MARDUK... giljotinizēšana pa pusei Liepājas krastos (recenzija)

17. septembra vakarā visi trakmetālisti, nu vismaz tie – kuriem tās finansiālās un citādas iespējas bija – zēģelējās "Fontaine Palace" virzienā, kas Liepājā (kā zināms). Smagāka vakarēšana ar MARDUK, RAGNAROK un VALKYRJA plosījās kluba velvēs. Plosījās...

... un to visu ievērtēja apmēram 200 "galvas", un ne visas šās slēpās aiz matainajām vērpetēm. Bija arīdzan t.s. parastie apmeklētāji, kas vietējiem apsardzes vīriem sagādāja visvairāk raizes. Vismaz dažiem šī bija tā vieta un tā reize, kad varētu vēlreiz to tvaiku atlaist un ūdeni nolaist. Pie reizes jāieviedē – šo rindu autors pirmo reizi ievērtēja minēto klubu. Un, arīdzan pēc parunāšanas ar vietējiem organizatoriem, tur laiku pa laikam solās būt kādi vairāk vai mazāk smagsvara pasācieni. Cerībā un tā turēt!

Bet šis vakars zēģelējās. Bandas uz skatuves kāpa apgriestā kārtībā nekā pirmajā rindkopā pieminēts. Priekš viņiem, šķiet, ikdienas (iknakts) koncerts – bet ne Latvijas matainajiem. Pēdējais mohikānis arī tai barā vicināja savu cirvi, lai tik zēģelējums viss uz priekšu virzītos.

Naksniņā VALKYRJAs veči un ne tik veci veči aizsāka pēc plkst. 23, kas bija vairāk kā stunda kavējums salīdzinājumā ar to, kas iepriekš bija visriņķī izziņots. Mūzika no zvana līdz zvanam bija aprokoša, un pirmā banda skanēja tehniski vislabāk. Laikam jau uzskaņota tā pults, kā priekš pirmajiem. Viss tāds indīgs trakmetāls.

RAGNAROK... bet šajā vietā jāsāk domāt, ko gan es no tā visa atcerēšos. Sākas jau kāda atkārtošanās. "Dragāja kā no giljotīnas naža", tas būtu pārāk vispārīgi teikts. Bet neko konkrēti atkal tās aizsērējušās atmiņu rievas neļauj. Nu kaut kur pa vidam, sliktāk apskaņots skaņu valnis vēlās ritmiski. Un ritmiski, kā indīgas mušmires tepatās netālajos pie-Liepājas mežos.

MARDUK. Vēl sliktāk apskaņoti kā divas iepriekšējās bandas. Turklāt arī ar mākslu šie titulētie kapu krustu gāzēji neaizrāvās. Aizrāvās ar prāta giljotinēšanu, tā – lai arīdzan Liepājā par viņiem atcerētos. Tā bez runāšanas. Pamatīgi (līdzīgi kā visi tās nakts varoņi) zēvelējās no skatuves, pa starpām kaut ko sauca (varēja saprast vārdu "Latvia" un f*ck, protams). Vispār ātri ("kā fašisti", kā izsakās viens mans paziņa fotogrāfs) nodrāza ar savu aso nazi un pazuda melnajās nakts tālēs. Pat ar nevienu no klātesošajiem negribēja pārmīt kādus vārdus. Lai viņu bandas segvārds iztālēm gaisā vēdītos.

Giljotīna daļēji jāatliek uz nākamo reizi. Reiz Liepājā, reiz Rīgā un varbūt vēl kur citur. Savādas sajūtas palikās: mēģināja skalpēt – bet viss palikās pusceļā... Līdz nākamajai reizei: kaut kad un kaut kur!?
Atkarībā no katra tieksmes pēc jaunas reinkarnācijas.

Komentāri:

  • pautskrīmeris (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33

    Oho - jau 392 raksts - vēl līdz apaļam skaitlim (666) kāds ceļš ejams...

  • (dethecrator) @ 24.12.2011 - 03.33

    Bija labs, spēcīgs un spēlēts ar pilnu atdevi! Par skaņu jāpiekrīt — ir labāki skaņotāji visā plašajā pasaulē un vēl plašākajā viņpasaulē…

  • (dethecrator) @ 24.12.2011 - 03.33

    Bet par pieminētajiem kašķa meklētājiem — acu aizlējējiem — kauties līdējiem — vietējiem bāleliņiem jāpiezīmē, ka tas biju es, kam jamajie izdomāja piesieties! ;) Diemžēl visu klopi izbojāja kluba apsargi, kas piedzērušos brāļus Ilmārus izmeta uz ielas, un tā mums ar Midgardu pagāja secen karametāls Liepājas gaumē…

  • Metāls (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33

    Gan jāpiebilst par zāģēšanas nokavēšanos tas, ka Fontaine pilī 23:00(sākums) ir pavisam pieņemami, arī ja rakstīts, ka 22:00 sāks spēlēt, tā nu ir ievērots gadu laikā...