(Raksta Dethecrator) Sakarā ar Latvijas Republikā nosvinēto simtgadi Karametāls izmanto iespēju, lai atskatītos uz 100 līdz šim neapskatītiem ierakstiem Latvijas metālscēnā, kas radīti valsts pirmajā simtgadē.
Un arī šodien, tāpat kā VIII apskatā iepriekšējoreiz (links raksta beigās), jūsu uzmanībai vēlreiz — albumi, kas iznākuši šajā desmitgadē, bet nez kādu iemeslu dēļ iznākšanas brīdī nebija nonākuši līdz Karametāla rēcenzentiem. Tāpat kā iepriekšējos #100ieraksti100gadei apskatos, neliksim galvaskausus katram albumam atsevišķi, jo šeit ierakstus savstarpēji salīdzināt grūti.
41. Pirms diviem gadiem no nekurienes parādījās OGHRE ar disku «Gana» un pārsteidza visus. Jau ar pirmajiem ievadgabala «900 000 000 000» rifiem, kuros nav ne smakas no tehniskas plātīšanās vai ģitarastijas, klausītājam top skaidrs, ka OGHRE spēj rakstīt mūziku «sludge» smagumā un miroņu metāla pamatīgumā, vienlīdz labi dziedāt gan tīrajā, gan brutālajā, turklāt pamanās sacerēt tekstu latviski — kopumā tā ir ievērības cienīga kombinācija, kāda negadās katru mēnesi. Liriskās tēmas ietver gan alkohola apdziedāšanu poētiskā veidā, kas nez kā savijas ar riepu dedzināšanu (ievadgabals), gan apokaliptiskas ainas un vides tēmu (tituldziesma «Gana»), parādās arī neparasti introspektīvā veidā apdziedāts «Iļģuciema velns» no attiecīgas pilsētas leģendas, pašnāvība («Nosveries liepā»), apmātība ar dažādu paveidu ideoloģiskiem stulbumiem («Pasaules glābējs») vai vienkārši reliģijas sviestiem («Kurinātājs»). OGHRE izdodas šīs metālmūzikai visai tipiskās tēmas padarīt oriģinālas, pieejot tām ar tikai sev vien raksturīgu liriku valsts valodā, kā rezultātā šī grupa neizklausās pēc tādas, kas būtu pārmērīgi vai neveselīgi ietekmējusies no citām. Monstrozais desmitminūšu noslēgums «Kurinātājs» izklausās pēc TOOL uz steroīdiem. Ak jā, un ja tagad nolemsiet šo disku pilnīgi noteikti iegādāt, tad ziniet — forumos raksta, ka tas ticis sen izpārdots.
Pilns albums:
https://www.youtube.com/watch?v=9hYMfM6zKTA
42. Daugavpils vikingi VARANG NORD savus regulāros sirojumus no varjagiem uz grieķiem ar zobenu vienā rokā un akordeonu otrā uzsāka 2014. gada novembrī ar sešu dziesmu EP «Fire of the North», kas nākamajā gadā iznāca arī fiziskajā formā Ukrainas «Metal Scrap Records» leiblā. Dziesmu nosaukumi iezīmē visas tās tēmas, kuras VARANG NORD paliks aktuālas vismaz nākamajos divos diskos: tiek apdziedātas visādas mežonības, ieskaitot izdzeršanos un upurēšanu senajiem dieviem, noslieci uz asinsatriebību utt. Muzikālā formula klausītājiem jau pazīstama — dragājoši rifi, kam melodiskumu piedod divreiz lēnāks akordeons. Noslēdzošajā bezteksta gabalā «Through a White Wasteland» ģitāras un bungas kļūst tikpat lēnas kā akordeons — tātad organisks noslēgums diskam, tomēr VARANG NORD izdarībām kopumā tas bijis tikai iesākums!
Pilns ieraksts:
https://www.youtube.com/watch?v=8-E8lSIs10g
43. Sietlas RAGANA, sastāvoša no divām latvju izcelsmes zeltenēm, pirms diviem gadiem izlaidušas «You Take Nothing» disku. Joprojām te varam saklausīt vien ģitāru, bungas un divus vokālus, tomēr ar idejām šajā pusstundīgajā sešdziesmu minialbumā jau mazliet bremzējošāk nekā pirmajos ierakstos. Vietām enerģijas pilnajam, citviet minimālistiskajam USBM teksts lielākoties ne uzdziedāts, bet histēriski uzķērkts pa virsu, un šis ir tas gadījums, kad histēriskā aurošana jau pirmajos divos gabalos «Spare No Man» un «To Leave» uzdzen sajūtu, ka šeit, iespējams, pārāk izklausās pēc #MeToo tēmu apspriešanas — sevišķi, ja vēl pieskaitām diska virsrakstu. Toties RAGANA atkal skan interesanti dziesmā «Winter's Light» — šeit ieskanas tā klusā introspekcija, dinamika un agresīvi atmosfēriskā rifošana, kas piesaistīja klausītāju ausis šim duetam jau iepriekš. Ieraksts aiziet pašplūsmā ar «Destroyer», atgriežas ar jaunu vilkmi priekšpēdējā gabalā «Somewhere», lai nobeigtos ar deklaratīvi vienveidīgu neapmierinātību tituldziesmā.
Noklausīties: https://ragana.bandcamp.com/album/you-take-nothing-2
44. HEAVEN GREY 2013. gada EP «Insomnia» var lepoties ar to pašu «zelta sastāvu», kurš radītspējā bija vienlīdzīgs šīs pašas grupas deviņdesmito klasiskajam sastāvam (tam, kurā bija priekšlaicīgā nāvē bojā gājušie Ansis Melderis un Sigvards Blažēvičs). No 2010. gada HEAVEN GREY albuma «Falling Mist» te darbojās grupas mugurkauls — ģitārists Vjačeslavs Ņikitins, te vēl vokālists ir Ervīns Francs (CATALEPSIA), Reinis Melbārdis uz čella un Staņislavs Semjonovs uz taustiņiem, kā arī meistarību demonstrē basists Valentīns Kudrjavcevs, bundzinieks Oļegs Baduļins un otrs ģitārists Vladimirs Beluga. Kaut gan visas trīs šajā EP iekļautās dziesmas (bez titulgabala te klausāmas «I Belong to the Dead» un «Drown in My Shade») vēlāk parādījās albumā «Manuscriptum», visiem grupas faniem ieteicams sameklēt arī šo promo EP, kurš palīdzēja HEAVEN GREY tikt pie līguma ar poļu leiblu «Via Nocturna», jo šeit tās pašas dziesmas izklausās savādāk. (Iespējams, pat maķenīt labāk.)
Koncertklips no attiecīgā perioda:
https://www.youtube.com/watch?v=TbolWfyNAAE
45. Vēl vieni Daugavpils puses censoņi — hārdrokeri METRS, izrādās, sākuši spēlēt jau 1993. gadā (!), taču tikai pēdējos gados sākuši iet ārā pie plašākas publikas ārpus Latgales. Pagājušā gada albums «Ēnas» viņiem ir attiecīgi trešais, dziesmas bijušas Radio SWH «Priekšnama» topos utt., tālab nav jābrīnās, ka METRS apvieno labāko no latgaļu mūzikas melodiskuma un hārdroka rifiem ar deviņdesmito gadu alternatīvās mūzikas principiālo smeldzīgumu un emocionālo sūrumu (sk. jebkuru albumu no APĒDĀJA). Savienojot to visu kopā ar spējām veidot negaidītas rīmes tekstos (ne sliktāk kā GUSTAVO savos labākajos gados) un pieliekot klāt dzīvesgudru ironiju, METRS varētu būt viens no atklājumiem, ko devusi Latgales smagās mūzikas scēna (atcerieties: savulaik līdzīgā veidā pārsteigumu izraisīja Rēzeknes SACRAMENTAL, Preiļu GREEN NOVICE, Daugavpils YOMI, DISEASE un YGODEH, vēl pirms tam — Ludzas FĒNIKSS, bet sliktā nozīmē visādus pārsteigumus sagādāja VISEĻICA… jāpiebilst, ka tur tie pārsteigumi bija krimināli, ne muzikāli). Dziesmā «Jā (kad nav nekā)» METRS pamanās iemeistarot iekšā Maiklam Džeksonam raksturīgus izspiedzienus, «Mentors» atsauc atmiņā deviņdesmito gadu realitātes, «Farss» ierēc par daiļā dzimuma mazāk daiļajām rakstura īpašībām, titulgabals ir spēka balāde sierainākajās LĪVU tradīcijās, kamēr noslēdzošajā dziesmā «Pikadillī» taustiņnieka izdvestās skaņas izklausās pēc R2-D2.
Klausīties uz nebēdu: https://metrs.bandcamp.com/releases
Iepriekšējie #100albumi100gadei apskati, ieskaitot VARANG NORD, HEAVEN GREY, RAGANA un daudzus citus diskus: https://karametals.lv/zinas/kura-zanra-lielaka-liku-koncentracija-100ieraksti1-992/
Pati svaigākā ziņa... ... un Varang Nord tikko vinnējuši Wacken lielajā finālā Vācijā
Komentāri: