Līķi ceļas, lai pielūgtu Sauli: SANCTIMONY — «When the Sun Was God» (2016.)!

(Raksta Dethecrator) Šīgada «Zobens un Lemess» atnāca ar nedzirdētu pārsteigumu: beidzot, pēc 20 gadu gaidīšanas, CD formātā tiek pārizdots SANCTIMONY debijas ieraksts «When the Sun Was God»! 

Un ne tikai debijnieks pārizdots kompaktdiskā, bet notika arī gada unikālākais koncerts — tikai «Zobenā un Lemesī» SANCTIMONY nospēlēja visu albumu no viena gala līdz otram, pie kam centrālo dziesmu «Kas tie tādi, kas dziedāja» izpildot kopā ar vīru kori GAUDEAMUS! Tagad, kad festivāls palicis atmiņās (un tiek gaidīts nākamā gada grupu saraksts!), kad SANCTIMONY no brutālās desas atgriezušies pie tagadējā «death'n'roll» stila spēlēšanas, varam klausīties disku un apcerēt, kas tad tur īsti ir. 

Intro funkciju šeit pilda tautasdziesma «Karavīri bēdājās…», spēlēta uz ģitāras, kam tikai pašās beigās nāk klāt bungas un kas kopumā turpina latviešu mūziku tieši no tās vietas, kur GRINDMASTER DEAD to pameta pēc sava otrā ieraksta «Stronger than Love» 1995. gadā. Otrā dziesma «First Cross» savukārt ir bezkompromisa «vecā detuha» — tā pati, kas rullēja visās malās šī ieraksta pirmajā iznākšanas reizē, ko SANCTIMONY tik labi pieprata un kas mums tik ļoti pietrūkst šajos laikos. Interesanti, ka šī dziesma sākas ar dirsu spārdošiem rrrrrrifffiem, tikmēr otrā puse faktiski ir viena vienīga virtuoza ģitarastija (labā nozīmē, steigšus piebildīsim, kamēr kāds apkalts zābaks nav mums ielauzis ribas). Brutālais miroņu metāls žanra izcilāko paraugu līmenī turpinās arī trešajā dziesmā «Eternal Suffering», kas uz vidu kļūst arvien melodiskāka, sagatavojot pāreju uz nākamo gabalu. 

Un tad jau klāt ir centrālais «doomfolk» gabals «Kas tie tādi, kas dziedāja» — ar brīnišķīgi izteiksmīgu un precīzu Sandras dziedājumu (ja nekļūdāmies, tā ir tā pati Sandra, kas Krūmiņa, kas Rasa, kas no HERESIARH). Tālāk — atkal brutālais miroņu metāls, tad parādās smacīga dūmdesa, tad — atkal akustiskas ģitāras spēcināts «doom», tad — melodesa un vēlreiz brutālais miroņnieks, un tas viss — vienā dziesmā «The Castle Mound»! Savukārt noslēdzošās dziesmas «March of the Knight» un «The Lost» ieturētas lielākoties vidējos ātrumos, kas netraucē tām būt brutālām. 

Ne vienu gadu vien fani sprieduši, ka viņiem nepatīk mūslaiku pārmērīgi nopulētais metāla skanējums, tāpat arī veco albumu remāsterēšana parasti izpaudusies kā visu frekvenču mākslīga sadzīšana uz augšu, padarot albumus nebaudāmus — paklausieties kaut vai digitāli remāsterētos OBITUARY ierakstus! Uz šī vispārējā fona SANCTIMONY ieraksts ir labais piemērs: šeit dziesmas ir attīrītas no veco laiku lentas šņākoņas, tomēr skaņas nav sabojātas, mēģinot nopulēt nost visu brutālo izteiksmi. Šis ir viens no retajiem albumiem pasaulē, kuru gribas klausīties tieši remāsterētajā versijā, nevis oriģinālajā. 

Kā šo ierakstu klasificēt — kā demo (kāds bija klausāms oriģinālajā «When the Sun Was God» kasetē) vai tomēr kā albumu? Karametāla.lv slēdziens: šis ieraksts beidzot ir no demo pārdzimis lieliskā albumā — tas nekas, ka tam bija vajadzīgi apaļi divdesmit gadi! «When the Sun Was God» bija viens no Latvijas metāla pamatakmeņiem deviņdesmitajos gados, bet šodien ir pierādījis, ka ir viens no visu laiku labākajiem latviešu metāla albumiem. Pirmajā desmitniekā noteikti. 

Kopvērtējums: ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ (10 galvaskausi)! 

It kā ar to nepietiktu, SANCTIMONY šogad iznācis arī albums ar pavisam jaunu materiālu — recenzija par «Unholy Five» šeit: https://karametals.lv/zinas/liki-par-dzivi-nesudzas-sanctimony-unholy-five-941/

Video: SANCTIMONY feat. GAUDEAMUS — Kas tie tādi, kas dziedāja 

Pilns remāsterētais «When the Sun Was God»: 

https://sanctimony.bandcamp.com/album/when-the-sun-was-god

Vēsturisks apskats par citiem folkloras inspirētiem, nu jau klasikā iekļuvušiem albumiem: 

https://karametals.lv/zinas/nacionalie-dargumi-perkonkalvezobena-dziesma-809/

Komentāri: