Latvijas mazais mūzikas tirgus (mūzikas replika 26 .11.14)

Pašmaju mūzikas bizness ... ir, bet ļoti maziņš. Rosība gan neizpaliek. Tā tas īsajā versijā. Drusku garākā pasāžā būtu jāizsakās. Tādas sešas galvenās domas.

Tātad...

* Tātad- mēs te Latvijā esam drusku pāri 2 miljoniem, kas ir 1/4 no Londonas (Lielbritānijas galvasilsētas) iedzīvotājiem ar 4x mazāku algu. Salīdzinājumam- tur Londonā 3 stundu apkopēja kādā nomales ofisā saņem ap 500 eiro (visur pēc nodokļiem) mēnesī. Nekvalificēts darbinieks (lielveikala kasiere, piemēram) saņem ap 1200 eiro. Kvalificēts strādnieks (piem., metāllējējs) – ap 3000 eiro, tikpat arī tālbraucēja šoferis. Reportieris iesācējs – medijā ap 50 eiro dienā, ar stāžu ap 100 eiro dienā. Utt. Es te nerunāju vēl par menedžeriem un augstākiem amatiem. Cik pie mums cilvēki? Paši ziniet. Nu un Latvijā mūzikas produkcijas iegāde neskaitās kā pirmās prioritātes prece. Līdz ar to pašā galvaspilsētā ir pāris mūzikas veikali, ar mazākām letītēm lieveikalos un novadu cemtros. Tas, ka mūzika nepērkas - tam ir arī kāds cits iemesls.

* Tas iemesls ir tas – ka "tīmeklis" ļauj mūziku saņemt par velti. Klausīties un lejuplādēt. Liela publikas daļa, protams, šīs iespējas izmanto. Dažas mūzikas izdevniecības to priekšnieku personās ar skaļiem paziņojumiem "kačā" autortiesību tiesības, kas netiek (izdevēju-prāt, daudz mazāk komponistu-prāt) garantētas. Vienkāršoti- nauda iet garām izdevēju kasei. Rezultāts arīdzan redzams: pašmāju mūzikas izdevniecības- kas 90tajos bija vairāk par 10mit, tagad no tām ir atlikušāš vien "Mikrofona Ieraksti" un daži entuziasti.

* Un pašas grupas tagad jau lielā pārsvarā izdod savus albumus, veic prezentācijas paši, veic darbības sociālos tīklos paši. Nav vairs vajadzīgi – izdevēji- starpnieki, kuri ar savu mediju infrastruktūru agrāk veicināja publicitāti. Šodien katrā grupā ir kāds soc-tīklu "speciālists", kas veicina aktivitātes gan "feisbukā", gan "draugos" un vēl šur tur citur. Šodien jau esam pievirzījušies situācijai- kad slavens esi nevis tad, kad esi atzīmejies TV un dažās republikāniskajās avīzēs, bet gan – ja daudzi "likeri" ir "sejasgramatā", piemēram. Situācija šajā virzienā attīstās, un visai interesanti būs uz visu šo paskatīties pēc gadiem 3-5.

* Protams, "atlikušie" mūzikas izdevēji netaisās kapitulēt. Tas pretsitiens ir- "pūst augšā" dažādus TV šovus, kur varētu gūt svaigās "asinis" savai izdevēj-darbībai. JO: agrākās slavenības pamazām aiziet pensijā, kļūst grūtā apmuļķojami finansiāli un juridiski. Jaunuļi, kurus laižam caur šovu sietu- vēl ir neapstrādāta "mūzikas-lielgabal-gaļa", kurus var mīcīt un spaidīt caur dažādiem līgumiem, kas šovu aizmugurē ir iestrādāti vienos vārtos. Izmantojot vidusskolnieku ilgas pēc "ātrās slavas".

* Mūsu publika Latvijā caur internetu (bet, kuram jaunietim tad nav pieeja "tīmeklim" kaut vai iphone versijā) ir atskatijusies visādus skaņu/ vizuālos kumēdiņus. Prātos ir iestājies pilnīgs "piesātinājuma" sindroms. Tamdēļ par publiku ir jācīnās. Veicas tiem- nevis, kas taisa augsta līmeņa skaņu mākslu, bet gan ...kuri līdz apnikumam atzīmējas medijos un sociālajos tīklos.

* Un tomēr mums ir muzicēt gribošie, kas grib darboties arī dažādos alternatīvajos stilos. Varētu teikt, kopumā Latvijā ir ļoti muzikāla tauta. Kuri daudz dara pašapliecināšanās vārdā. Vēloties pateikt (pašiem sev): "es varu". Jāsaka- vēl nav saprasts, ka patiesai atzinībai vajadzīgs ilgstošs darbs. Daudzas mūzikas komandas dzimst, palaiž tautās albumu, pēc tam izjūk. Un pēc pusgada tādām vairs "neviens gailis pakaļ nedzied". Pietrūkst grupām menedžeri...

* Vēl kāds spiediens no ārzemēm. Tā ir ārzemju popmūzika, kuru aizjūras priekšnieki ar vietējo meitfiliālēm- "komerc-"raidstaciju starpniecību uzspiež savu mūzikas viedokli. Ar mērķi, lai arī turpmāk būtu patērētāju sabiedrība- lai tik mēs klausītos ASV saražoto, nevis paši dibinātu skaņu bandas. Citiem vārdiem: lai te uz vietas pēc iespējas izpaliktu radošā ražošana. Līdzīgi, kā lielveikalos- kad iepērkamies citu valstu izstrādājumus, nevis pašmāju zemnieku pārtikas preces.

Tas "pa lielam" pateikts, niansēs varam diskutēt komentāros.

Vai ne?

www.karametals.lv

Komentāri: