Līķus jāapraud metodiski: CATALEPSIA — «World of Cliché» 

(Raksta Dethecrator) Pēc desmit gadu neregulāras koncertēšanas zārkā iegūlies pirmais CATALEPSIA ripulis — iebalzamēts, skujām apspraudīts, smokingā saģērbts… Beidzot! 

Visi pagrīdes koncertgājēji, kas šo grupu dzirdējuši dzīvajā un zina, ka šī ir vienmēr aizraujoša koncertgrupa, bieži vien starp dziesmām sarunājās savā starpā: «Nu kad tad šiem beidzot būs kārtīgs ieraksts? Re, ka daudzas nesenāk spēlēt sākušas grupas, tā kā visādi KAPAKMEŅI, jau divus albumus paspējušas izlaist! Bet tās, kas nespēlē koncertus nemaz — veselus desmit ierakstus! Tā kā SUN DEVOURED EARTH!» Nu tad beidzot esam sagaidījuši «World of Cliché», kurā mumificētas CATALEPSIA kvalitātes: melodiskums un smagums, izcili uzbūvētas un iespēlētas dziesmas. Albuma virsrakstā pieminētais klišejiskums dziesmas īstenībā nav skāris — tā ir taisnība, ka «funeral doom» piekopējiem ir tikpat viegli iekāpt žanra klišejās kā, piemēram, kōristiem — savam novirzienam raksturīgajās klišejās, bet CATALEPSIA no tā veiksmīgi izvairās. Var teikt, ka šie jauneklīgie izvadītāji izmanto žanram piederīgos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, izlietojot tos savā īpašajā kombinācijā. Laikam pareizi darījuši, ka brieduši uz debijas albumu krietnus gadus — būtu ierakstījuši pilnmetrāžas albumu uzreiz ap 2010. gadu, tas būtu mazgadīgas puspakaļas skarts. Bet tagad — klase! 

Ko šie jaunieši uzskata par atdarināšanas cienīgu paraugu, redzam no pirmās dziesmas nosaukuma — «For My Dying»… nē, neuzminējāt, ar ko nosaukums beidzas! Tas skan: «For My Dying Hope»! Protams, šī mūzika ir radniecīga HEAVEN GREY (kā nekā CATALEPSIA vadonis Verons vairākus gadus vokalizējis HEAVEN GREY sastāvā, piedaloties, kā minimums, EP «Insomnia» ierakstā, bet varbūt arī vairāk — pie mūsu metālpazemes ražīguma Karametālam nudien ir pazudis rēķins, tieši kuros kapos pēdējos gados cik un kādi līķi noglabāti). Stilistiski CATALEPSIA dara pareizi, ka nemēģina ražot FRAILTY raksturīgo smeķīgo dūmdesu, bet konsekventi turas pie episkajām bēru procesijām. 

Praktiski katra CATALEPSIA dziesma ir kā īsais stāsts vai īsfilma — ar dinamikas un ritma maiņām, ar smagiem rifiem, neuzbāzīgām atmosfērām un emocionāliem solo, kam pāri vijas Verona dramatiskā balss: viennozīmīgi labākais tīrais vīriešu vokāls šajā desmitgadē Latvijas mūzikā (neskaitot tikai smago mūziku, bet jebkāda veida mūziku mūsu valstī). CATALEPSIA māk uzbūvēt monumentālu atmosfēru arī trīsarpus minūšu dziesmā «Deimos», ne tikai piecu un sešu minūšu gabalos «Take My Shame», «Nothing for No One», «Die While You Sleep» un «Thanatos»: šajā ziņā mūsējiem nevajag padsmit minūtes kā ESOTERIC. Ir pat divas dziesmas latviski: «Sārtā Rītausma» (kam, dabiski, visai mazs sakars ar tāda paša nosaukuma DZELZS VILKA albumu) un noslēdzošais deviņminūšu opuss «Par Vēlu». Ja vajadzētu nosaukt vienu konkrētu gabalu, kurš vislabāk demonstrē albumā saklausāmās kvalitātes, tad tas viennozīmīgi ir pēdējais. 


Kopvērtējums: ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ (8 galvaskausi)! 

Albums:  https://catalepsia-band.bandcamp.com/album/world-of-clich

 

Prezentācijas dziesma:

 

https://www.youtube.com/watch?v=FfQAEXSP2zA

Komentāri: