Mārtiņa Brauna sīpoliskā rokmūzika

Komponists 24. novembra novakarē pabeidzis savu 70 gadus garo ar mūzikas skaņām bagāto ceļu. R.I.P.

Šajā melnajā dienā sajūtu – no mums atvadījusies liels Latvijas rokmūzikas posms, tāds nestandarts. Nepieradināts un ļoti izteiksmīgs. Pareizāk sakot, šī rokmūzika no mums neatvadās- tikai tai turpinājums vairs nebūs.

Lielais mūzikas vezums ir aizvests līdz ceļa galam, aiz tā sākas mūžība. Kur skanēs gan “Mammu, es gribu”, gan “Saule Pērkons Daugava”. Šī mūzika ir savrupa, nedaudz sīpoliski rūgta. Ar daudzām garšīgām piespeicēm.

Mārtiņš Brauns bija sava ceļa gājējs. Tas ceļš bija ne sevišķi gluds, ar daudziem ērkšķiem un dažādiem šķēršļiem. Patiesa mūziķa ceļš nekad nav tāds ar rozēm kaisītes. Daudzkas tiek noklusēts un plašākai sabiedrībai nav zināms.

Bet skaņu rezultāts ir zvaigņojošs. Un reizē arī pamācošs. Daudziem. Mārtiņa Brauna vadītie SĪPOLI ir ne tikai plašs un savdabīgs mūzikas klāsts, bet komanda deva arī impulsu daudzām jaunām mūzikas brigadēm darboties rokmūzikā.

Bez šaubām – Mārtiņš Brauns iedeva masīvu impulsu rokmūzikā. Latviešu roks – tāds Brauns un otrādi: Brauns ir latviešu roks. Neviens cits viņu neaizvietos.

Paldies, Maestro!

Komentāri: