce uz Sandra Laimes pētījumu grāmatu par šādas tematikas leģendām folklorā) sevī ietver dažādus tautiskuma elementus, kas šajās dziesmās ir ķirsis uz tortes. DRUUN ierakstā piedalījusies arī plejāde ar viesmūziķiem, un masīvie koncerti ir rekomendējami. Droši, plaši un psiholoģiski dziļi rifi — Latvijas metālmūzikā ne katru gadu rodas šādi smagsvarīgi albumi!
Viss albums: https://druun.bandcamp.com/album/ve-u-laiks

BLIND SHAPES — «Through Space and Time»
Turpretī BLIND SHAPES sevi stāda priekšā kā jaunu grupu, šķiet, no Jelgavas ar pirmo publicēto ierakstu. Diezgan parasts taisnvirziena hevītis, kādu arī var sagaidīt no jaunas grupas debijas EP — piecas dziesmas, kurās melodiskā puse lielākoties ņem virsroku pār ritmisko pirmajās dziesmās «Stay Together», «Reverie» un «Fire It Up», kamēr «Forevermore» ir klaja sierbalāde, kura izklausās tā kā izkāpusi no astoņdesmito gadu vidus «LTV Mikrofona aptaujas noslēguma koncerta». Kā pēdējo BLIND SHAPES ielikuši titulgabalu «Through Space and Time», kas (kā jau parasti šādos gadījumos) iemieso visu labāko no iepriekšminētā un vēl pirms gada bijis izlaists kā singls. Labs psihedēlisks vāks — kontrastainās krāsās ieturēti lieli galvaskausi, kas pārmaiņas pēc ir lopu, nevis ļaužu galvaskausi. Plus psihedēļkaktuss.
Klausāmies: https://blindshapes.bandcamp.com/album/through-space-and-time

OCEANPATH — «No Man's Land»
Aizvadītās desmitgades noslēgumu savā ziņā iezīmē novembrī — decembrī pieejams kļuvušais OCEANPATH disks «No Man's Land», kas summē šīs grupas vētraino darbošanos gan uz skatuves, gan aiz tās (oficiāli šis skaitās pirmais pilnmetrāžas albums, jo «Elementi» bija piecu dziesmu EP). Tagad klausītāju ausīs nonākušais ir apmēram tas, kas gaidīts: profesionāls, drošs, gludens simfoniskais metāls bez lieliem pārsteigumiem — «Elementiem» raksturīgās folkloras iezīmes ir pazudušas pilnībā, toties albuma gaitā arvien vairāk sevi piesaka brutālais vokāls. Albumu vislabāk raksturo titulgabals un «Daughter of the Northern Wind», kuras iesakām ievērtēšanai vispirms, savukārt kā lielāko «No Man's Land» trūkumu var minēt tāda hipnotiska gabala neesamību, kāds bija «Brimlad». Klausītāji nikni balsoja par jauno albumu, bet OCEANPATH diemžēl nevarēja saņemt Metālmūzikas Gada Balvu labākā vokāla kategorijā, jo šo balvu spēja izcīnīt pat vēl pirms jaunā diska iznākšanas!
Dziesma:



https://www.youtube.com/watch?v=zS4RZqtpybs


TERROR ACTIVATOR — «Moshing Is Available»
Koncertu dzīvē interesi par sevi uzkurinājuši ar mežonīgu atdevi uz skatuvēm un skatuvītēm, TERROR ACTIVATOR puiši izlikuši jūsu vērtējumam četru dziesmu EP «Moshing Is Available». Jau no pirmās dziesmas «Antipode of Halcyon Future» stils svārstās no NYHC uz thrash metālu un atpakaļ, tas pats saglabājas «Death of the Current List» un «Self» gabalos, lai tikai pēdējās dziesmas «Demise of Disgrace» pirmajā un priekšpēdējā minūtē drusku piebremzētu ar vispārējo dragāšanu. Viss «Moshing Is Available» EP ievietojas trīspadsmitarpus minūtēs, liekot aizdomāties — kāds gan būs TERROR ACTIVATOR pilnais disks? Vai enerģija nepazudīs?
Rūpīgi noklausīties:
https://terroractivator.bandcamp.com/releases

URSUS ARMATUS — «Rise of Ursus»
Joku projekts, sācies vēl 2007. gadā ar Mārtiņu Plato un kādu A. V. P. Garsiju, tagad tas ar Eināru Špicu pie bungām un vēl kādiem 10 «kora funkciju» izpildītājiem četru dziesmu izskatā nonācis pie klausītājiem. Sieraini melodisks powermetāls ar dažiem miroņu metāla vokāliem un MS Paintā zīmētu vāku — «Rise of Ursus» esot ievads «visu laiku episkākajai sāgai par bruņotu polārlāci, kuru vēl bērna vecumā no midzeņa nolaupījuši baltie rasisti un izaudzinājuši verdzībā». Dziesmās «Son of Cletus», «Crimson Frost» un «Sin Eater» šis te URSUS ARMATUS protagonists tipa pieaug un tipa iemanto naidu pret saviem paverdzinātājiem, jo tiek iespiests iekšā mirdzošās metāla bruņās, kas viņam īpaši nepatīk, iznākumā acīmredzot padarot viņu par nervozi agresīvu bipolārlāci. (Ja Karametāls kaut ko no tā visa tomēr sapratis nepareizi, lūdzam atvainot: nācās klausīties URSUS ARMATUS skaidrā prātā.)
Viss dzirdams te:
https://ursusarmatus.bandcamp.com/album/rise-of-ursus

NOSTRA — «Nemoralis»
It kā pasaulē nepietiktu ar visām tām instrumentālajām mažorīgajām postgrupām, kas jau darbojas, te būs jums vēl viena: NOSTRA ar pirmo pilno albumu «Nemoralis» (2018. gadā jau bijis EP «Transmission(s)» ar četrām kompozīcijām). Nešaubīgi, ka šī mūzika patiks ne tikai NORTH BEND un OCEAN DISTRICTS (ja minam ģeogrāfiski tuvākās) vai RUSSIAN CIRCLES un PELICAN (ja tālākās) cienītājiem — šo var droši dot klausīties arī tādiem cilvēkiem, kas metālu nezina, un sēdināt viņus uz adatas. Kompozīcijas ar nosaukumiem «Nordika», «Magpie», «Snakes and Storks» utt. sākas lielākoties lēni un piesardzīgi, lai sešu vai astoņu minūšu laikā pieaugtu pilnā spēkā un intensitātē. NOSTRA skaņu esot iespaidojušas brūkošas postpadomju industriālās ainavas un tajās ienākošā daba. Nu ko — vismaz kaut kam tie grausti, izrādās, vēl ir derīgi! Jo rezultāts ir baudāms.
Klausāmies: https://nostraofficial.bandcamp.com/album/nemoralis

FOOLS ON PARADE — «Hometown Stories»
Atkal klāt jauni censoņi, šoreiz no Ropažiem, turklāt ar labu gaumi: ja parasti jaunie hevīša pavēlnieki cenšas spēlēt iespējami labāk un tīrāk, tad FOOLS ON PARADE drīzāk atsauc atmiņā deviņdesmito gadu skaņas nekārtību un nepieradinātību, pie kam šeit grupai velk uz grandža un postgrandža pusi, kaut kādā ziņā pat atpakaļ līdz MOTHER LOVE BONE. (Līdz ar to interesanti, cik balsis «Hometown Stories» savāks Metālbalvas balsojumā, jo šī, lai arī ir smagā mūzika, nav ekstrēmais metāls.) FOOLS ON PARADE krājumā ir enerģiskās dziesmas, ir balādes, ir dziesma latviski «Tu man vismīļākā» (lai gan Karametālam radās iespaids, ka albumā iekļautās desmit dziesmas skaitās tās, kas angliski), un atsauci uz deviņdesmitajiem veido arīdzan videoklipā redzamās baismās autograbažas, DEPO kluba pagrabiņš un videoklipa VHS-īgās krāsas.
Skatītājam rodas sajūta, ka videoklipa pašās beigās redzamais zapiņš kuru katru mirkli eksplodēs:

 


https://www.youtube.com/watch?v=cL8G53WrBSs


KUMOSIŅŠ — «Kumosiņš»
Kas Latvijas politikā ir KPV.LV partija, tas mūsu smagajā mūzikā ir KUMOSIŅŠ — ar to atšķirību, ka mēs nevaram cerēt uz KUMOSIŅA izjukšanu pēc divu bļaustīgāko balsu izslēgšanas no kolektīva. Pārauguši tīņi, kas nevar un nevar atvadīties no pamatskolnieku interešu tēmām un aizraujas ar tikai pašiem vien saprotamiem jociņiem — to visu mums jau cēla priekšā tādi darboņi kā AK69 un MORĀLĀ ATEJA, bet KUMOSIŅŠ kaut kā pamanās palīst vēl zem šī «līmeņa», kaverējot deviņdesmito gadu šlāgeri un atšķaidot pancīgu roku ar Raimondu Paulu. Par spīti «šedevriem» ar tādiem nosaukumiem kā «Piedzerties», «Seksu gribas man» un «Raimtairīdi», KUMOSIŅŠ uzrāda zināmu potenciālu niknā melodiskumā, kas vislabāk izpaužas jaunākajās dziesmās «We Want More» un «Sabiedriskais transports» (apdziedāta episka cīņa starp bezbiļetniekiem un kontrolieriem), pie kam vokāli ir profesionāli un cienījami. Vai šis potenciāls tiek izmantots un vai dažu labu dziesmu nevarētu vērtēt augstāk, ja tekstu nebūtu rakstījuši piektklasnieki — tas nu paliek klausītāju izlemšanai!

Nesakiet, ka mēs jūs nebrīdinājām: https://kumosins.bandcamp.com/releases


LUREAWAY — «Unchained and Soaring»
Jau pirmais LUREAWAY četru dziesmu EP «Saviour» pirms trim gadiem izsauca pozitīvu attieksmi (tā četras dziesmas «In Bed with the Beast», «Hope», «Feeling of Peace» un EP titulgabals pārceļojuši arī uz jauno pilnmetrāžas albumu), un tagad svaigais disks «Unchained and Soaring» priecē ausis ar Jevgēņijas Korkinas soprāna spēku tik ļoti, ka visi instrumentālisti — tie savās profesijās ir ne mazāk kompetenti kā Jevgēņija dziedāšanā — gluži vai pazūd vokālistes ēnā. Jau ar pirmo gabalu «Aflame» grupa sev uzliek augstu mērķi, kuru tālāk pilnībā notur ar dziesmām «Ode to Infinity», «Unattainable Fortress», «Dryads» un pārējām. Stila ziņā LUREAWAY ir brīžam vairāk simfonisks metāls ar orķestrējumu iezīmēm, citubrīd vairāk gotisks roks, taču te matu skaldīšana pa žanriem nav nepieciešama — skan baudāmi arī bez šiltes pielikšanas. LUREAWAY nobeidz ar akustisku dziesmu:
https://lureaway.bandcamp.com/album/unchained-and-soaring

WOODOOM — «Live Slow, Die Homeless»
Šķiet, ka pirmo reizi radusies smagā grupa no Ikšķiles, un uzreiz tik lēna un tik smaga: WOODOOM izlīduši no mūsu tradicionālajam metālam paralēlās pagrīdes, kurā tiek cienīta apreibināšanās ne tikai ar alkoholu vien. Visas četras «Live Slow, Die Homeless» dziesmas sacerētas pēc vienas metodes: sākas ar ļoti lēnu un klusu ievaddaļu (no pārdesmit sekundēm līdz pusminūtei), kam seko paātrinātas un agresīvas vietas, tālāk ik pa brīdim mainot ātrumu un intensitāti. Starp dziesmām «Existence», «So Slow», «Drown» un «Thrall» grūti izcelt vienu vispārāko, tomēr šķiet, ka albums būtu ieguvis, ja pirmo gabalu, kurš ir pats garākais un lēnākais, pārliktu uz beigām. Nepacietīgākajiem klausītājiem iesakāms vēl viens WOODOOM profilā redzamais darbiņš — dzīvais ieraksts no koncerta Valmieras «Tautas Harmonijas Centrā»: tas sanācis vēl metāliskāks, jo tajā mazāk izstiepti garie, klusie dziesmu ievadi.
Bandcamp: https://woodoom420.bandcamp.com


VELNA RATS — «Aiz vārtiem»
Katru gadu Metālbalvas ražā gadās vairāki pārsteigumi, un šogad tāds ir VELNA RATS. Vienkāršs, nenopulēts bleķa albums, kurš acīmredzami ticis ierakstīts ideju piefiksēšanai un nevis ar briesmīgu māsterplānu prātā, ko parāda fakts, ka «Aiz vārtiem» nekur netiek reklamēts un eksistē pamatā kā faili Soundcloudā. Brīžiem agresīvi jēla spēle, brīžiem melodiska miroņnieka ietekmētas skaņas, brīžiem atmosfēriska melna ambienta iezīmes, lirika nākusi no Raiņa krājuma «Gals un sākums» — VELNA RATS pareizi sāk ar ātrajiem gabaliem «Jaunais sākums», «Pasaules vientulība», «Nakts rasa (veļi un dvēseles)», lai tad pārietu pie apcerīgajām «Ūdensdaļām» un titulgabala (tā vidū atgriežas niknums, bet parādās arī žilbinoša soloģitāra), pēc kā «Bez soļu deja» līdz ar «Galu un sākumu II» rauj klausītāju savā haotiskajā jūklī, un «Prom» ir nomierinošais noslēgums. Šādi pārsteigumi varētu gadīties biežāk. Cerēsim, ka VELNA RATS neapstāsies un ripos tālāk!
Klausīties bez ierobežojumiem: https://soundcloud.com/velnarats/sets/aiz-vartiem

Komentāri: