Līķim iepūš dzīvību ar daļiņu paātrinātāju: SOUNDARCADE — “Moving the Great Hadron”

(Raksta Dethecrator) SOUNDARCADE savu desmitgadi (un Higgsa bozona konstatēšanu… it kā) svin ar trešo ierakstu, kurš attiecīgi nominēts uz Metālmūzikas Gada Balvu. Tomēr šī ir grupa, kura noteikti var pretendēt uz balvu ne tikai labākā albuma kategorijā, bet arī labākās koncertgrupas statusā!

Lielā Hadronu Triecēja («collider») izmantošana ir tik izdevusies metafora šim albumam, ka labāku patiesībā nemaz neizdomāsi. Lai saprastu, kā darbojas SOUNDARCADE ieraksts, jāpapētī, kā tad tas miljardu miljardus izmaksājušais CERN rīks darbojas. Darbojas tā: viņš (t.i., rīks) ņem sīku matērijas picku, uzpumpē to ar tūkstošiem reizes lielākām enerģijas dozām, nekā dabiski tādam elementārdaļiņu puteklim piedienētos, un dzen riņķī pa supervadītspēju izrādošu tuneli 27 kilometru garumā, kurš atrodas absolūtajai nullei tuvā temperatūrā. (Jā, tā ir zinātne, un mēs to apmaksājam ar savām nodokļu naudām. Klausies tālāk, Pēterīt.)

Kad nu rīks ir uzkačājis putekli līdz cukura pakas svaram, izrādās — turpat pazemē blakus visu laiku ir šancējis otrs, bišku mazāks rīks, kurš arī ir aplaimojis putekli ar enerģijas dzēriena šļukām, tikai tas otrs rīks to ir darījis pats ar savu putekli, uzkačājot to līdz tādai pāris biezpiena sieriņu masai. (Bez riekstiem un kokosa skaidiņām, toties ar bozonu un fermionu garšu.) Un tūlīt pat jau abi rīki (pēc baltos uzsvārčos tērptu hipsteru pavēles virszemē) palaiž savas uzkačātās matērijas drupatas vaļā ar precīzu, ļauni perinātu aprēķinu, lai tās abas satriektos un savītos kopā tikpat neatturami kā 0,7 un uzdzeramais piektdienas vakarā.

http://www.youtube.com/watch?v=t5BSjoymEPQ

Ar enerģijas gigaelektronvoltiem apgādātie matērijas krikslīši, katrs ne tikai juzdamies, bet arī reāli būdams miljoniem reizes svarīgāks nekā pirms riņķojuma sākuma, satriecas kopā tikpat antagonistiski kā palestīniešu kravas mašīna ar cionistu kolonistu čekpointu. Seko skats, kurā (Fauna vārdiem runājot) «norautas pakaļas gaisā skrien, kad Nekropipele no elles vārtiem ārā brien». Vārdu sakot, milzīga Vilsona miglas kamera (neprasiet, kas tas ir, citādi visā nopietnībā sākšu izskaidrot — pateikšu tikai, ka vismaz šai kamerai nav nekāds sakars ar «IG Farben») piepildās ar jaunām, neredzētām, elementārdaļiņu standartmodelī teorētiski paredzētām un iespējamām, bet praksē vēl nekad iepriekš nemanītām daļiņām. No kurām lielākā daļa tāpat sabrūk pārdesmit ceņķus tālāk. Buuuuums, prieki un bārdainu gīku atzinība visā pasaulē.

Lūk, tieši tas pats vērojams arī SOUNDARCADE albumā «Moving the Great Hadron». Paņemot un ar savu enerģiju pārveidojot it kā zināmus skaņu matērijas fragmentus, SOUNDARCADE tos samaukuši kopā tā, ka pat Endrjū Vailss ar visu Koļivāgina — Flaha metodi (Ivasavas modifikācijā) nepateiks, kas te ellē redzams. Ko tad metāla detektors mums saka? SOUNDARCADE emisijas spektrā konstatēta smago metālu koncentrācija (stouneris, zaņķis), šādi tādi atmosfēriski nemetālu elementi, kā arī progresīvu cēlgāzu klātbūtne. Vietām rezultātam sitas cauri (labā nozīmē) daļiņu paātrinājumu dodošā paša rīka īpatnējās pazīmes, kuras ietekmē eksperimenta rezultātus (iztulkojiet vārdu «rīks», un sapratīsiet, kas ar to domāts).

Kas vēl? Ja sanāk, klausīdamies atcerieties Heizenberga nenoteicamības principu. Tad garantēta ne mazāka bauda kā Mendeļejevam — pēc sava slavenākā izgudrojuma baudīšanas.

Vērtējums: ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ (9 galvaskausi)!

Balsošana par Metāla Gada Balvu: www.ejuz.lv/444

Saite:

http://soundarcade.bandcamp.com/album/moving-the-great-hadron

Komentāri: