Kaut kas par maršēšanu un patiesību: SOLARIS pēdējais albums

(Raksta Dethecrator) No tiem albumiem, kuri nominēti Latvijas Metālmūzikas Gada Balvai, citu vidū noteikti jāizceļ SOLARIS (nebaidīsimies no šāda apzīmējuma!) meistardarbs «The Truth Can Be Learned Only by Marching Forward».

Albums balansē kartē it kā paredzētā un iezīmētā, bet dabā nenospraustā pierobežas zonā starp Jemenu un Saūda Arābiju vai Omānu un Emirātiem: postroks (tipa MOGWAI, pēdējās desmitgades EARTH) tas vairs nav, bet līdz izteiktam postmetālam (CALLISTO, CULT OF LUNA) arī vēl kāds ceļa gabaliņš ejams, un kamielim vien zināms, kur tā robeža te īsti bija. Protams, daudzi cieņā esoši kolektīvi mītējas šajā pelēkajā zonā: A STORM OF LIGHT, MADE OUT OF BABIES, MAMIFFER, RUSSIAN CIRCLES un kas tik vēl ne, un ziniet ko? Mūsu SOLARIS daudzējādā ziņā liek viņiem iekšā!

Labi, tagad ķeramies kamielim pie kupriem. Albums seko savu līdzinieku pēdās tādā ziņā, ka tā nosaukums un daudzi dziesmu nosaukumi jau veido mazus stāstiņus paši par sevi. Žanra kanoniem atbilst arī kompozīciju (pavisam to ir sešas) garumi no astoņarpus līdz 16 minūtēm. Toties oriģināls gājiens ir tas, ka četras no šīm dziesmām katra patiesībā sastāv no diviem gabaliem, kas salipināti kopā: tā pirmais skaņdarbs, piemēram, ir «Aurora 5000 / Encountering Total Solitude». Albums vispār sākuma galā nedaudz atgādina JESU un citus Džastina B. projektus (tas, kurš Brodriks).

Smaguma viļņi lēnām uzkāpj un noplok, dodot vietu caurspīdīgām pasāžām. Vokāls šeit piedalās epizodiski un rezignēti, tikai pabrīžam uzrūcot tā sirdīgāk («Why Do Wolves Howl» sākumdaļā un šur tur vēl). Savukārt «Distant Crusades / From Bloodwaves to Frost» kompozīciju tandēmā, neraugoties uz vikingmetālisko nosaukumu, rēni turpinās tā pati mierīgā, repetitīvā rifu malšana, kas iepriekš. Iedomājieties Mēnesi, kas pievelk jūru ar lēnu, mierīgu neizbēgamību: tāds ir arī šis albums. Šī mūzika maz domā par cilvēkiem: neķērc par pārdzīvojumiem un neplātās ar piedzīvojumiem, neprāto par dzīvošanu un nebaidās par izdzīvošanu, un tādā nozīmē šī ir ļoti dabiska mūzika (jo dabai pa lielam cilvēks pie dirsas).

Albums ir iznācis niecīgā, ar roku numurētā 200 eksemplāru tirāžā — taisni brīnums, ka nav vēl izķerts un Randomā dabūjams. Diemžēl SOLARIS ir uz laiku pārtraukusi aktīvo darbību, vai nu sekojot ISIS piemēram, vai arī kādu savu personisko motīvu dēļ. Albuma izskaņas dziesma ir atvadīšanās: «Last Episode / Humans Shall Fall»!

 

Vērtējums: 9 no 10 — ar piebildi, ka tas attiecas uz visiem elementiem, no kā sastāv albums.

Komentāri: