Metālisti skeptiski par «mūzikas eksporta industriju», tomēr seminārā piedalīties gatavojas

(Raksta Dethecrator) Līdz 29. novembrim notiek pieteikšanās uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras semināru «Mūzikas eksports. Latvijā radītās mūzikas konkurētspējas veicināšana pasaules mūzikas tirgū». Šo semināru LIAA rīko sadarbībā ar sabiedrisko organizāciju «Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrība/Latvijas mūzikas eksports». Seminārs, kurš notiks pirmdien, 2. decembrī, būs bezmaksas.

Semināra anotācijā tiek rakstītas šādas frāzes, ne ar ko nepamatotas: «Šobrīd starp mūzikas industrijas sektoriem centrālo vietu ieņem mūzikas menedžments, kas ir atbildīgs par katru aspektu mākslinieka karjeras attīstībā.» Tiek minēts, ka par vieslektoriem uzaicināti Šains Šapiro, Pīters Dženers un Boriss Barabanovs, kuri dalīsies pieredzē un zināšanās par šī brīža aktualitātēm un nepieciešamajām iemaņām mūzikas eksportā. Tiek solīts, ka šiem menedžeriem esot darba pieredze ar visdažādāko stilu, laikmetu un līmeņu grupām — sākot ar GOGOL BORDELLO, turpinot ar INSTRUMENTIEM, un tā atpakaļ laikā līdz PINK FLOYD, T–REX un THE CLASH.

Informācija par semināru pieejama http://www.liaa.gov.lv/lv/pasakumi/muzik…
Pieteikuma forma šeit: http://www.liaa.gov.lv/lv/pasakumi/muzik…

Tikmēr tās pagrīdnieku grupas, kuras ne reizi vien uzstājušās ārpus savas valsts, uz visu šo pasākumu skatās diezgan skeptiski. Vispārējo slēdzienu mēģina noformulēt Edgars Rakovskis, RELICSEED līderis:

«Apmeklējot šādus seminārus, jāsaprot viena lieta: to rīkotāji un dalībnieki orientējas tikai tajā informācijas laukā, ko tiem piedāvā/piegādā šādu semināru iniciatori, šajā gadījumā (visdrīzākais, precīzi nezinu) biedrība «Latvijas Mūzikas Eksports». Šī organizācija, kā varēja noskaidrot Kultūras Ministrijas un LIAA pēc Eināra Cilinska («Visu Latvijai!» Saeimas frakcijas līderis) kopīgi rīkotajā apaļā galda sarunā šoruden, visai vāji pārzina alternatīvos un smago žanrus — bet vismaz nekautrējas atzīt un aicināt visus attiecīgo žanru pārstāvjus aktīvi iesaistīties un likt par sevi manīt biedrībaai. Vai tas tā notiek vai nē — jājautā metālistiem pašiem. (Karametāla piezīme: Nenotiek vis. Biedrības vadība tā arī nav atradusi laiku, lai paklausītos, kāda ir metālistu pieredze, spēlējot un/vai izdodot ierakstus ārpus Latvijas.)

Līdz šim biedrības darbs ir saistīts galvenokārt ar divām (tagad jau, iespējams, trim — četrām grupām), kas tiek pozicionētas kā galvenā latviešu mūzikas ekporta prece. Veids, kādā šīs grupas tiek «eksportētas», vienmēr paliek viens — showcase princips. Respektīvi, grupas braukā pa šiem te šovkeisiem, atrāda sevi puspasaules mūzikas dūžiem, mēģina ar viņiem tusēties, nodibināt jebkāda veida kontaktus, pēc tam tos uztur un attiecīgi cenšas panākt vienošanos par jebkāda veida sadarbību. (Piezīme — un visur par to piemaksā dalības naudu.)

Viss ir labi, taču šis nebūt nav vienīgais veids, kādā «eksportēt» latviešu mūziku un — ja tā pavisam godīgi — metālistu gadījumā diez vai pats atbilstošākais. Jāatzīmē, ka tas nav nepareizi un nevajadzīgi, bet (vēlreiz) tas nav VIENĪGAIS, kas jādara. Pēc pašu pieredzes varam teikt, ka valsts un šāda veida organizācijas uz jebkāda veida sadarbību parakstās tad, ja ārzemju braucieni ir oficiāli — t.i., uz vienu vai citu šovkeisu, izstādi, banketu utt.

Jautājumi pārdomām ir vesela virkne, no kuriem pašreizējā stadijā svarīgākais būtu: kurā brīdī grupai no Latvijas, Turkmenistānas, Ķīnas, Mongolijas vai Brazīlijas sāk pievērst uzmanību mūzikas tirgus lielvalstu pārstāvji? Atbildi uz šo jautājumu var smelties, jo sevišķi pētot pasaulē izsitušos grupu tuvāku vai tālāku vēsturi. Tas ir ļoti svarīgi, lai saprastu, kas un kāpēc vispār notiek tieši alternatīvajā un smagajā mūzikā, jo jāņem vērā vēl sekojoši faktori:

1) šāda tipa mūzikas industrijas iekšējie pasākumi 95% gadījumu ir orientēti uz pop, rock, pop-rock žanriem;
2) Latviešu mūzikas industrijas pārstāvji un «pazinēji», runājot ar smagajiem mūziķiem, nepārtrauks atkārtot piemērus gandrīz tikai un vienīgi no popmūzikas pasaules.

Sausais atlikums — ja nav izpildīts mājasadarbs (izrakts internets un žurnāli utt.), tad šāds seminārs un komercmūzikas pārstāvju viedoklis, komentāri un argumenti kalpos vienīgi kā informācija par to, kā tad tagad pasaulē eksportē komercmūziku. Ja latviešu metālists domās komerciālo tirliņu kategorijās — šādu semināru dēļ pilnīgi noteikti nav vērts tērēt ne sekundi sava dārgā laika.»

Pie šādiem secinājumiem, izpētot semināra programmu, nonācis RELICSEED Edgars Rakovskis. Savukārt Radio NABA raidījuma «Metāla Pasaules Hronikas» vadītājs Profesionālais Riebeklis Venoms tika dzirdēts kaut ko komentējam par «ž*** būšanu, kā saka, un tā tālāk». Tomēr viņi abi neizslēdza iespēju piedalīties šajā vai citos līdzīgos semināros.

Komentāri: