Lieliski mūziķi, cūkas rīkotāji: MASTODON “Palladiumā”

(Raksta Dethecrator) Jau nākamajā vakarā (20. jūnijā) pēc FEAR FACTORY Rīgu rībināja Atlantas progesīvi smagā stounerzaņķa lielmeistari — un ne tāpēc, ka šajā žanrā vienīgie — MASTODON, savu meistarību spīdinādami “Palladiumā”.

Par iesildītājiem iepriekš braši tika pieteikti mūsu pašu SIA RADIKAL un SOUNDARCADE, kur pēdējo dalībnieks Lauris Ābele tika gari un plaši citēts koncerta oficiālajos publicitātes materiālos. Tāpēc tas, kas notika pašā koncertā, ir apkaunojums organizatoriem pa visu ģīmi. Šķiet, ka SOUNDARCADE dalībniekiem neviens nebija pat tikdaudz vīžojis kā pateikt, cikos jāsāk spēlēt, un nebija iedevuši arī vietu aizskatuvē, kur aparatūru nokraut, un tā sekojošais skats bija viens no pazemojošākajiem, kāds vien Latvijas metāla dzīvē ticis redzēts.

Tātad SOUNDARCADE priekšnesums, ņemot vērā viņu garās un kompleksās dziesmas, ievilkās nedaudz pāri paredzētajam laikam. Pēdējā gabala vidū mūdzis no rīkotājiem izdomāja, ka mākslinieki jādzen nost no skatuves! Ar šo teoriju devies pie skaņotāja (Ginta Lundberga) un saņēmis norādījumus ar tādām «idejām» doties zin ka bļeģ nahuj, mūdzis izmēģināja laimi pie gaismoņa, kurš savukārt piekrita vienīgi pagriezt prožektorus nost no skatuves — uz publiku, tādā veidā signalizējot grupai, ka laiks beigt.

Tomēr mūdzim ar to nebija gana, un viņš, uzrāpies uz skatuves, sānā atrubīja mikrofonus, bet pēc tam izvilkās scēnas vidū un, rādot uz savu rokaspulksteni, sāka slēgt laukā ģitārām skaņu! Tauta šo rīcību novērtēja ar svilpšanu un aurošanu uz mūdzi, bļāva — «Kas tas fakin ir?!», «Tagad prasīšu naudu atpakaļ!» un «Maita!!!», bet pēc tam šī bļaušana pārvērtās SOUNDARCADE atbalstošās ovācijās. Cerams, ka vismaz MASTODON nesaprata, ko tas nozīmē, jo būtu nepatīkami, ja tāda līmeņa mūziķi aizvestu sev līdzi secinājumu, ka Latvijā paši pret saviem māksliniekiem izturas kā pret grīdlupatu. Turklāt avoti ziņo, ka iesildītāji esot tikuši izdzīti no kluba gandrīz tūlīt pat pēc notriekšanas no skatuves, arīdzan ne visai pieklājīgā veidā.

Pretēji loģikai, SIA RADIKAL spēlēja nevis pirmie, bet otrie. No SIA RADIKAL sagaidījām apmēram to, ko no viņiem parasti var izspiest — neinteresantu, garlaicīgu politisko hārdkōru, iepakotu latviski melodiskā mērcē. Pareizie jaunieši no labām ģimenēm, kas dzīvē nekādas lielas raizes nav pieredzējuši, taču ģitāru džinkstināt, pa bungām rībināt gribas. Lai būtu tādi paši kā tie džekiņi ar MEGADETH un RAMONES uzšuvēm, tie — no nepareizā pagalma, kur aiz klusībā rūsējošā opeļa tiek dzerts, pīpēts un ar meitenēm tusēts… Un tā tiek radīta plakana, noproducēta skaņa līdz ar dziesmu tekstiņiem par politiskām tēmām, jo ne par ko citu rakstīt smadzeņu jauda nepavelk, kā nekā dzīves pieredze tak jau pagalam tukši pareiza. Tādi kā wannabe RELICSEED, bet iznākumā — kaut kādi latviešu NICKELBACK, vai. Un pilnīgi nesaprotama ir SIA RADIKAL vēlme par savu galveno singlu bīdīt gabalu «Tas nav tev vienam», jo tā reāli ir grupas vājākā dziesma. Tāds tipisks, gaudens melodiskais metālkōrs.

Kad SIA RADIKAL priekšnesums tuvojās beigām, jau daži publikā ar acīm sāka meklēt mūdzi, bet tas laikam bija nobijies no radikāļu iespaidīgās muskuļu masas un vismaz šos neriskēja rubīt ārā. Un tā klāt bija MASTODON četrotne, pusotru stundu priecēdama mūs ar savu lielisko visdažādāko stilu sakausējumu. Tur nav ko daudz stāstīt, tas bija jāredz un jādzird — skanēja, protams, galvenokārt gabali no pēdējā albuma «The Hunter», bet setlistē arī bija skaņdarbi no iepriekšējā meistardarba «Crack the Skye», jo attiecīgais konceptalbums saturiski balstās uz Krievijas vēsturi: tā nu MASTODON, acīmredzot zinādami, ka mums ar minēto valsteli bieži darīšanas sanāk, bija ielikuši arī konkrētās tematikas dziesmas programmā. «Black Tongue», «Curl of the Burl», «Blasteroid», «Stargasm» — šīs jaunās dziesmas jaucās ar «Crack the Skye», «March of the Fire Ants», «Crystal Skull» un citiem laika pārbaudi izturējušiem gabaliem. No grupas puses — viss perfekti, ieskaitot pat vēršanos pie klausītājiem dziesmu starpā ar tiešo runu trīs reizes: nekas tāds nebija matīts nevienā MASTODON koncertierakstā.

Diemžēl organizatoriem konkrētajā klubā nav īsti nojausma par to, kas ir metāls, un jo īpaši — kas ir tāds metāls kā MASTODON un SOUNDARCADE. Priekš «Palladiuma» neregulārā amfiteātra formas telpas uzstādītās tumbas ir daudz par mazjaudīgu metāla atskaņošanai — kaut kādam tucāram varbūt der, bet ne mūzikai, kas skan vienlaikus visplašākajā frekvenču spektrā. Pie kam, ja nostājas skatuves priekšā, tad virs galvas uzkārto tumbu skaņa līdz priekšējām klausītāju rindām nemaz netrāpa, bet aizveļas tālāk un nolaižas līdz galvu augstumam kaut kur zāles vidū. Rezultātā, stāvot pie skatuves, bija dzirdama pamatā vai nu Bila Kellihera, vai Brenta Hindsa ģitāru skaņa no pastiprinātāju rindas atkarībā no tā, vai gadījās stāvēt pretī vienam vai otram ģitāristam, savukārt Troja Sandersa basa skaņa brīžiem te bija, te nebija skaidri sadzirdama, un arī Brenna Deilora bungu lielākās viltības brīžiem saplūda kopā. Risinājums bija atrast skatītāju pūlī bunguvīru Voveru no DISEIM — tik pieredzējis mūziķis jau nu būs izskaitļojis to vietu, kur vislabākā dzirdamība, un nostāties netālu.

Tā kā liels paldies visām trim grupām par muzikālo sniegumu, un liels sabiedriskais fuj!, veltīts mūdzim — organizatoram!

Video

http://www.youtube.com/watch?v=fo59fCISVFw

http://www.youtube.com/watch?v=tkcL1yP3qGI

 

Komentāri: