Līķi ierakstīti Pazemes grāmatā: #100ieraksti100gadei — XIV daļa

(Raksta Dethecrator) Latvija paspējusi jau nosvinēt un aizmirst 101. dzimumdienu, kamēr mēs vēl tikai apzinām 100 līdz šim Karametālā nepieminētus ierakstus no Latvijas metālscēnas, kas radīti valsts pirmajā simtgadē! 

 

Turpinām aplūkot Latvijas metālscēnā tapušus ierakstus, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav tikuši recenzēti šajā vietnē pie to iznākšanas — lielākoties tāpēc, ka tie ir vecāki nekā Karametāls. Tāpat kā iepriekšējos #100ieraksti100gadei apskatos, neliksim galvaskausus katram albumam atsevišķi, jo te ierakstus savstarpēji salīdzināt grūti. 

 

66. NEGLECTED FIELDS — šis nosaukums vienmēr bijis kvalitātes zīme gan ierakstos, gan dzīvajā izpildījumā, pie kam pilnīgi vienalga, par kādu desmitgadi mēs runājam. Uz gadu tūkstošu miju Itālijas leiblā «Scarlet» iznākušais un vēlāk Japānā pārizdotais albums «Mephisto Lettonica», tāpat kā pirmais disks «Synthinity», ir virtuozas formas un vienlaikus izvērsta satura paraugs, pie kam šajā albumā NEGLECTED FIELDS izmanto ne tikai sev tipisko tehnisko miroņu metālu, bet arī progresīvus aranžējumus un dažviet pat tādas kā powermetālam tuvākas skaņkārtas. Izskrienoties pa «The Spider's Kiss», «Whatever That Tempts» un «Feral Garden» dziesmām, seko lēnais un instrumentālais «Presentiment» skaņdarbs pašā albuma vidū, pēc kura atsākas mērķtiecīga dragāšana cauri «The Human Abstract», «Creaturesque» un vēl pāris gabaliem. Tā kā albuma nosaukumā ietverts Mefistofeļa tēls, kurš nāk no Viduslaiku vācu leģendas par Dr. Faustu, tad ik pa brīdim ieskanas kāda Renesanses garā it kā stilizēta nots — taču ne pārāk uzkrītoši, tikai noskaņas radīšanai. Trūkums — «Mephisto Lettonica» dziesmu vairākums ir ieturēts aptuveni vienādos ātrumos, tāpēc disks izklausās vienveidīgāk par abiem pārējiem šīs grupas pilnajiem albumiem. 

Instrumentālais gabals:

 

https://www.youtube.com/watch?v=H5sAkSq9Zek 

 

 

67. Absolūti bez nekādas informācijas 2015. gada Jāņos iznācis viena cilvēka pagrīdes projekta DŪMAKA piecu dziesmu EP «Gada īsākā nakts». Sintētisks neofolks un «dungeon synth» viļņi, kas veido ambienta plūdumus un atplūdus: metāls šis nav, bet DŪMAKA piederas pie tās mūzikas, kuru mataiņi vispriecīgāk klausās ārpus smagmūzikas. 

Noklausīties: https://duumaka.bandcamp.com/album/gada-s-k-nakts

 

68. Radio SWH studijas dzīvajā sesijā 2002. gada 4. maijā iespēlētais «Blues.lv» dubultdisks ar MIRTA & HOT ACOUSTICS, DRIVING SOUTH, MAXWELL STREET BLUES COMBO u.c. mums, mataiņiem, varētu būt interesants ar hevīša/hārdroka formējuma FORTRESS četrām dziesmām. Labākajās hevīša tradīcijās sākot ar S/T gabalu, FORTRESS turpina ar Stīvija Reja Vona klasiku «May I Have a Talk with You», visiem zināmo «Hoochie Koochie Man» un Džona Lī Hukera «Hug You Squeeze You» — loģiski, ka šajā dubultdiskā FORTRESS ir pati smagākā no visām blūza grupām. 

Dzīvais paraugs:

 

https://www.youtube.com/watch?v=P6bIwzFC3lI 

 

 

69. EMANON piederēja pie tām pagrīdes cietseržu grupām, kas pēc 2000. gada aktīvi ņēmās apkārt visur kur un drīz vien tika pie diska «Behind the Walls of Melody», izdota Maskavas leiblā «Old School Kids» — turpat iznāca arī IN.STORA, TESA un SAVING DAYLIGHT REMAINS albumi. EMANON savējo iesāk ne tikai ar ķērkšanu un dragāšanu pa instrumentiem, bet džezīgiem elementiem pašā albuma sākumā — diemžēl tālākajā albuma gaitā tie tikpat kā izgaist, dodot vietu dinamiskām skaļuma un ātruma maiņām, melodiski instrumentālām pasāžām un arvien jauniem ķērcieniem. Uzbūves ziņā interesantākie gabali subjektīvi šķiet «Light Is Just an Illusion» un «Viltus Naids», kamēr albumu kopumā vislabāk raksturo dziesma «The Challenge». 

Skaņas piemērs:

 

https://www.youtube.com/watch?v=RFfh3o7KUoM 

 

 

70. Jau kopš 1983. gada esot bijusi hārdroka un hevīša grupa BASTARDS, kas tikai 2016. gadā izdevusi pilnvērtīgu albumu «Sirdspuksts aiz sienas». Skaidrs, ka diska lielāko daļu sastāda Bukum-veidīgs smagais rokenrols bez Daugavpils grupas METRS humora izjūtas un KISS OF THE DOLLS blūza izjūtas, tomēr arīdzan BASTARDS parūpējies par odziņām un rozīnītēm: disks sākas ar orientāli instrumentālu kompozīciju «Arābs», kam seko vīrišķīgi nosvērtas pārdomas aptuveni tādā ievirzē un stilistikā, kādu Voldemāra Krustiņa laikā varēja lasīt «Lauku Avīzes» lappusēs — te ir dziesmas «Kangars», «Glezna» (patriotisks gleznojums), «Dvēsele» un «Koks». Iepriecinoši — gandrīz nekur neparādās ar alkoholu saistīta tematika, tā kā dzērājhevītis (gan skanējuma, gan tematikas ziņā) jau pasācis apnikt. «Saldējums» interesants ar to, ka vokālistam izdodas nokopēt grūti atdarināmo AC/DC Džonsona stilu — ja tas notiktu vairāk nekā vienā dziesmā, tad izskatītos pēc pakaļdarinājuma, taču vienā gabalā tas ir pašā laikā! «Sirdspuksts aiz sienas» noslēdzas ar vairākām lēnajām balādēm, kuras saliktas vienuviet albuma lejasgalā, nevis atšķaida enerģisko sākumdaļu — te atkal BASTARDS dara pareizi. 

Oficiālais video dziesmai «Dvēsele»:

 

 https://www.youtube.com/watch?v=R5EkFx7NA6Q 

 

 

Iepriekšējie #100albumi100gadei apskati, ieskaitot NEGLECTED FIELDS, NORTH BEND, SAVING DAYLIGHT REMAINS un daudzus citus diskus: 

https://karametals.lv/zinas/paralelaja-pasaule-visi-esam-liki-100ieraksti100ga-1001/

Komentāri: