Kurā žanrā lielākā līķu koncentrācija? #100ieraksti100gadei — VIII daļa

(Raksta Dethecrator) Sakarā ar Latvijas Republikā nosvinēto simtgadi Karametāls izmanto iespēju, lai atskatītos uz 100 līdz šim neapskatītiem ierakstiem Latvijas metālscēnā, kas radīti valsts pirmajā simtgadē. 


Un šoreiz jūsu uzmanībai diski, kas iznākuši šajā desmitgadē, bet nez kādu iemeslu dēļ iznākšanas brīdī nebija nonākuši līdz Karametāla rēcenzentiem. Tāpat kā iepriekšējos #100ieraksti100gadei apskatos, neliksim galvaskausus katram albumam atsevišķi, jo šeit ierakstus savstarpēji salīdzināt grūti. 

 

36. OCULARIS INFERNUM — grupa, kura savu pirmo īsto pilnmetrāžas albumu izlaida pēc daudzpadsmit gadu pastāvēšanas un kurā, šķiet, vairs nav neviens pats mūziķis no tiem, kas 2009. gadā ierakstīja pirmo S/T četrdziesmu EP. «Expired Utopia» ir plašs, ambiciozs simfoniskā blekmetāla konceptalbums, kurš iesākas ar orķestra gabalu, tālāk metāla dziesmām «A Confession of Defeat», «Akathisia», «Illusionist and Scissorman» utt. mijoties ar simfoniskām un pat neofolka pasāžām, tādā veidā visā albuma garumā nodrošinot dinamiku klausītāju ausīs. Turklāt šeit numurētie simfoniskie iespraudumi nav domātas vietas aizpildīšanai — tie ir patstāvīgi mākslas darbiņi, kas atnesa Magnusam Znatnajam 2017. gada Latvijas Metālmūzikas Gada Balvu labākā instrumentālista kategorijā. Savu kvalitātes zīmi dod Māras Lisenko (KARMAFREE, MĀRA) spēja izpusties visos vokālajos veidos, ļaujot kopējo OCULARIS INFERNUM ambīciju līmeni salīdzināt ar, piemēram, FLESHGOD APOCALYPSE vai MECHINA darbiem — lai arī žanri atšķiras, šādas grupas vieno fakts, ka tās ne tikai spēj sev uzlikt ambiciozus uzdevumus, bet tos arī izpildīt. Vienīgais, kas «Expired Utopia» gadījumā pieklibo, ir teksta saturiskā puse — gandrīz visas dziesmas centrējas ap to psiholoģisko parādību, ko Freids nosauca par «bēgšanu slimībā» vai «slēpšanos aiz vājprāta», kas OCULARIS INFERNUM darbu saturā padara kaut kādā ziņā radniecīgu tādām XIX gs. operām kā «Lucia di Lammermoor», vai parāda cilvēku nespēju vienkārši sadzīvot ar realitāti, tajā pašā laikā skaidri nedarot zināmu, tieši kamdēļ diska liriskajiem varoņiem radusies šāda aizsargreakcija. Visādi citādi — ilgi gaidīts meistarstiķis, par kuru ziņoja, ka disku fiziskā tirāža, kā ziņoja klausītāji, esot izpārdota pusgada laikā.

Pilns albums: https://ocularisinfernum.bandcamp.com/album/expired-utopia 

 

 

37. Viduslaiku mūzikas grupa OBSCURUS ORBIS uzstājas tuvās un tālās zemēs, tāpēc tas redzams «Secundum Artem» diska (2015.) kompozīciju izvēlē: te ir Maķedonijas, Bretaņas, Bohēmijas, franču un kādas tik vēl ne melodijas, Latviju savukārt pārstāvot «Div' dūjiņām». Ģīgas, bungas, dūdas, mandolīna utt. ir autentiski instrumenti, tāpat dziesmu teksti (tiem gabaliem, kam teksts ir), taču — kā OBSCURUS ORBIS atzīmē albuma bukletā — viņu izpildījuma veidam un ekspresijai ir lielāka saistība ar metālu nekā ar citiem žanriem. Nu, un lai nevienam nerastos šaubas, «Secundum Artem» noslēdzošajā gabalā pieaicināts Zirgs no SKYFORGER. Karametāls iesaka ievērtēt šo komandu koncertā: nav izslēgts, ka gribēsies vēl! 

Viens no albuma gabaliem: 

 

https://www.youtube.com/watch?v=pp4QzVHFciY 

 

 

38. Cietserdīgu niknumu ar emocionālām melodijām miksēt mēģina jaunieši zem nosaukuma LĪDZ PĒDĒJAM, kas pirmoreiz tautas uzmanības lokā nonāca — kur gan citur! — caur vienu no Dambja izlasēm, kur bija dzirdama dziesma «Dalot ar divi». Klausoties pilno albumu ar nosaukumu «Acīm apslēpts», jāatzīmē dinamika: ātri rifi mijas ar lēnām pasāžām, skaļi ķērcieni ar klusākām melodijām, tā kā šeit lēnāk nekā citur piezogas hārdkoristu parastā nelaime — dziesmu vienveidība un līdz ar to albuma garlaicība. Emocijas netiek taupītas, turklāt tās ir īstas, nevis pietēlotas. Šķiet, ka LĪDZ PĒDĒJAM vislabāk raksturo dziesma «Paldies tev (vienmēr!)», divas «Iedvesmas» un episkais noslēguma gabals «Arvien». Rezumējot: cerība, ka šis var būt labs sākums. 

Dziesma: https://www.youtube.com/watch?v=dZT-X2vpsAU 

 

 

39. Vēl vieni Dambja izlašu absolventi MINDESIGN savu debijas albumu «Filth» izlaida 2017. gadā, kad tas tika pieteikts uz Metālmūzikas Gada Balvu, un šī komanda paguvusi atzīmēties arīdzan «Wacken Metal Battle» konkursā. Mainīgs un vietām stipri melodisks «deathcore» — melodiskāk par tādiem kā WHITECHAPEL vai mūsu pašu MAYLA, ar mazāk uzkrītošiem un retākiem lauzieniem, taču arī pārāk neiebraucot visādu metālkōrišu tipiskajā teritorijā. Divas dziesmas debijas albumā («Starp Sauli un Zemi» plus «Mineta Karaliene») iedziedātas latviski, no pārējām atzīmējams vismaz ievadgabals «Dreamless» un «Filthy Shades of Gray». Ja neņem vērā MINDESIGN vietām visai atbaidošo humora izjūtu, varbūt šis būs vēl viens labs iesākums? 

Video, kas nez kāpēc sākas ar kāda bomāra piekaušanu: 

https://www.youtube.com/watch?v=Xx2qWMdDS2o 

 

 

40. Pirms desmit gadiem PRETERNATURAL liel-gabals «Cryophobia», kas deva pamatu izlaist šāda nosaukuma EP, vispirms parādījās konceptuāla lieljaudas videoklipa veidā. Tajā parādīta mūsdienu realitāte: dabas sakņu vietā nāk datu kabeļi un vadi, kokus aizstāj betona stabi, ap kuriem vijas vadu vicas un drāšu vainadziņi. Video bija tik izdevies, ka tas izpelnījās pats savu DVD — līdz ar obligāto «making of» video un fotogaleriju. 

Skatāmies un baudām: 

https://www.youtube.com/watch?v=0i6i3jPYAtM 

 

 

Iepriekšējie #100albumi100gadei apskati, ieskaitot OCULARIS INFERNUM un daudzus citus diskus: https://karametals.lv/zinas/pavirzieties-liki-nak-100ieraksti100gadei-vii-dala-991/

Komentāri: