Metālistu pienesums... (kas notiek Latvijas mūzikā, 16.1.15.)

Vandāls nez kuro reizi nolaižas no mākoņa. Gatavs sarunai. Uz mākoņu malas visi dzīvo gaišā mīlestībā- bet uz Zemes: dažas lietas ir savādākas. Nedēļas smagākais notikums (šā vārda gandrīz tiešajā nozīmē) ir – "Latvijas Metal mūzikas Gada Balva". Šajā reizē sarosās visi tie, kuriem trakās mūzikas skaņas ir prioritāte. Un – arī metālistu dzīves stils nav dažiem svešs. Tad nu arī smagā saruna ir patreiz.

Visi pārējie šīs sērijas raksti ir blogā "Kas notiek Latvijas mūzikā": http://sametisdiskutee.blogspot.com/

Vandāls: jā, Latvijā ir sava "metālistu" kopiena. Protams, es runāju ne par tiem- kas strādā Liepājas "Metalurgā"...

- Sametis: es jau sapratu, ka runāsim par vistrakākajaiem mūzikas veicējiem. Tādi pie mums Latvijā ir, un ir pamanīti. 16.1.15. "Melnās Piektdienas" klubā jau notiek kārtējā "Latvijas Metal mūzikas gada Balva", (saite: http://www.melnapiektdiena.lv/events/16012015 ) . Pats galvenais ir tas, ka pie mums rodas un rodas aizvien smagās bandas, kuri zēvelē caur fanu galvām ar visellišķigajām skaņām.

Rodas, bet- arī ātri pazūd.

- Sametis: jāmet ir pa kādam akmentiņam arī savā dārziņā. Komandas šajā mūzikas segmentā – vismaz dažas patiešām ir ar īsu pastāvēšanas brīdi. Kaut arī pamanās tādu ieverības cienīgu mūziku taisīt. Tas ir tas lielais trūkums – kas vispār bremzē visas mūzikas attīstību.

Un vēl kas...

- Sametis: mums tie metālisti ir "trīs gabali 7 rindās"- taču arī šādā mazumā pamanās sakašķēties savā starpā. Bandas sakoncentrējas uz vienu albumu, pēc tam komanda pašķiras. Un pēc pusgada neviens par tādu uz kapsētu aizgājušu komandu nezina... Kaut kādi zēniņi garāžā kaut kādā sastāvā kaut kad savācas, mēnesi pamuzicē – un tad atrādās tai pašā "Melnajā Piektdienā". Vienreizēji- tādā nozīmē, ka uzrauj uz skatuves vienu reizi. Un tas viss... Dažos mēnesos matainie zēniņi apnikuši ar sejām viens otrajam, ārā lien arī rakstura šķautnes. Un pēc neilga laiciņa ... atkal aiziet katrs uz savu pusi.

Nerunāsim par lielajām atvadu ballēm...

- Sametis: daža laba reiz prominenta grupa taisa atvadu balli (tā kā HUSKVARN). Kopumā gan neticu šādām "atvadām". Rolling Stones 15 gados rīko jau ceturto atvadu tūri. Prominentie MENUETS arī pirms gadiem 5ciem Dzintaru koncertzāle uzcirta koncertu, kas tā arī saucās "Laiks ir beigt". Nekā nebija- 2014. gadā MENUETS atkal kopā un vālē kā sendienās. Tāpatās negribas ticēt, ka arī dažs diž-metālists tā viegli metīs plinti krūmos un pazudīs no trakmūzikas aprites. Mūziķis- tas ir dzīvesveids, nevis dažas haltūras uz kluba koncertdēļiem. Ja neesi mūziķis, tad var jau paniekoties 3 mēģos pagrabā, un pēc tam ejam tirgot no Vācijas ievestus ūdens krānus.

Nu, bet kas liek dažiem ņemt rokās gitāru pagales- atkal un atkal.

- Sametis: daža iekšēja un neizskaidrojama dziņa. Plusā jau esošo metālistu bandu panākumi. Iztālēm, protams, redzama parādes puse. Neko vēl nezinot ne par gariem mēginājumiem, par garo sapratnes meklejumu, par garajiem nakts pārbraucieniem autobusos, par atkarībām- kas neizbegami ir trakmūzikas dzīves sastāvdaļa... Griba pāri visam, un tas ir izcili.

Tās trakās atkarības!

Sametis: ne tik sen biju RadioNABA "Bitīt Matos" raidījumā (tur, starp citu – arī galvā iepeldēja "Kas notiek Latvijas mūzikā" formāta ideja), kur tika runāts par mūziku, arīdzan tika skarts atkarību jautājums. Tas ir pareizi- mediji gadu desmitiem radījuši mītu, ka labākā mūzika radīta narkotiku iespaidā vai vismaz ar šo psihotropo vienu klātbūtni. Visādas dzeršanas esot ikdiena mūziķu dzīvē, par to arī vidusmēra mākslas filmas tiek tiražētas. Nu jā...

Bet reāli...

- Sametis: kādā reizē būs jāizvēlas- pa kuru (alkoholisma vai mūzikas) ceļu iesi. Izvēle ir grūta, tas prasa izteiktu gribas spēku. Raimonds Pauls to spēja ap 1970. gadu. Mūsu metālistiem, tas, šķiet, pietrūkst. Uz reizi saku, ja muzicējot "Melnajā Piektdienā" jau ir pienācīgs alus ribās, tad starptautiskos koncertdēļus, visticamāk, šādi muzikanti – neredzēs. Nebūs nekādas vidusmēra "pasaku filmas", kur viss notiek bez piepūles un bez sviedriem. Tā, biedrīši...

Pavēršam sarunu citā virzienā... provinciālisms jeb tomēr starptautiskā mūzikas dzīve?

- Sametis: arīdzan ne reizi vien esu uzsvēris- patiesam mūziķim vai komandai nepieciešams jau aizsākumos programma "kā doties uz ārzemēm". Atļaujos apgalvot, ja tāda peogramma kāda muzikanta-prāt nav vajadzīga, tad... konkrēti man rodas šaubas par muzicēšanas patiesumu. Nav brīnums, ka atkal daža "vienas dienas varoņā" grupa jūk un aiziet nezināmības kapu laukā.

Dažas starptautiskajā virzienā patiešām strādā...

- Sametis: jā, SKYFORGER, RELICSEED, FRAILTY un vēl daži... patiešām dara šo nevienkāršo darbu. Lai šos atpazītu pasaulē. Kur ir masīva konkurence un kur katrā stūrī ņemas jaunie censoņi. Muzicēšana uz ārzemju skatuvēm- tā ir "redzamā aisberga daļa" tam ikdienas darbam, kas tiek sākts vēl ilgi pirms tam. Pirms kāda banda uzdarbojas uz prominetas festivāla galvenās (main) skatuves.

Tas ir menedžera faktors...

- Sametis: tas ir grupas dzīves pats svarīgakais moments. Menedžeris strādā visvairāk no visiem komandas dalībniekiem. Ja paši mūziķi loca ģitāras mēģinājumos un pa reizei uz koncerta skatuves, tad menedžeris savu darbu strādā teju cauru diennakti. Strādā uz rezultātu.

Un rezultāts- tas metālistu pienesums ir?

- Sametis: pati mūzika. Kas ieskaņota ir albumos, dziesmās, kā arī tiek dzīvajā atreferēta no melnajām skatuvēm. Kas- tā vai citādi- paliek arhīvos. Dažā atmiņā, dažā mājas kompūterā. Protams, arī oficiālajos albumos. Man liekas- Latvijas trakmūzikas galā ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmas grupas, kas "novelk" desmitgadi vai vairāk.

Pienesums – kopējā Latvijas muzikā?

- Sametis: arīdzan ir kāda neliela strīpiņa vietējā mūzikas straumē. Metālisti nekādīgi nav uz mediju pirmajām lapām, līdz ar to arī ne galvenajos prātos. Pagaidām tas ir neliela fanu bara patēriņš. Turklāt ... pašiem trakmūziķiem nav tādas izteiktas vēlēšanās iziet ārpus sava loka. Tas, šķiet, ir lielākais traucēklis LV metālistu uzcēlienam, kas citreiz varētu noslēgties ar kādu uzvaras parādi Rigas ielās un klubos. Patreiz esam ieciklējušies uz sevis vienkāršo izrādīšanos....

Vai tiešām tik ļauni ir?

- Sametis: tur nekas ļauns nav. Nav tāda īsta atbalsta no pašmāju medijiem. Sērijā "izglābties no noslīkšanas -tā ir pašu slīcēju problēma". Medijos neinteresē mūzikas lietas, protams, daži mūzikas korepondenti cenšas. Sandris Vanzovičs, Dethecrator's cenšas. Bet pārējiem ir šis mūzikas segments ir dziļi pie kājas, tā sacīt. Šo rindu autoram aizvien vairāk niez rokas – paņēmt ķepās cirvi un pēc principa "labākā aizsardzība ir uzbrukums" iecierst kaut ladu robu sabiedriskajā telpā. Manīsim, tas nav tāds emocionāls izgājiens, tur jāpārgrupējas.

Bet pabeigsim šo runāšanu uz pozitīvākas nots.

- Sametis: te nav nekas jāpabeidz, smagai mūzikas tēmai pievērsīsimies vēl. Tagad aktuali ir Metāla Balva- un varbūt dažs pēc-komentārs. Ticamāk, mediju trešajās lappuses būs 2 teikumi- par šīs balvas notikšanas faktu. Te ir saistība ar mūsu vispārējo provinciālismu. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts.

Priekā!

Komentāri: