(Raksta Dethecrator) Sakarā ar Latvijas Republikā nosvinēto simtgadi Karametāls izmanto iespēju, lai atskatītos uz 100 līdz šim neapskatītiem ierakstiem Latvijas metālscēnā, kas radīti valsts pirmajā simtgadē.
Turpinām apskatīt 100 smagās mūzikas ierakstus no Latvijas pirmās simtgades, kas lielākoties iznākuši laikā pirms Karametāla.lv dzimšanas. Tāpat kā iepriekšējos #100ieraksti100gadei apskatos, neliksim galvaskausus, jo šeit ierakstus savstarpēji salīdzināt grūti.
26. Būtu interesanti, vai gleznotājs Artūrs Bērziņš pats vairs spēj no galvas uzskaitīt visus metāla albumu vākus, kurus viņš veidojis — sācis ar «Melnās Piektdienas» izlasēm, tālāk viņš strādājis ar tādām grupām kā PRETERNATURAL, COLT, SANCTIMONY, RELICSEED, un tā līdz pat CRADLE OF FILTH. Kā mūziķim toties viņa apjomīgākais darbs ir KORONAR albums «Biopunk Romantica», kas satur 15 dziesmas vairāk nekā stundas garumā. Te dzirdama gan smaga un atmosfēriska elektronika, gan Hermaņa Rigmanta (NEGLECTED FIELDS) ģitāru fūži, gan izcili iederīgie Moras vokāli un VIC ANSELMO viesošanās. Albums iesākas ar visai piemīlīgām elektroniskām skaņām, tad vairākos viļņos pieņemas smagā abrazīvumā un atkal atmaigst: raksturīgs piemērs ir dziesma «Godzilla Baby», kuras sešarpus minūtēs tas viss paspēj notikt pat vienas kompozīcijas ietvaros. Lielāko furoru savulaik sacēla «Kantaina Peža» (interesanti, ka tādas dziesmas iespēlēšanai Bērziņš, šķiet, tomēr nebija varējis atrast nevienu kolaborantu, tāpēc tur iesamplētas kaut kādas astoņdesmito gadu skaņas), taču muzikāli interesantākas ir «Scratch Me» ar savu lēno pieņemšanos intensitātē, ievadgabali «Pestītāja» un «Push It Out», kamēr «Nephilim City» izklausās pēc PERTURBATORA uz steroīdiem. Pēdējās trīs dziesmas ar latviskiem nosaukumiem uzrāda KORONAR diska saikni ar Artūru Bērziņu kā tautisko motīvu gleznotāju, tomēr «Biopunk Romantica» ir patstāvīgs mākslas darbs un nevis skaņas celiņš Bērziņa vizuālajiem darbiem — tāpat kā viņa romāns «Visuma Vērpēji» arī ir patstāvīgs literārs darbs ar savu noskaņu un tēlu sistēmu. Šos darbus var baudīt pat tad, ja nezina, ka autors pirmām kārtām ir vizuālais mākslinieks.
Dziesmas «Push It Out» video:
https://www.youtube.com/watch?v=Yat2lzTBz7Q
27. Ja mēs lietotu tādu apzīmējumu NWOLHM («New Wave of Latvian Heavy Metal»), tad viena no NWOLHM pieskaitāmām grupām būtu CHAINED BRIDE. Melodisks un enerģisks hevītis par visām pareizajām «veču tēmām» rodams diskā «Violet»: te tiek dziedāts par līgumu ar Velnu dziesmā «Devil's Backbone» (kaut gan vienlaikus nepamet sajūta, ka šo dziesmu izprovocējušas paģiras), par armiju un militārismu gabalā «Fight to Die», tālāk jau «Love and Madness» un viss pārējais. Muzikāli — taisnvirziena hevītis, bet labā nozīmē. Kā dziesmas, kas vislabāk atspoguļo CHAINED BRIDE kvalitātes, jāmin «Starlight», «Paper Man» un titulgabalu «Violet».
Oficiālais video:
https://www.youtube.com/watch?v=DV5Otmcu2c0
28. Enerģijas un vienkāršības kombināciju varam meklēt cietseržu CITA ATTIEKSME pirmajā pašnosaukuma EP, kas ierakstīts 2002. gadā, iznācis Lietuvas «Kablio Muzika» un kura sešas dziesmiņas komfortabli ievietojas nepilnās vienpadsmitarpus minūtēs. Trīs gabaliņi latviski, trīs angliski (bet arī latviskajiem ir dots tulkojums angliski), un dziesmā «How Long» pat ir, kur piesiet ausi. Šis EP var lepoties ar oriģināli izdomātu vāka dizainu dēļ uzraksta, kas sākas vienā vāka pusē un turpinās otrā, kā arī netipiski siltajiem noformējuma toņiem. Diemžēl klausītājiem jāuzmanās no laika zoba sagrauztām un «skipojošām» matricām, jo CITA ATTIEKSME nebija tikusi pie kārtīga diska: šis S/T ieraksts izlaists uz CD–R, tāds mīnuss jāņem vērā. Un jāņem vērā arī: kolīdz šī HC eksplozija jums būs paspējusi iepatikties, tā sestā dziesma jau būs cauri!
Pleiliste ar visām dziesmām pēc kārtas:
https://www.youtube.com/watch?v=wwGlh7phs0c&list=PL3LGceLq8ZjM-8igNo-8ZR5ZBa-zYAQwE
29. Ukrainas grupu FLYING jau pieminējām sakarā ar latviešu izcelsmes vokālista Viktora Ozoliņa darbību. Šai komandai raksturīgi — katrs no FLYING albumiem ir pilnīgi citāds un dodas iekšā jaunos žanros, parādot māksliniecisko attīstību un cerot, ka klausītāji savā gaumes attīstībā sekos līdzi mūziķiem. 2002. gadā ierakstītais un 2006. gadā uz «Moon Records» pārizdotais albums «A Proud Bird» nav (kā varētu padomāt pēc nosaukuma) par ezīšiem, bet gan powermetāla albums ar šim žanram raksturīgajām visai fantasmagoriskajām dziesmu tēmām. Toties V. Ozoliņš parūpējies par interesantu skanējumu: powermetāliskajiem rifiem un plātīgajām ģitārmelodijām viņš pa virsu tekstu uzdziedājis blekmetāliski ķērcošā variantā, un pāris dziesmās ieskanas arī miroņu metāla «deathgrowl» balss. Kopējais iespaids tamdēļ ir interesantāks, nekā varētu sagaidīt no parasta gadsimtu mijas laiku albuma.
Pilns CD:
https://www.youtube.com/watch?v=QBSqTYHePRU
30. No pieaugušu ļaužu attieksmes tā patālāk stāvošu humora izjūtu varam meklēt TRAUMA MORALIS otrajā disciņā «Tittie's Nightmare», kur lielā mērā dzirdam to pašu, ko iepriekš: pornograinds priekš līdzi lēkāšanas un alkohola patēriņa. Dīvainā kārtā dziesmas (kam nosaukumi joprojām sniedzas vismaz divu pilnu teikumu garumā) ir savstarpēji diezgan atšķirīgas (ko gan nevar attiecināt uz cūkvokāliem), kaut gan TRAUMA MORALIS skaņdarbi ilgumā joprojām ievietojas jebkur starp 6 sekundēm un 2 minūtēm. Pretēji citiem šīs scēnas kolektīviem, TRAUMA MORALIS ņirdz gan par vegāniem, gan feministēm, gan varavīksniešiem (tas ir, vismaz 2008. gadā ņirdza — ej nu sazini, kā būtu tagad). Vislabāk novecojusi dziesma «Eirocorpse — pseudo political song about finding a dead body of the stolen Europe», un ne tikai arvien aktuālā satura dēļ. Noslēdzas viss ar leišu ģitārista versiju dziesmai, kas te kļuvusi par «Kakāciju palagu» — āhahahā, cik smieklīgi.
Disciņš visā garumā:
https://www.youtube.com/watch?v=CXpjyn7yXfs
Iepriekšējie #100albumi100gadei apskati, ieskaitot TRAUMA MORALIS un FLYING diskus: https://karametals.lv/zinas/liki-mirusi-lai-dzivo-liki-100ieraksti100gadei-v-d-986/
Komentāri: