Latvijā "metāls" ir (mūzikas feļetons 18.2.18.)

Mūsu valstī ir gandrīz viss kā pārējā normālā pasaulē. Ir kopējā mūzika, ir skaņu māksla - kas proporcionāli sadalījusies pa žanriem. Tostarp eksistē arī smagā komopnente...


... kuru daži gan taisījās tā kā "glābt". Uz šo brīdi līderos ir SKYFORGER komanda, pamatīgumā nedaudz atpaliek FRAILTY. Tāds iespaids ir gan vispārīgi, gan arī pēc nesen notikušā Metālmūzikas Balvas pasākuma ir radies.


Jautājums, vai latviskais metāls vispār ir jāglābj!? Mana ātrā atbilde - nē nav, bet gan kādu lielāku attīstību gan šo rindu autors vēlētos.


Pacenšos fiksēt situāciju LV trakmūzikas frontē (uz brīdi 2018. gada februārī):
- vadošās metāl-mūzikas komandas darbojas, reizēm ar sviedriem vaigā. Tagad ir tādi laiki, kad sava pastāvēšana ir atkal un atkal jāpierāda. Vairs ne uz vienu reizi, bet rutinētā darbā uz ilgu laiku;
- tāda nu ir tā lieta: daudzreiz redzēts - uzrodas jauna un pat trakmetālā atzīta grupa, tomēr ātri vien apsīkst aktivitāte pēc pirmās publicētās dziesmas vai pirmā (kas vienlaikus ir arī pēdējais) albuma. Ilgāk komanda eksistē vien tad, ja tai ir kārtīgs menedžeris, kurš ir sava darba fanātiķis;
- skanošo mediju rezervētā attieksme pret visiem stiliem, kas nav t.s. "galvenajā straumē" (angl. mainstream). Pie elitārajiem stiliem pieder arī visi metāla mūzikas virzieni;
- visu pamatīgi ierobežo Latvijas šaurais mūzikas tirgus. Pat popmūzikas aprindās reti kurš dzīvo no tīrās mūzikas. Nepiestrādājot kaut kur citur. Arī trakmetāla veicējiem ar savu mūziku jānodarbojas no darba brīvajā laikā. Muzicēšana ir hobijs praktiski visiem smagajā skaņu laukā;
- daži veicēji gan ar mainīgām sekmēm plēšās uz ārzemēm,  tomēr te ir "katrs par sevi", spēki ir sadrumstaloti;
- bet pats galvenais, un šo atkārtoju ne pirmo reizi,  ir vēlme muzicēt trakajā skaņu galā. Un līdz pakāršanās momentam bez ziepēm - līdz tam vēl tālu. Pirms tam vēl daudzas mākslas radīsies.


Vai ne?

Komentāri: