Kā sabiedrībā iekļaut līķi: DISLOCATION — «Emancipation» 

(Raksta Dethecrator) Mūsdienu pasauli ārēji skaistā, turpretim saturā — skumji sāpīgā veidā apraksta DISLOCATION otrais albums «Emancipation». 

Renāts Ragimhanovs, lezgīnu izcelsmes latviešu metālists, kādu laiku padzīvojis pie norvēģiem un starplaikos, būdams mājās, vienā mierā diskā iecepis DISLOCATION otro studijas albumu. Šis ir viens no aizvadītā gada izcilākajiem ierakstiem Latvijā visās nozīmēs: tas ir izcili sarakstīts (progresīvais roks mijas ar agresīviem rifiem, dažās dziesmās manāma Dagestānas ritmu ietekme, pa vidu un beigās skan džezs, un šis ir vokālā ziņā visdaudzveidīgākais albums visā Latvijas metālscēnas vēsturē, pie kam teksta ziņā aktuāls šolaiku pasaulē), un «Emancipation» ir vienlīdz izcili iespēlēts, iedziedāts un ierakstīts! Produkcijas līmenis ir vienkārši fantastisks! 

Taisnība tiem, kas šobrīd sašutumā gāž galdus ar kompjiem uz riņķi un met iPadus pret sienu: jā, tā ir — Karametāls pēdējā laikā ir nokritizējis daudzas pagrīdes bandas par nemērā sterili gludu un nopulētu skaņu, bet tagad DISLOCATION albumu tieši par to pašu… slavē?! Kā tas var būt, kur skatās Karametāla Novērošanas un Apkarošanas Birojs līdz ar Velnišķīgo Izņēmumu Dienestu?! Būs jāsūdzas Putinam! Lieta tāda, ka ekstrēmajam metālam piestāv un noder netīra, nikna, enerģijas pārpilna skaņa, kura uzgriezta līdz 11. iedaļai, kamēr DISLOCATION piekoptais folk–prog–jazz–tech–smagucis turpretim tieši ir tā vieta, kur katrai skaņai un notij, katram sitienam un katram vokalizējumam jābūt tīram, dzidram un izprotamam. Un šeit ir ko dzirdēt: bez parastajām ritma un soloģitārām, basa un bungām te skan visādas interesantas perkusijas, akustisko ģitāru dueti, klavieres un duduks! Dziedāts tiek visādās balsīs un nebalsīs, tā kā klausītājiem jātur vaļā ne tikai ausis, bet arī smadzenes. Vienubrīd dziesma var atgādināt ULVER, nākamajā brīdī — IHSAHN, tad vēl kaut ko uz MT. FUJI DOOMJAZZ ORCHESTRA pusi… 


Atšķirībā no citiem albumiem, šeit nav iespējams raksturot katru dziesmu atsevišķi — vai tā būtu «Multicultural Insanity», «Confessions of a Modern Man», «Impelled from Within» vai «Cause of Raised Awareness Blindness Shall Vanish». Gandrīz ikkatra dziesma satur ritma lēcienus, lauzienus un mijas, kaukāziešu dziedājumus un brutālos vokālus, savā starpā ļoti atšķirīgus ģitāru gājienus, minimālistiskas klavieru un duduka iespēles… Vārdu sakot, tas ir jādzird! Šis varētu būt tas retais albums, pie kura ik pa laikam ausis it kā pašas no sevis atgriežas atkal un atkal. 

«Emancipation» izklausās vēl vairāk pēc Renāta Ragimhanova soloalbuma nekā iepriekšējais: no «Sagul» ierindā pa pusei palicis ģitārists Kaspars Putniņš, klāt nākušas Matīsa Repša elegantās klavieres un norvēģa Robina K. Andreassena basa partijas, kamēr pats Ragimhanovs šoreiz spēlē ne tikai bungas, bet arī ģitāras, duduku un dzied. Vārdu sakot, līderim ne tikai talants pietiekošs un pāri paliekošs, bet arī retā prasme savas spējas it kā izplest pāri arī citiem ierakstā iesaistītajiem un padarīt viņus par vēl labākiem mūziķiem, nekā viņi jau bija. Un iznākums — «Emancipation» gaiši skumjā nopietnība izceļas pāri citiem ierakstiem. 

Albums: https://dislocation.bandcamp.com/album/emancipation

Kopvērtējums: ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ (10 galvaskausi)! 

Recenzija par iepriekšējo albumu: https://karametals.lv/zinas/straight-outta-makhach-khala-dagestanas-folks-latv-686/

VIDEO.

Komentāri: