Jauno ROKMŪZIĶU skola - 1. daļa

Vispirms – neliels priekšvārds šai publikāciju sērijai. Šie rakstu materiāli rakstīti jau 2005. gadā, tomēr kopš tā laika ir daudz ūdeņu aiztecējuši. Uz priekšu pavirzījušās IT tehnoloģijas, un pasaule pati par sevi mainījusies šajos septiņos gados. Tamdēļ no jauna man bija viss jāpārraksta un jāpārdomā. Lai vēstījumu piedabūtu jau 2012. Saules riņķa izskaņas dienām. Priekā!

Stunda pirmā – padomāsim par savām rakstura īpašībām.

Jā, tā tas ir. Lai mūzikas jomā gūtu panākumus, kurus TU esi iecerējis sasniegt pārskatāmā nākotnē, tad ... pirms rokās ņemam ģitāras vai bungu vālītes vai sākat tricināt savas balss saites nākotnes uznācieniem stadionos un "feisbuku" tīklos ... tad, lēnā garā pie nesteidzīgas pēcpusdienās tējas pārdomāsim: VAI PĒC RAKSTURA esam tam gatavi?

1. Neviens jau nedzimst kā gatavs un vēju apbružāts muzikants. Visiem mūzikas lietas ir jāapgūst no viszemākā jeb "nulles" līmeņa.

Vispirmāmkārt – jāzina: tas visa prasa daudz un daudz, bez izņēmumiem daudz laika. Pirms Tevi pamana, un pirms publika Tevi paņem savā apritē. Tas ir mīts bez reāla pamatojuma – ko nereti kultivē mēreni zemas kvalitātes Holivudas (Bolivudas) filmas – ka aiziesi pie ierakstu studijas durvīm, nošķaudīsies un nākamajā rītā pamodīsies slavens. Slava: tā ir tikai aisberga redzamā virsotne. Vienmēr pirms spožajām zvaigznes dienām ir gadiem un gadu desmitiem ilga eksistence ar ģitāru rokās, savienojumā ar smagu darbu un mediju ignoranci.

2. Otrkārt – jāmīl savs tuvākais. Ar to šoreiz domājot: ja esi ģitārists, tad jāmīl blakus esošais basģitārists, aizmugurē esošaus bundzinieks un pie mikrofona esošais solists. Sīkās rebes un "ģīmja nepatika" šoreiz ir jāliek malā. Cik nav daudzi gadījumi dzirdēti un redzēti – pēc spožas dziesmas pati grupa steidzīgi paziņo par tālāku nesadarbību un ārā jukšanu. Vēl biežāk - vēl aizvakar labi zināmā mūzikas komanda bez skaļiem paziņojumiem pazūd. Par iemeslu vien – kāds otram nav patiecies vai arī gandrīz nezināmas mūzikas vienības ikdienā parādās "mākslinieciskas nesaskaņas", kas lielum lielā gadījumā ir vienkārša rakstura nesaderība. Kad vienā un tajā pašā garāžā mēģinājumos satiekamies ne pirmo dienu, tad uz āru vienmēr izbīdās dažādas rakstura negatīvās nianses. Piemēram: basģitārists regulāri kavē mēģinājumus (tātad ir neprecīzs un reizē ne visai uzticams), bet solists pie mikrofona mēdz uzpīpēt un iedzert alu (tātad ar ieprogrammējumu nākotnē būt atkarīgam no dažiem sliktiem ieradumiem). Vēl vēlamāk: ja visiem komandas dalībniekiem parīk apmēram vienas un tās pašas mūzikas bandas no Lielās Pasaules. Nav iespējama savienība- ja atkal basģitāristam patīk Aišas dziedājums, bet solistam SKYFORGERi. Par iekšējo saskaņu parunāsim vēl citreiz, tagad saku – jāmīl savi grupas kolēģi un jāstāv sīkumiem pāri. Jeb jāapgūst augsta tolerances pakāpe.

3. Esam pēc iespējas precīzi. Ja neesam tādi... tad gadījumi, kad Tu (būdams basģitārists) kavē mēģinājumus par 20 minūtēm, tad arī pārējiem biedriem iekavē kāda jauna mūzikas skaņdarba apgūšanu. Ja esi apņēmies līdz nākamajam mēģinājumam apgūt kādu jaunu basģitāras fišku, tad patiešām to izdari. Jo- atkal- tavs neizdarītais darbs kavēs pārējiem slīpēt jaunos skaņdarbus. Ja būsi kavējis atnākšanu uz koncerta autobusu, kad jādodas uz kādu ārpilsētas (ārvalstu) festivālu, tad gala variantā attiecīgo pasākumu organizatoriem radīsi papildus nervozitāti (neziņā, kur tie solītie mākslinieki ir aizkavējušies...). Precīzam jābūt arī daudzās citās lietās, jo rokgrupa- tas arī ir darba kolektīvs. Kur daudzejādi cits no cita ir atkarīgs. Vislabāk ir būt PAR DAUDZ precīziem, un tad Tu būsi gaišais piemērs pārējiem bandas dalībniekiem. Sen jau esam pāri padomju laikiem, kur kārtība bija tikai plakātiska uzspēlētība, mūsu laikos kārtībai plus precizitātei ir jābūt jau asinīs. Lai arī mēs mīlam runāt par mākslinieku "bohēmisko un kaislīgo dzīvesveidu", tomēr tas gandrīz vienēr ir iepriekš labi sadomāts mārketinga triks – un vēlreiz ir tikai aisberga virsotne tai "virtuvei", caur kuru iet visi mūziķi visā pasaulē.

https://www.youtube.com/watch?v=dl9zP1kj5Dw

4. Vajadzēs iegrožot savu maksimālismu. To viegli pateikt, taču ne tik viegli izdarīt. Parasti mūziķi pirmo reizi rokā paņem savu ģitāru dienās, kad arī "jūra līdz ceļiem". No otras puses: ja esi paņēmis rokās ģitāru vienkārši tāpat "patrinšķināt", tad mūziķis nekad nebūsi. Zināma ir patiesība: ja tiešām vēlies daudz sasniegt, tad mērķi ir jāuzstāda pavisam augstos līmeņos. Tās ir divas dažādas rakstura nianses: maksimālisms un mērķiecība. Pirmajā gadījumā viss notiek emocionālajā līmenī, otrajā – viss atkal risinās prāta versijā. Maksimālisms: tā ir tieksme acumirklī uzlēkt debesīs. Nav slikti, ja Tev ir labas ambīcijas, tomēr Tev pagaidām pietrūkst vēss prāts. Ambīcijas gandrīz vienmēr traucē jaunas grupas darbībā. Tavs pašuzstādītais "es" kaitēs otrajam, kurš savu "es" nebūs tai brīdī uzstādījis. Ja basģitārists savu "es" uzstāda augstāk par soloģitārista neuzspēlēto "es"- tad ... pēc kāda laika soloģitārists pa klusām aizies no grupas. Un varbūt arī pati komanda aizies "pa skuju taku". Jārēķinās vienmēr ar otru, pat tad – ja Tev ir iegadījies ekscentrisks raksturs.

5. Vajadzēs apgūt mērķtiecību. Jau minēju: patiesie panākumi nāk lēni. Ir pareizs teiciens: "viss labais nāk pamazām, un tik ātri neaiziet" (un otrādi). Minēju- ja vēlies caur mūziku apgūt pasauli, tad mērķa latiņai jābūt gandrīz mākoņi augstumā. Ir jābūt stratēģijai: piemēram, piecgades laikā Tu kļūsi par pasaules labāko basģitāristu. Ja apzināti un pacietīgi rīkosies, tad panākumi neizpaliks. Ja arī pēc pieciem gadiem nebūs "pasaules topa" basģitārists, tad Latvijā gan būsi pamanīts. Mērķtiecība nozīmē arī to- nemaini savu mērķi reizi pusstundā. Īsi mērķi nav nopietni un nekad arī nepiepildās. Nespēlēsi taču šodien kā "Lauris Reiniks", bet rīt kā "Frenks Zappa". Brīdī, kad esi paķēris savu pirmo ģitāru, tad līdz tam jau esi izdomājis – kuros mūzikas stila vārtos lauzīsies un vēlāk gūsi savus galvenos panākumus. "Apgrābstīt" mēs varēsim daudzas dziesmas un daudzus žanrus, taču patiešām attīstīties varēsim vienā no tiem. Izņēmumu šim likumam nav. Ae piemēriem ir pilns internets.

6. Atkarības un kaitīgie ieradumi – nebūs tavi draugi. Vēl vairāk, ja savas muzicēšanas pirmsākumiem esi jau atdevis "mazo pirkstiņu" dzeršanai, zāles pīpēšanai un pat vienkāršai pīpēšanai, tad ātrā tempā no tā visa centies tikt vaļā. Tava veselība vēl noderēs uz priekšu daudzus gadus, kuros jau esi iesapņojis savu tālāko radošo ceļu. Daudziem mūziķiem mūžs saīsinās tieši jaunības dulluma dēļ: kad māksla ir šķaidīta ar tabakas dūmiem un alus kausu konveijeru. Tā vēl ir salīdzinoša laime, kad kāds mūzikas mākslinieks aiziet slavas kalngalā. Tad ir cerība, ka šamējais vienmēr paliks ļaužu saulainā atmiņā. Bet ir daudz biežāki gadījumi: kad "reiz slaveni bijušais" šodien ir staigājošs grausts. Par kuru visi šodien nospļaujas vai uz šo līdzjūtīgi nolūkojas. Un tikai "iedzelteni" mediju paparaci uz visiem stūriem kadrē šo, kad kārtējā paģiru dienā viņš pusrāpus klunkurē uz tuvāko lēto krodziņu uzlāpīties. Vai Tu to arī attiecībā pret sevi vēlies?

BEZ TAM: daudziem mūziķiem pienāk tas fatālais izvēles brīdi – starp atkarību un mūziku. Maestro Raimonds Pauls aizvadītā gadsimta 70tajos šādu izvēli izdarīja – mūzikas labā. Visai ticami, ja izvēle būtu uzdzīves pusē – tad Paula kungs nebūtu tas, kas šodien. Varbūt jau pirms gadiem būs aizdevies dusēt zem pieticīgas kapu kopiņas. Piemērs no otras puses: "cerīgā" angļu dziedātāja Emija Vainhause izdarīja izvēli uz otro pusi. Lai arī šodien vēl Emiju dēvējam kā "dieva apdvesto dvēseli", tomēr savai ātrajai nāvai pati vien roku caur alkoholismu ir pielikusi.

TREŠKĀRT: lielā aizdzēruma reizē Tev "var notrūkt filma". Un tikai nākošajā dienā no saviem dusmīgajiem līdzbiedriem uzzināsi- ko esi iepriekšējā vakarā sarunājis, izdarījis, salauzis vai pievēmis. Un tad masīvs kauns pārmāks Tevi. Sliktāk, ja Tev kauns šajā reizē neapciemos un evarģēlības atkārtosi pēc nedēļas nākamreiz. Tad jau vienā reizē Tevi palūgs vairs nenākt uz grupas mēģinājumiem, un varbūt nāksies arī finansiāli plus administratīvi atbildēt par smagajiem nedarbiem.

CETURTKĀRT: no "dzeltējošiem" medijiem līdz mums nonāk regulāras ziņas par kārtējās masīvās Slavenības iešanu cauri (slimnīcā) pret-alkoholisma vai pret-narkotiku tūrei. Līdzās tam, ka šāda ziņa izraisa nožēlu un līdzjūtību, šis prieks nav lēts. Un nav nekāda garantija, ka šai pašai Slavenība šāda ārstniecības tūre nekad vairs nebūs ar akūtu vajadzību. Viņi ir Slaveni – un šādas neafišētas ārstniecības kursus var paši apmaksāt. Bet Tu- spēsi? Un, kas būs pēc tam? Viela pārdomām!

Šīs stundas kopsavilkums... mūziķim nepieciešama izkopt dažas rakstura īpašības. No kurām galvenās:

- pacietība; - tolerance; - precizitāte; - iegrožojam maksimālismu; - taču esam mērķtiecīgi; - neiepinamies atkarībās!

==================

Turpināsim "Stundā divi" varbūt jau pēc dažām dienām, kad runāsim- kāda ir atšķirība starp vienkāršu mūziku un mūziku ar odziņu.

www.karametals.lv

Komentāri: