Koncerti – mirst, festivāli – aizvien populārāki?

2012. gads aizvien bīda mūzikas lietas uz priekšu. Saules riņķi ienesas kādas jaunas vēsmas, tostarp arī kādu virzību uz neizzināmo nākotni. Par kādu tendenci vēlos papļāpāt šodien. Mūzikas festivāli uzņem apgriezienus: tā ir attīstība vai, gluži otrādi, kāda neziņa pirms pasaules apvēršanās uz otriem sāniem...?

Vēl pirms ne tik daudz gadiem tās vai citas mūzikas bandas kā savu galveno publiskās eksistences formu zināja – ir koncerti, kuros varam piedalīties. Tais laikos, kad informācijas aprite bija apgrūtināta, kad prese - tv - radio "turēja" mūzikas ziņu monopolu. Kad koncertorganizatoriem, lai savu ziņu palaistu apritē, vajadzēja labi draudzēties ar minēto "veco laiku" medijiem un dažiem to paglumiem priekšniekiem. Tad varēja arī dziļā vienpatnība (vienas bandas ietvaros) noturēt savu koncertu pie pietiekamas apmeklētības.

Tagad 2012. Saules riņķis jau labu laiciņu dauzās pa sētu, un jaunās IT tehnoloģijas dod iespēju jau bez "veco mediju" starpniecības iepazīt savus mīlos kapraču mūzikas māksliniekus tostarp. Muzicējošām komandām un to dalībniekiem vairs nesagādā nekādas grūtības par sevi un savām koncertu aktivitātēm pavēstīt visriņķī....

.... tas gan vēl tas mazākais. Redziet, ja daudz un dikti vēstām par sevi apkārtējai tautai, tad agri vai vēlui visiem ir "pārēšanās" sajūtas. Mūziķi ar mūziku pieejami vienas rokas attālumā jebkur un jebkad, kad vien pašiem patīk. Vai- viena pc taustiņa nospiediena attālumā. Tā vienkārši, ejam un paņemam un nesakošļājot norijam (šai gadījumā ar ausīm). "Vienas grupas" pasāciens – tas vairs nav notikums, bet labākajā gadījumā ir "skanošs fons". Prāta skanošā daļa prasa kaut ko ekstremālāku...

Un – tas ekstremālākais – ir atrasts. Uz reizi vienā piegājienā skatuvi drebina vairākas bandas. Ja konkrētā vakarā uz podesta parādās 3 un vairāk komandas ... tad tas jau ir festivāls. No mārketinga viedokļa zināms: reizē ar galveno produktu patērētājiem par nelielu samaksu iespējams ieskapēt vēl divus "bonus" piedevas. Vienalga tas "vai ņemam 3 un maksājam par 2viem" lielveikalā, vai ejam uz koncertu kur "gaidam vienu, bet saņemam 2 ar pus" (tas jau nekas, kad ieejas biļetīte maksā kādus ls 5 dārgāk, to pat nepamanām).

Un arī pašu bandu mūziķiem ir krietni interesantāk, kad saiejamies lielākā barā, visa publika pie viena novērtē visus, un arī organizatoriem sagādājam mazāk rūpes (šamējiem jāsasprindzinās uz vienu reizi, nevis 20x jāorganizē saieti pustukšajos lauku kultūras namos).

Savelkot visu kopā – redzam: gan Latvijas, gan Eiropas, gan pasaules ietvaros festivāli kā pasākuma forma ir dzīvelīga un vēl dzīvelīgāka. Publikai šodien tādi liekas kā "topa" pasākumi. Līdz brīdim, kad arī šajā jomā uznāks apnikums. Kad galvenās pasaules rokvienības būs pa :"trijām reizēm izmēģinātas", kas tālāk sekos...?

Komentāri: