Ja kas mūs pataisīs par līķiem, tad tās būs sievietes: APĒDĀJS — “Mana vārna”

(Raksta Dethecrator) "APĒDĀJAM albums iznācis!" — tas vēl nesen varēja izklausīties līdzvērtīgi frāzei «slotaskāts ne tikai saplaucis, bet jau zied līdzīgi pūces astei!», vai — «Lindermans parakstās PAR latviešu valodu!»

Bet te nu viņš ir: «Mana vārna» — pirmais albums grupai, kas spēlē jau kopš 1996. gada… APĒDĀJA žanru mēs zinām labi jau kopš koncertiem pagājušajā gadsimtā: tas ir alternatīvais roks, kurš švunkājas uz robežas ar alternatīvo metālu, brīžam pagrozīdamies te vienā pusē, te otrā. Kā tāds kontrabandists, APĒDĀJS jūtas lieliski abās pusēs robežai!

Skaidrs, ka albuma iztīrītajā un nomāsterētajā skaņā dzirdamas vairāk detaļas nekā koncertā, bet APĒDĀJA gadījumā par studijas ierakstu jāsaka tie paši vārdi, kurus Karametāls iepriekš veltīja koncerta apskatam: burvīgi nesajāta astoņdesmito gadu beigu attieksme (iedomājieties HUSKVARNAS pirmsākumus) un grandžveidīga skaņa kombinācijā ar pavisam mūsdienīgu stounerīgu atmosfēru, minimālās devās lietota elektroniskā «kosmētika» pāris vietās pa virsu — APĒDĀJS ir kā no deviņdesmito vidus/beigām atceļojis tolaiku pagrīdes skaņas paraudziņš, kuru dzirdot, fizionomija savelkas platā smaidā. (Pat par spīti sūrajām lirikas tēmām.) APĒDĀJS prot gan rakstīt dziesmas, gan laikā tās nobeigt, nevis vilkt līdz bezgalībai pēc principa «nu tāds smuks rifiņš sanācis, davai ka ieliksim viņu vēl astoņas reizes dziesmas beigās!»

Liriskā pamattēma arī atceļojusi no deviņdesmitajiem, kad katris rakstīja savu dziesmu par to, cik nožēlojams vaid. APĒDĀJA gadījumā teju katra otrā teksta rindiņā sākas ar «ne—»: nevarēšana, netīri palagi, nav logi, nedēļu jau neesi mājās, nesmaida, nav brīnums, un mēs arī negaidām, utt. Rezignēti līst asinis; puķes papriekš satrūd un tikai tad izbirst no rokām; sāpes pārgājušas, toties apsēdušas mušas utt. Teksts kopumā stilistiski atgādina deviņdesmito gadu Jauno Autoru Semināros recenzētos talantīgi stūrainos, ar biklām, nepieredzējušām rokām slīpētos darbus. «ei mazā saldām krūtīm/[…]/lokaniem matiem/saplēstām zeķēm kājās/dejo koridorā melnā/tikai neej mājās/piedraudi man ar sevi» — vot, tā! Deviņdesmito sajūtas atkal negaidīti rokā!

Iepriekš APĒDĀJS ticis iekļauts «Odekolona» izlasēs, bet (ja nekļūdos) tagad albumā ietvertās dziesmas nav par jaunu ierakstīti tie paši vecie gabali. Kurš klausās Bandcampā, tam jāņem vērā — pleijeris mēdz ieslēgties nezin kāpēc no 8. gabala «Viegla laime», nevis no pirmās dziesmas. Fizisko tirāžu meklējiet «Randomā» vai pie Pelikāna.

Vērtējums: ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ (8 galvaskausi)!

Klausīties: http://apedajs.bandcamp.com/

Pirkt: http://randoms.lv/?sub=view_item&cat=101000&iid=APED&oldsub=search&q=vārna

Komentāri: