Metāls iekš Gaismas Pils?! Jā! LNB gaida metālu!

(Raksta Dethecrator) Jaunajai Gaismas Pilij pamazām piepildoties ar grāmatām, periodiku, uzziņu literatūru un visām citām nacionālā krājuma sastāvdaļām, konstatēts nopietns robs Audiovizuālajā krājumā: iztrūkst daudzi metāla ieraksti. Kāpēc tā? 

Attiecībā uz preses izdevumiem un grāmatām ir spēkā princips, kurš nostiprināts Obligāto eksemplāru likumā: septiņi eksemplāri no katras jauniznākušas grāmatas vai ikviena periodiskā izdevuma jaunā numura ikvienam izdevējam automātiski jānogādā Nacionālajā bibliotēkā. Visi to zina un ievēro. Savukārt tikai retais pagrīdes mūzikas lietās iesaistītais zina, ka līdzīga norma ir spēkā arī attiecībā uz jebkuriem Latvijā izdotajiem mūzikas ierakstiem: trīs eksemplārus no jebkura ieraksta vajadzētu nodot Nacionālajā Bibliotēkā. 

Karametāls pēdējā gada laikā nogādājis Gaismas Pilī tādus mūzikas ierakstus, kuri mums kādreiz bijuši iesniegti recenzēšanai un kuri nebija atrodami LNB krājumā. Tādā veidā Karametāls pēc savas iniciatīvas papildināja Audiovizuālās nodaļas krājumus ar KISS OF THE DOLLS, DARK DOMINATION, ELISABETHA, BESTIA un vēl citiem albumiem/kompilācijām. Bet tagad mūsu uzkrājumi ir izsmelti, tamdēļ LNB metāla plauktos joprojām robu ir vairāk nekā aizpildītu aiļu. Lai noskaidrotu, vai arī citi nacionāli patriotiski noskaņoti metālisti var pielikt roku sava mīļākā mūzikas žanra pareizai un zinātniski pamatotai arhivēšanai, Karametāls savāca tādu kā F.A.Q. listi, uz kuras jautājumiem atbildēja Nacionālās Bibliotēkas mūzikas arhīva eksperte Zane Grosa. 

 

J: Manā rīcībā ir vairāki Latvijas pagrīdes mūzikas ieraksti, kuri man nav vajadzīgi/ir vairākos eksemplāros/matainais brālis aizbrauca uz Angliju/gribu konfiscēt tos Sātana darbus savam džekam un tikt no tiem neklausāmajiem draņķiem vaļā. Kā pārliecināties, vai LNB krājumā šādi ieraksti jau nav iekļauti, un vai man ir vērts viņus nest uz Gaismas Pili? 

A: Vislabāk meklēt elektroniskajā Kopkatalogā (www.kopkatalogs.lv/) — gan pēc izpildītāja, gan pēc nosaukuma, gan izdevēja un citām pazīmēm. Ja jūsu rīcībā esošais mūzikas ieraksts tajā nav atrodams, tad LNB viņš noteikti noderētu krājuma papildināšanai! 

 

J: Man mētājas vecas «Torņa» kasetes no deviņdesmitajiem. Pastulbas dziesmeles, ierakstītas nemākulīgi, kasete šņāc. Tādas grupas kā TRUBAPSIHS, 33-ĻETŅIJ PODONOK, NĀCIJAS URĪNS, IEVA UN NEMAKSĀTĀJI, PERSIKU SMAKA, AKLĀ ZARNA vai ATDOD ZAPTI. Dziesmu nosaukumi variē no «Pionieris izdzer alu» līdz «Ahujenna daudz sprāguši suņi». Vai LNB maz tāda pagrīde ir vajadzīga? 

A: LNB uzdevums ir uzkrāt visa veida muzikālos izdevumus, arī jebkuru pagrīdi, kas iznākusi Latvijā. Vai arī ārzemēs, ja tur iznākuši ieraksti, kuros piedalījušies Latvijas mūziķi. Mēs būsim pateicīgi par jebkuru ierakstu, jo LNB speciālisti strādā pie visu žanru arhivēšanas vienlaicīgi, un mums nav atsevišķi tādi speciālisti, kuri pārzinātu pagrīdes mūzikas veidus un tajos iznākošos ierakstus. Tamdēļ priecāsimies par jebkāda veida pienesumiem! 

 

J: Ko darīt ar tādiem ierakstiem, kas iznākuši uz CD–R pirms gadiem pieciem vai desmit un kuru matricas pa šo laiku jau paspējušas samaitāties? Kompis vairs nelasa šos diskus! Vai ir jēga nest uz Gaismas Pili neejošas matricas? 

A: Mūsu komandā strādā speciāls audioinženieris. Viņam ir profesionālā aparatūra, uz kuras viņš var atjaunot bojātus ierakstus no matricām, lentām, kasetēm, viniliem utt. Jebkurš šos atjaunotos ierakstus pēc tam var noklausīties mūsu speciālajā klausītavā (ārā no LNB failus nest gan nedodam — vienīgais izņēmums teorētiski varētu būt paši grupu dalībnieki vai dziesmu līdzautori). 

 

J: Čoms močīja iekš RELICSEED. Pirms «Slaughterhouse» albuma izlaišanas viņi iztaisīja četru dziesmu disciņu, kuru iedeva draugiem, lai tie izteiktu viedokli. Vēlāk tās pašas dziesmas iznāca pilnā albuma kvalitātē un garumā. Vai man ir jēga tagad atdāvināt LNB to demo, ja bibliotēkas krājumā jau atrodas īstais albums? 

A: Ja ne uzreiz un tagad, tad kaut kad pēc gadiem muzikologus, pētniekus un kritiķus interesēs muzikālā procesa attīstība Latvijas pagrīdes mūzikā. Šim nolūkam būs noderīgi jebkuri un jebkādi ieraksti, jo — pat ja mūziķiem pašiem pēc tam interesē izpildīt un popularizēt dziesmu galīgās versijas — ir labi visi pieturas punkti, kas ļauj izsekot radošajam procesam!

www.kopkatalogs.lv

21:21

J: Es gribētu palīdzēt, bet man mētājas tikai viena divdesmitgadīga MAZE OF CAKO TORMENT kasetīte ar saplēstu vāku. Kauns tādu nest. Pie kam tikai viens eksemplārs, nevis divi vai trīs…

A: Pat ja līdz LNB nonāks tikai viens un bojāts eksemplārs, tas tomēr ir labāk nekā pilnīgi nekāds!

 

J: Labi, pārliecinājāt. Kur man nogādāt tos TWRCH TRWYTH ierakstus?

A: Gaismas Pils pirmā stāva foajē ir informācijas galds — tieši pirms liftiem. Jādodas pie tur sēdošajām glītajām meitenēm, jāpasaka parole «Obligātie eksemplāri», jāieraksta anketā, kas īsti atnests, un jāatstāj ieraksti. Process aizņems ne vairāk par dažām minūtēm.

 

J: Kas ar atnestajiem ierakstiem notiek tālāk?

A: Pirmais eksemplārs nonāk plauktā uz mūžīgiem laikiem. Tas ir neaizskarams. Otrais tiek izsniegts interesentiem. Trešais paliek rezervē.

 

J: Viņnedēļ atnesu sešus gabalus MAZO SMIRDĪGO KOCIŅU diskus, bet Kopkatalogā parādās, ka LNB krājumā nonākuši tikai divi! Kur pārējie četri?

A: Ja LNB nonāks vairāk eksemplāri no viena albuma par trim, nākamie eksemplāri tiek nodoti citām lielajām valsts bibliotēkām — Misiņa bibliotēkai, Akadēmiskajai bibliotēkai utt. Arī viņi veido un uztur savas audiovizuālās kolekcijas. Zudībā neiet nekas!

 

J: Ne tikai metālā, bet jebkurā mūzikas žanrā daudzi albumi iznāk vienlaikus uz vinila un CD vai (agrāk deviņdesmitajos) iznāca paralēli uz CD un kasetes. Kuram no šiem formātiem LNB dod priekšroku?

A: LNB uzdevums ir vākt pēc iespējas pilnīgāku apkopojumu, tālab jācenšas savākt vismaz pa kādam eksemplāram no visiem viena albuma paveidiem un mūzikas nesējiem. Tātad — noderēs gan CD, gan vinili, gan CD–R, lentas un viss cits iespējamais!

 

J: Ir arī gadījumi, kad viens un tas pats CD iznāk vairākās versijās. Piemēram, FRAILTY šedevrs «Melpomene» iznāca vispirms oriģinālajā Doņeckas izdevumā, tad — Rīgas P3likāna t.s. «digipakā», bet bija arī promo CD–R versija ar citas krāsas vāku. Ko darīt šajā gadījumā?

A: Arī tādos apstākļos LNB būs pateicīga par visu trīs variantu ievietošanu savā krājumā! Lai veidotu un glabātu pēc iespējas pilnīgāku valsts mūzikas kopainu, mēs iekļausim krājumā jebkura ieraksta visas versijas. Piemēram, ja kāda albuma tirāža pēc pieciem vai desmit gadiem ir beigusies un albums tiek pārizdots, nacionālajam krājumam noderētu arī pārizdotā versija. Ikviens no tiem ir nacionālās mūzikas sastāvdaļa!

 

J: Latvijā tikuši izdoti citzemju mākslinieku ieraksti (sevišķi aktīvi gadu tūkstošu mijā ar to nodarbojās «Beverīna»), savukārt latviešu mūzika («šturmisti» un citi elektroniķi, ne tikai metāls) bieži tiek izdota ārzemēs. Kā tas attiecas uz LNB krājuma veidošanu?

A: Jā, būtu svētīgi dabūt līdz LNB vismaz pa kādam eksemplāram no visiem šiem izdevumiem. Ja Latvijas mākslinieku albumi iznāk ārzemēs, diemžēl tur mēs varam tikai lūgt, lai paši mākslinieki neaizmirst par tēvzemi un piespēlē LNB kādu eksemplāru. Ir gan arī nelieli līdzekļi atvēlēti šādu ierakstu iepirkšanai katru gadu, bet šie resursi, visticamāk, aizies tādu mākslinieku kā Elīna Garanča, Gidons Krēmers u.c. jauno albumu iegādei no ārzemju leibliem. Tā kā šeit varam galvenokārt cerēt uz mākslinieku un izdevēju pašu atsaucību…

 

J: Ja zombijfolkloras kopa VELNA MILTI taisītos izdot ierakstu «Melnā čūska miltus mala» vienīgi digitālajā formātā caur Bandcamp, ko tad darīt?

A: Jā, LNB darba uzdevumos ietilpst arī digitālajā vidē izlikto materiālu arhivēšana. Tas attiecas ne tikai uz interneta portāliem un ziņu resursiem, bet arī uz mūziku. Šajos gadījumos vislabāk būtu, ja kāds no grupas pats atsūtītu failus uz LNB — tādā kvalitātē, kādā uzskata par vislabāko! Vai arī linku, kur mēs varam jauno ierakstu novilkt. Citādi mēs ne vienmēr piefiksējam, ka tāds ieraksts kaut kur iznācis tikai digitālajā formā.

 

Savukārt Nacionālās Bibliotēkas direktors Dr. Andris Vilks norāda: padomju laikā gandrīz jebkas ar literatūru vai mūziku saistīts tika uzskatīts par ideoloģisku jautājumu. Piemēram, ja no ārzemēm ienāca aktuālā periodika par mūziku, tā (protams, ja netika uzreiz iznīcināta) nonāca vienīgi t.s. «specfondā» — slēgtajā lasītavā, kurā varēja tikt iekšā vienīgi ļaudis, kurus par ideoloģiski uzticamiem atzina kompartija un čekisti. Ja tiem gadījās kāda kļūda, tad vēl tagad LNB direktoram ir prieks atcerēties: «Pie mums ir saglabājies vienīgais pilnais «Melody Maker» žurnāla komplekts visā Austrumeiropā! Un neviens tagad nevar pateikt, kāpēc toreiz to kaut kur nenoslēpa jau pie saņemšanas, bet atstāja pieejamu cilvēkiem visus padomju gadus,» stāsta LNB direktors. Savukārt pēc neatkarības atgūšanas LNB turpināja koncentrēties uz klasiskās mūzikas, džeza utt. ierakstiem, kamēr valstī sakuploja, sasuloja un sastīgoja visa veida pagrīde.

Vēl pirms Gaismas Pils celtniecības pabeigšanas Dr. Vilks ne reizi vien atgādināja: «Kad ēka būs uzcelta, mūsu nākamais uzdevums būs — to piepildīt ar saturu.»

 

Tas laiks ir pienācis!

Saistībā ar visu minēto Karametāls izsaka variantu — ja lasītājiem negribas pašiem nodarboties ar vecu kasešu, matricu, CD un citu krāmu pārbaudīšanu Kopkatalogā un nešanu uz Gaismas Pili, varat dot mums ziņu uz [email protected], nodot mums, un mēs ne vien nogādāsim visu uz LNB, bet arī no savas puses kā atzinību ikvienam patriotiskajam matainim par palīdzēšanu Nacionālās Bibliotēkas papildināšanā pretī no saviem krājumiem iedāvināsim kādu nebaudāmu, mizantropisku un atonālu bleķi!

Komentāri: