Līķa indes melnumā: ESCHATOS — «The Grand Noir» 

(Raksta Dethecrator) Progresīvi ritmi un skaņkārtas, bezkompromisa attieksme, intelekta pazīmes aranžējumos — šāda grupa ne tikai nav paspējusi izjukt, bet ir pat spējusi ierakstīt otro albumu! Un naktī uz sestdienu spēlēs KLANGĀ! 

Nav noslēpums, ka intelekta klātbūtne grupā bieži vien ir bremzējošs faktors, nevis veicinošs: ja grupā ir ne vien dalībnieku izstrādājumi, bet pilnvērtīgas personības, tad šādas personības drīz vien aiziet katra uz savu pusi. Tādi sastāvi nepārtraukti mainās. Pilnīgi neticami, bet progresīvā bleķa darinātāji ESCHATOS ir pamanījušies izlaist otro albumu «The Grand Noir», ne tikai nezaudējot nevienu no iepriekšējā sastāva mūziķiem (tiem, kas radīja un koncertēja ar debijnieku «Hierophanies»), bet vēl ieguvuši klāt Marko Rasu (ELKUPE, DŪMU ZĀRKA ZĒNI, ex–LASSIE THE CAT, ex–SOLARIS) uz taustiņiem! 

Piecminūšu instrumentālais ievadgabals «The Grand Noir Rising» domāts, lai atbaidītu nejaušus klausītājus, un tālāk mūsu ausis priecē (vai aizķēza — atkarībā no tā, vai uz baznīcu jūs mēdzat doties ar vai bez sērkociņiem rokā) purva vokāls no Kristiānas Kārkliņas (ex–OKULARIS INFERNUM, ex–VELNA KRUSTI). Uz tā iedarbīgumu var vienmēr paļauties. Šajā albumā pirmoreiz dažās vietās skan Kristiānas vokālie dueti ar Jāni Bušu (paralēli iesaistījies jaunajā PROTEAN projektā) un Buša ģitāru dueti ar Edgaru Gultnieku (ex–GRONDH). Nevainojami savu fišku rubī ritma sekcija — Edvards Percevs (ex–OCULARIS INFERNUM) un Tomass Beķeris (WAGARS). Visbeidzot, Bušs pamanījies papūst trompeti. 

Garākais un apjomīgākais skaņdarbs ir priekšpēdējais — «Feast of a Thousand Beasts», kurā visu dalībnieku kolektīvie talanti izpaužas visspilgtāk. Bet nobeidzas albums ar SILENCER gabala «Sterile Nails and Thunderbowels» kaverversiju, kura diametrāli atšķiras no oriģināla: proti, šo versiju pat var klausīties bez piešņorēšanās pie kuģa masta, atstājot tikai ausis vaļā. 

Tiktāl par aizraujošo — tagad par atbaidošo. Proti, tie ir dziesmu teksti. Pirmkārt, ja albuma nosaukumā divi vārdi ir franciski, tad piekabināt tiem priekšā artikulu angliski ir tas pats, kas Gaismas Pils restorānu nodēvēt nevis par «Klīveru», bet «Kļeever». Būtu saprotams, ja kādi depresīvi pusaudži no rajončika gribētu «krutu» nosaukumu un aiz pārcentības izgudrotu tādu «Bloody Dolphin» cienīgu rakstuzīmju sakopojumu, bet nav normāli, ka pieauguši metālisti ar augstākajām izglītībām un krietni redzētu pasauli (pie kam ikvienam no viņiem šis ir vismaz trešais nopietnais ieraksts) nespēj aizdomāties līdz jautājumam: kā būtu pareizāk — «Le Grand Noir» vai varbūt «Noir Grande»? Skaņas šajā albumā ir pārdomātas un noslīpētas, turpretī dziesmu teksti vietām velk uz «all your base are belong to us», un šo tendenci apmēram raksturo viens no dziesmu nosaukumiem — «In Whole Alone Is Good and Elsewhere Nowhere». Can I has five qittens? 

Kopvērtējumā albums ir muzikāli lielisks, ambiciozs, aizraujošs (viņš gan jūs sāks aizraut no kādas trešās klausīšanās reizes), un tas ir pelnījis plašu klausītāju loku — to ESCHATOS jau sākuši gādāt, divas nedēļas braucot tūrē pa Rietumeiropu. Taču tekstu un nosaukuma dēļ divi galvaskausi šoreiz no kopvērtējuma nost: ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ — tātad 7 galvaskausi. 

ESCHATOS spēlē KLANG festivālā, un tā būšot vienīgā reize, kad ESCHATOS šovasar spēlē festivālos: www.klangfest.lv/ 

Recenzija par ESCHATOS pirmo albumu: http://www.karametals.lv/zinas/es-paliksu-es-kaut-man-par-liki-japaliek-eschatos--798/

Komentāri: