(Raksta Dethecrator) Unikālā Latvija: pat hipsteri pie mums palikuši par nacionālistiskiem patriotiem. Un sacepuši nupat jau pārāk labu mūziku…
Velns lai parauj! Mūzikas apskatnieku darbība kļūst arvien neiespējamāka. Ne tikai tas, ka mūzikas recenzēšanai jāpatērē neesošais laiks, bet nupat jau arī smadzeni katrs jauniznākušais ieraksts sāk jāt konkrēti. Nepietika ar to, ka visu laiku izlaiž tāda garuma ierakstus, kas nav ne īsti EP, ne LP — tagad ir tā: kā mūsu pagrīdē kādai jaunai metālgrupai iznāk debijas albums, tā nemaz nevar pateikt, kas tas precīzi par žanru. DEODIUM «Saules Kalpi», STAGNANT PROJECT «The Rorschah Test», DISEIM «Holy Wrath», SUN DEVOURED EARTH S/T utt. Tomēr Siguldas ELKUPE ar savu neraksturojamību ir pārsitusi visus minētos!
Aiz augšminētajiem apsvērumiem šoreiz gluži vienkārši par skanējumu kā tādu neteikšu neko. Arīdzan tāpēc, ka ELKUPES albums «Uzaust» (jā, šoreiz vismaz tas ir dēvējams par īstu albumu: 7 gabali, 39 minūtes, no kurienes jau radušies 2 singli ar video) bijis pieejams Bandcampā jau kopš decembra, bet pēdējo mēnesi — arī CD formātā no P3licāna. Tā kā gan jau dzirdējuši visi būsim, kas tas par «stoner», psihedēlijas, «drone», kurpjuskata («shoegaze») un postfolka audumu.
Un vārds «audums» tieši ir īstais, jo albuma vienojošais motīvs ir Lielvārdes josta un tas, kā tajā saausti iekšā visādi motīvi — pēc izrakstītam audumam līdzīgas shēmas Andra Hābermaņa izplānotās skaņas un teksti pārklājas, rakstojas, samezglojas un atšķetinās. Klāt izmantoti Edvīna Raupa un Knuta Skujenieka tekstu gabaliņi.
Lai ietu iekšā nācijas kolektīvajā bezapziņā (ko ELKUPE dara ar nevērīgu vieglumu — kas apliecina, kāds liels darbs ieguldīts ierakstā!), vajag piemēroties tās htoniski indiferentajai tēlu sistēmai. Līdz ar veltījumu Lielvārdes jostai «Uzaust» būtu tā kā jādēvē par tematisku vai konceptalbumu, tomēr te būs drusku citādi. Proti, normāls konceptnieks, lai par ko tas arī būtu, tiek sarakstīts apmēram no šāda skatapunkta: skatāmies uz tēmu/problēmu/notikumu/slaveno vēstures periodu/vareno nākotnes pasauli vai vēl ko citu, kārtīgi visu apdomājam, sameklējam materiālus, pārspriežam, un tad par to saceram dziesmu sēriju. ELKUPES gadījumā notiek tieši pretējais: tu nevari skatīties no malas (vienalga, objektīvi vai nē) un vienlaikus rakstīt par tautu vienojošo dzīļu psiholoģiju, pie kam vēl izmantojot tieši folkloras simboliku. Tāpēc, ka tu pats esi tauta. Tu esi folklora.
Tā nu arī klausītājam grūši nāksies šķetināt iekš «Uzaust» uzausto audumu, jo kārtu kārtām, mezglu mezgliem šajā te dziesmu kamolītī sajoztais darinājums iziet cauri smadzeņu garozai bez aizķeršanās, gluži kā neitrīno kūlis Zemes garozai, un ņemas vandīties pa dzīlēm. Tās ir vēstures un psihes dzīles, kurās nav īsta atšķirība starp dabu, tās spēkiem un mums pašiem — mēs esam viena maza pasaules daļiņa, ne Radības Kronis™. Skaidra lieta — šis bezapziņas slānis, kurš krājies desmittūkstošiem gadus, arī no mūsdienu cilvēka galvas nekur nav pazudis pēdējo pārsimt gadu inženierijas progresa rezultātā. Un tad ir dabiski, ja uz šādiem kolektīvās bezapziņas slāņiem tēmēta mūzika galu galā neizklausās īpaši klasificējama pēc kādiem virspusē pazīstamiem un pierastiem atslēgvārdiem. Varam salīdzināt: ja pa radio skanošā parastā mūziciņa ir nofrizēta tā kā smukas standartizmēra ikonas uz datora darbvirsmas, tad ELKUPE ir ķeburi Assemblerā. Nevis acīmredzami sarkana vai melna krāsa pārlūkā, bet gan [color: red; /* overrides above */} #up-navbar { background-color: #1A1A1A;]. Komandrindas. Zaļi burti uz melna ekrāna.
Ar lielu interesi tika gaidīts, kā tad šī mūzika izklausās dzīvajā. Siguldas Ziemas festivāla noslēgumā tika nospēlētas visas dziesmas no «Uzaust», performanci vispirms iesākot ar divdesmit minūšu «drone» improvizāciju, kurā piedalījās puse no ELKUPES dzīvā sastāva (tas pilnā komplektā izpaužas sešu purnu personās, plus zāles aizmugurē ar mikrofonu stāvošais Edvīns Raups, kurš īstajās vietās noskaitīja savu dzejoļu fragmentus). Bet vispirmām kārtām Hābermanis brīdināja tautu, kura sastāvēja pamatā no siguldiešu nemetālistiem: «Mēs spēlēsim īsi, bet skaļi. Tā kā, ja kādam ir… hmm… pretrunas ar savām ausīm, tad lai ņem to vērā!» Fonā — klipu videomateriālu projekcijas. Tātad ne tik daudz koncerts, cik pieredze. (Pa netu klīst apkārt arī kvalitatīvs koncertieraksts no šīs reizes. Ja interesē, varu pateikt, no kā jāprasa links.)
Tāds labumiņš gan arī nevar iztikt bez sava WTF momenta. Šeit pirms koncerta tika demonstrēta veca «dokumentālā» filma par Lielvārdes jostu, kura nez kāpēc bija uzņemta tā, lai atbilstu visnejēdzīgākajiem konspirāciju teorētiķu kanoniem, kaut gan tapusi vēl astoņdesmito sākumā. Šis ir gadījums, kad Latvija būtu ieguvusi, ja okupācijas laiku Glavļita cenzūra būtu nolikvidējusi pašā saknē šo senilo pļeterēšanu par «Lielvārdes jostas kosmisko nozīmi, Visuma sakarību atklāsmēm vectēva aiz neko darīt uzķibinātajos žagaru žodziņos, planētu ceļu kodiem kožu kodumos tautisko šmotku musturos, Lieldienu salas akmens statuju acīmredzamo un neapšaubāmo līdzību senlatviešu tāšu vācelēm» utt. No otras puses — laba mācība šolaiku auditorijai, jo «Uzaust» kā mākslas darba veselums uz šīs «filmas» fona ir kā Brīvības piemineklis pret pirmklasnieka plastilīna ķepinājumiem.
ELKUPE spēlēs piektdien, 05. aprīlī, «Melnajā Piektdienā» kopā ar SOUNDARCADE, FRAILTY, THE WOLF YOU FEED un THOU SHELL OF DEATH.
Vērtējums: ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ ☠ (9 galvaskausi)!
Koncerts: http://www.melnapiektdiena.lv/events/05042013
Fiziskais formāts: http://p3licanwebzine.blogspot.com/
Viģiki: http://vimeo.com/55605255 un http://vimeo.com/54603197
Komentāri: