Līķi miruši, lai dzīvo līķi! #100ieraksti100gadei — V daļa

(Raksta Dethecrator) Sakarā ar Latvijas Republikā nosvinēto simtgadi Karametāls izmanto iespēju, lai atskatītos uz 100 līdz šim neapskatītiem ierakstiem Latvijas metālscēnā, kas radīti valsts pirmajā simtgadē. 

Iepriekš skatījām galvenokārt ierakstus, kas bija publiskoti pirms Karametāla izlīšanas dienasgaismā — tad nu tagad klāt daži tādi, kas nezināmu iemeslu dēļ nav bijuši apskatīti to iznākšanas laikā. 

21. GRONDH savā ne pārāk garajā, toties spilgtajā darba periodā bija aktīvi ne vien Latvijas metālscēnā, bet arī pakoncertēja pa kaimiņvalstīm, un GRONDH vienīgais albums «Necilvēks» tika gaidīts ar iepriekš noteiktu interesi, tāpēc dīvaini aptvert — Karametāls savulaik gan aprakstīja ziņas un peripetijas ap tā ierakstu, bet pašu gatavo albumu nē! Jāsaka, tas šodien izraisa tikpat labu iespaidu kā iznākšanas brīdī 2011. gadā. Te ir gan apcerīgas melodijas, gan agresīva rifošana, gan ievelkoša kopējā atmosfēra. Tik nostrādātu un psiholoģiski pamatotu albumu ierakstīšana izspiež no grupas dalībniekiem itin visu spēku un nervu enerģiju, kas bieži vien noved pie «kasīšanās» mūziķu starpā, un mūsu gadījumā no GRONDH ieraksta vidū grupu atstāt dabūja vokālists Helvijs «Throner». Viņu kā sesijdziedātājs nomainīja Fauns (MALDUGUNS, TABESTIC ENTERON), pārveidojot zināmās kompozīcijas latviski (domas līdz pat šim laikam gan dalās, kā bija labāk — ar Throneri vai Faunu). Kā būtiskākās dziesmas ar šodienas ausīm vērtējamas «Nešķīstība», «Atgriešanās» un noslēguma instrumentālais gabals «Izvadīšana», kas tuvinās vēlākajai ESCHATOS skaņai (tur pārgāja viens vai divi «Necilvēka» autori), bet «Refleksija» ir viena no visu laiku saturiski dziļākajām un muzikāli izcilākajām dziesmām latviešu metālā, kas liekama vienā svara kategorijā ar «Teufelswerk» un «Migla, migla, rasa, rasa»: šeit «Refleksija» stāsta par lūkošanos savas bezapziņas bezgalīgajā nebūtībā un tur redzamo šausminošo atskārsmi — mūsu visu dziļākais pamats ir tukšums. 

Klausāmies:

https://www.youtube.com/watch?v=tmmrG8HfXEg 

 

22. Saldū no 2013. gada darbojas Lauris un Nauris jeb duets TEMPUS. Viņu 2017. gada albums «Hymn for the Courageous», sastāvēdams no sešām pilnībā instrumentālām kompozīcijām vairāk nekā pusstundas kopgarumā, ir samērā labs, tomēr atstāj mazuma piegaršu, atceroties savulaik AUDREY FALL uzlikto latiņu. TEMPUS albums ir laba nomaiņa tiem, kam gribas vēl ko bez RUSSIAN CIRCLES, MONO un tamlīdzīgiem māksliniekiem, jo TEMPUS spēlē vairāk enerģiski, ne apcerīgi: sevišķi iesakāmi gabali «Turing», «Häyhä» un «Bader». Cik var redzēt no Bandcampa, albumam ir arī fiziskā tirāža (šī viennozīmīgi būtu laba autobraucamā mūzika), un ausi uzmest der jebkurā gadījumā: https://tempuslv.bandcamp.com/album/hymn-for-the-courageous 

23. Rīgas mailorderis Evil Distribution savulaik palīdzēja izplatīt un beigās arī izdot tādus blekmetāla ierakstus, kuros katrā bija kāda sava oriģinālā «rozīnīte». Viens no tādiem bija nezināma projekta TOR ieraksts ar tādu pašu nosaukumu — iznācis tikai 150 eksemplāros ar A5 formāta vāku, tas sākas ar biedējoši drūmu «black ambient» gabalu «Castle Walls», tālāk nāk jēlbleķa paraugdemonstrējumi, post-noskaņas kompozīcijas, «drone» un kas tik vēl ne, bet noslēdzošais gabals «Modern Function of Christ» izklausās, it kā MELVINS spēlētu TRIPTYKON kaveri. Tamdēļ jāsecina: TOR astoņdziesmu ieraksts, kas ilgst 25:12 un tātad par divpadsmit matu tiesu kvalificējas par albumu, ir simpātisks tieši ar savu iekšējo daudzveidību. Diemžēl niecīga ir iespēja, ka šis pirms padsmit gadiem dienasgaismu un naktstumsu ieraudzījušais izdevums kaut kur varētu uzpeldēt pārdošanā… 

 

24. Parodijroka ballīšgrupele ANĀLS KANĀLS vienubrīd tā kā savācās uz drusku jēdzīgāku darbību, saīsinoties par AK69 un 2012. gadā ierakstot pancīgu alternatīvā roka disku «Izlaidums». Skaidrs, ka šim albumam (kurā rodama ne viena vien radio draudzīga kompozīcija) nav nekāds smagais roks, tomēr šis «Izlaidums» ir pelnījis, lai to atminētos ar plusa zīmi, jo visiem šajā BLOODHOUND GANG un SUM 41 ietekmētajā tusiņmūzikas paveidā spēlējošajiem jauniešiem pastāv risks: pašiem nepamanot, nodegradēties līdz KUMOSIŅAM vai MORĀLAJAI ATEJAI, kuru galvenā iezīme — lielākoties tikai pašiem saprotama humora izjūta, kura pie tam ieslēdzas tikai pie otrās promiles. AK69 albumā tomēr ir ielikts darbs, lai šīs dziesmeles padarītu tīkamas arī tiem, kas nepieder pie grupas tuvāko «sobutiļņiku» bariņa. 

Vienu dziesmu izturēsiet:

https://www.youtube.com/watch?v=WP2fsLrIj3k 

 

25. Šajā apskatu sērijā jau iepriekš bija minēts tāds fenomens: mūsu Dzintarzemītē pa laikam no nekurienes parādās perfekti iespēlēti un sacerēti hevīša ieraksti, kas uzreiz piesaista uzmanību ar savu kvalitāti. Šoreiz tāpēc atzīmējam RUSTED WHEEL albumu «Too Long», kurā (neraugoties uz nosaukumu angliski) puse dziesmu ir latviski. Iesākoties ar labiem gabaliem «The Change» (hmmm… kāpēc dziesma jānosauc par «Sīknaudu», ja tā ir krietni izdevusies?) un «Among the Dead» (šī dziesma apgādāta ar pārdomātu basa solo jau ievadā), albums turpinās ar diviem skaņdarbiem valsts valodā, no kuriem «Lietuvēnu» par labu esam atzinis Dambis, iekļaudams to vienā no savām izlasēm. Tikai piektā dziesma «Blood Red Lips» pievēršas hevītim tradicionālai tematikai (tas ir, nekontrolējamām sievietēm), un attiecīgi «Nickel» ir nodeva otrai tadicionālajai — žūpošanas — tematikai. «Too Long» ieraksta centrālā dziesma ir «Zeme», kas ir brangi emocionāls nacionālistu skaņdarbs. Tajā izpaužas tautas kopība, iestāšanās par valsti, cieņa pret dabu, brīvi plīvojošs sarkanbaltsarkanais karogs — «Zeme» saturiski veido negaidītu kontrastu pret iepriekšējo dzērājhevīša dziesmu un savā simboliskajā skaidrībā turpina to līmeni, kuru savulaik uzlika LĪVU «Dzimtā valoda» vai daudzas PĒRKONA dziesmas. Šī psiholoģiski un tematiski precīzā patriotisma manifestācija mūzikā jebkuram kolektīvam sagādātu grūtības turpināt albumu aiz šīs vietas uz priekšu… Ha! Ne RUSTED WHEEL gadījumā: kolektīvs tālāk bliež sistemātiski spēkpilnu dziesmu angliski, pēc tam seko neiztrūkstošā «spēka balāde», un arī tālāk enerģijas savienojumi ar melodijām turpinās dažādās kombinācijās. Albuma pēdējais skaņas celiņš ir izcilās dziesmas «Zeme» anglicizēta versija, un te interesantā veidā mūsu ausu priekšā izpaužas psiholoģisks fenomens: pārtulkojot dziesmu par tēvzemi jebkādā svešvalodā (pat draudzīgā svešvalodā), tā automātiski — nedomājot — iegūst nosaukumu «War». Neatkarīgi no tā, vai tas noticis plānotā veidā, vai arī mākslinieki šo domu uztaustījuši bezapziņas līmenī, precīzāk pateikt nevar. 

Oficiālais video:

https://www.youtube.com/watch?v=-EJWti25f0s 

Apskata iepriekšējās daļas šeit: https://karametals.lv/zinas/lika-indes-melnuma-100ieraksti100gadei-iv-dala-984/

Komentāri: