(Raksta Dethecrator) Šis nu kā reiz ir projekts, kuru Latvijas metālmūzikas klausītāju ordas sagaidīja reizē ar skepsi un gaidām. Un, albumu izklausījušies, mēs joprojām īsti nezinām, ko domāt un ko sacīt, ja godīgi!
No dažādiem sānsoļiem pāri valstu robežām, kuros iesaistījušies Latvijas mūziķi, INNER FEAR ir vistuvāk t.s. «supergrupas» statusam. Pirms gadiem 15 grupa savulaik radusies kā viens no projektiem, kas saistīts ar pašreizējo CRADLE OF FILTH un MANTAS bunguvīru Marthus. Kopš INNER FEAR sākuma gadiem un pirmajiem ierakstiem viņam gan atlicis tikai viens nešķiramais biedrs — ģitārists Khopec. Tagad pie vokāla ir mūsu burvīgākās gotiskās balss īpašniece Vic Anselmo, kurai pie sāniem ir divi Sergeji — abi plaši pazīstami šaurās aprindās, jo ir pieredzējuši un ambiciozi mūziķi, kuru tehniskās prasmes ir vienā līmenī ar dziesmu rakstīšanas talantiem: tādi nosaukumi kā NEGLECTED FIELDS un PRETERNATURAL runā paši par sevi, pat ja mums šis tas šo bandu darbībā kādreiz nav licies līdz galam pārdomāts. (Vienā gadījumā tā ir izjukšana, bļe!)
Tagad par pašu ierakstu. «First Born Fear» ir jau ceturtais INNER FEAR pilnmetrāžas albums, attiecīgi — pirmais ar pašreizējo sastāvu. (Iepriekšējais ticis ierakstīts teju pirms desmit gadiem, tā kā tas ir normāli.) Klausoties radās pārliecība, ka grupa ir nobriedusi kļūt par pazīstamu vārdu Eiropas mūzikas apritē, jo albums ir ielādējams pilnīgi par brīvu — tātad grupa plāno radīt sev fanu bāzi tūrēšanai apkārt, kas ir pilnīgi pareizi darīts. Dziesmu rakstīšanas stilistikā, protams, parādās visu iesaistīto mūziķu pamatdarbavietu (ja tā var izteikties) ietekmes, un rezultāts ir visai iepriekšparedzams, teatrāls gotiski-simfonisks metāls. Kas nav jāuztver kā nosodījums — tas vienkārši ir fakts: tā kā no šāda līmeņa mūziķiem neviens samazgu spaiņus negaidīja, tad gaidījām un arī sagaidījām augsta izpildījuma līmeņa darbu!
Var piezīmēt, ka INNER FEAR albuma kopējais iespaids ir tāds kā no Al di Meolas koncerta vai SAMAEL pēdējās plates «Lux Mundi»: tā kā visi skaņdarbi ir nostrādāti vienlīdz kvalitatīvi un pārdomāti, to plūdumā nav neviens kritums, tad ause vienkārši nejūt, kur piesieties — un līdz ar to arī grūti izcelt favorītus. Par liriskajām tēmām skaidrs kaut vai pēc dziesmu nosaukumiem: akūtas un nekontrolējamas virsnieru hormona izdalīšanās rezultātā gadījusies rektālā izeja («Fear Proclaimed», titulgabals «Inner Fear»), iekulšanās kaut kādos neizprotamos sūdos («Imprisoned in Forgotten Dungeon», «Akhu», «Secrets Holder») un neveiksmīga pieredze attiecībās ar pretējo/savējo dzimumu («Lustmistress», «I Watch the Blood Forever», «Love Is a Poisonous Cunt»).
Šis albums ir no tiem, kura dziesmas novērtēt varēs tikai pēc tam, kad būs dzirdēts dzīvais koncerts. Dziesmas ir radītas spēlēšanai dzīvajā, ne tik daudz kā klausīšanai studijas ierakstā, tāpēc ir apsveicams mūziķu lēmums izlaist albumu brīvai lejupielādei, lai pēc tam sagaidītu tautu koncertā. Ieraksta radīto iespaidu varētu vērtēt kopumā ar 7 (jo tāda neliela aprēķina laulību sajūta nepazūd…), tajā pašā laikā kompozīciju rakstīšanas prasmi novērtējot ar 8!
Komentāri: