No pazemes līķu kambaŗiem: #100ieraksti100gadei — I daļa

(Raksta Dethecrator) Sakarā ar Latvijas Republikā nosvinēto un nodzerto simtgadi Karametāls izmantos iespēju, lai atskatītos uz 100 līdz šim neapskatītiem ierakstiem Latvijas metālscēnā, kas radīti valsts pirmajā simtgadē.


Un iemesls, kāpēc šie albumi vēl līdz šim nav tikuši apskatīti Karametālā, ir visai vienkāršs: proti, tie iznākuši aizlaikos, kad pats Karametāls vēl nemaz nedarbojās. Albumu numerācijai un secībai tāpēc te nepiemīt nozīme, tas neapzīmē kvalitāti, svarīgumu vai «topu» — tas šoreiz ir vienkārši saraksts ar dažādiem diskiem. Iesākumam ņemsim 2006. gadu, pēc tam jau virzīsimies uz abām pusēm…

1. TRIBES OF THE CITY — «For the Sleepy People»
Jā gan, Karametāla #100ieraksti100gadei sākas ar «kurpjuskata» («shoegaze») disku no Jūrmalas blīvo atmosfēru lielmeistariem TRIBES OF THE CITY, kas uzdzirkstīja pēc gadu tūkstošu mijas un savā īsajā, dūmakainajā ceļā atstāja mums neaizmirstamus diskus «Recipe for the Golden Dreams» un «Running to the Sun» (šajā debijniekā spēlējot vēl zem nosaukuma THE MOVIES), kas ir klausīšanās un baudījuma vērti jebkurā gadalaikā, taču Karametāla ieskatā tas CD, ar kuru nezinātājiem vērts sākt iepazīt TRIBES OF THE CITY, ir «For the Sleepy People». Par «shoegaze» etalonu parasts uzskatīt SLOWDIVE, un arī dažiem citiem šī žanra pārstāvjiem (kā «Skaņu Mežā» baudītajiem TROPIC OF CANCER) drīzāk raksturīgs apcerīgs ļenganums, taču mūsu seši jūrmalnieki prata sapludināt biezus rifus ar dzenošiem ritmiem, unikālām melodijām un rezignētām atmosfērām kā nevieni citi. Lielākā daļa dziesmu šajā diskā ir reizē skaistas un smagas, apmēram tā kā KATATONIA daiļrades gadījumā (vien citā žanrā) — sk., piemēram, gabalus «Love Forever» un «A Day in the City», un «Waves» ir viena no visu laiku nepārspējamākajām dziesmām latviešu mākslinieku repertuārā. Jā, savā ziņā tikpat unikāla kā «Saule, Pērkons, Daugava», jo arī par TRIBES OF THE CITY var teikt, ka šai mūzikai nav pat jāiztur laika pārbaude — tā no sākta gala atradusies pāri savam laikam. Pie kam grupa pati no sevis nekad netaisīja «lielus māksliniekus» un neplātījās ar sevi, ļaujot runāt dziesmām un albumiem. Klase.
Pilns albums.


2. TRAUMA MORALIS pirmais S/T minialbums no 2006. gada izceļas ar lirikas ierakstīšanu nevis bukletā (jātaupa uz papīru, tas maksā naudu!), bet gan dziesmu nosaukumos. Sākas šī kolektīva darbība ar sapņiem par vazelīnu, tālāk šausmu stāsts «Disfigured by Pregnancy — a Song about a Model, Whose Carreer Is Destroyed by Her Unwanted Child. Probably Conceived Drunk.» Tipisks dziesmas nosaukums šeit ir «Funky Waste Collection Accident — and Once Again We Go Funk. The Story Is About a Small Villaged Drowned In Animal Excrements» vai ņirgāšanās par vakcīnu pretiniekiem un citiem medicīnas noliedzējiem gabalā «Herbal Madness — Ever Heard of Natural Medicine? Ever Hear of Curing Cancer with It? Natural Selection, GET IT?» Šajā brangajā skaņu izgāztuvē 24 minūtēs satilpst 16 dziesmas, kuru tematika variējas ap pašapmierināšanos, hipiju ģimenēm, darba negadījumiem maltuvē, Ziemeļkorejas diktatoru un vēlreiz pašapmierināšanos. TRAUMA MORALIS ar šo disku uzsāka ilgu un ražīgu ņemšanos pa visādām pagrīdes skatuvītēm, kas viņus beigās aizveda līdz pat koncertiem Meksikā. A jūs te — Eirovīzija, Eirovīzija… Graindu vajag malt, kā cūkai rukšķēt, un būs prieciņš visapkārt Zemeslodei!
Video, kam it kā esot saistība ar konkrēto disku.


3. HUSKVARN — «Sadistika» (2006.) tapis laikā, kad metāls visā pasaulē arvien jūtamāk sāka slīdēt uz gludās skaņas un mazāk tiešās lirikas pusi, un šis EP ir labs piemērs tam, kā grupa, ja paliek pie savas lietas un nepadodas tendencei, uzmeistaro ierakstu, kas lieliski spārda dirsu arī tagad, 12 gadus vēlāk. Tikai piecas dziesmas, bet kas par jaudu! Jau no pirmajiem pantiem «Sadistika» runā par mūsdienu vergošanu pašu zemē un tālās zemēs, par izkalpošanos Briseles priekšā («Eiropai — mēs atdosim tai visu,/vajadzēs — mēs bučosim tai dirsu!/Latvijai lai paliek pāri līķi/Valdībai nav vajadzīgi viņi!») vai to, kā mēs paši šajā laikmetā esam mainījušies («Ei nu gan, nobarots mūlis:/Reiz bij cilvēks, tad pazuda pūlī…») un to, kur tad mums pašiem tagad likties, kad paliekam aci pret aci ar spoguli. Te nevar pateikt, kura HUSKVARN dziesma būtu labāka — «Smadzenes deg» un «Ar sirpi pa pautiem» ir tikpat dragājošas kā EP lielākais hits «Vējš». Itin viss, katra «Sadistikas» nots un rindiņa aktuāla arī mūsu valsts otrajā simtgadē… 
Klausāmies.

4. BALTIC PROG FEST izlase, datēta ar 2007. gadu un sastāvoša no lielākoties iepriekšējā gadā ierakstītām kompozīcijām, ir laba manta, kas izturējusi laika pārbaudi un šodien skan tikpat labi kā izlaišanas brīdī. Visas dziesmas, kā tas progresīvajam rokam pienākas, ir ierakstītas ar rūpību un apdomu, skan vienlīdz labi. Latviju še godpilni pārstāv HOLY LAMB dziesma «The Song I Never Knew», bet vēl izlasē rodamas tādas grupas kā KOSTAREV GROUP (lielisks instrumentālais gabals «Hard Water»), ALEX CARPANI BAND, KONTAKTAI, KAFTAN SMEHA un UNDERGROUND FLY, bet JOHN YOUNG BAND pārstāvēta pat ar diviem gabaliem. Karametāla favorīte ir THUOC lēnā dziesma «You Never Know».

5. DARK DOMINATION trešais albums «Rebellion 666» turpināja Lorda Messira, Midgārda un kompānijas apņemšanos rakstīt blekmetālu kvalitatīvi, ja reiz vispār ķerties pie štrumiem klāt. Līdzīgi iepriekšējam albumam «Let Satan Speak Through Our Lips», šeit starp dziesmām rodami drūmi elektroniski iestarpinājumi, kuriem — ja klausītājs grib tikai un vienīgi metālu — var vienā mierā slēgt pāri (jāpiezīmē, ka tie dzirdami CD versijā, bet ne Bandcampā). Klausītāji savulaik kā programmatisku uztvēra dziesmu «Together We Rape the Son of God», bet koncertos bez titulgabala visvairāk tikušas spēlētas «Af Kold Er Mit Hjerte» un «Baphomet». Tituldziesma ievietota divreiz: pašās CD beigās to ar nosaukumu «Edasi, Saatana Lapsed» igauniski vēlreiz iedziedājis LOITS līderis Lembetu, bet Kaspars Bārbals (AUĻI/SKYFORGER) iepūtis dūdas instrumentālajā gabalā «War March Against Christianity». Bukleta ilustrācijas DARK DOMINATION ievietojuši samērā netipiskas priekš blekmetāla albuma — sirreāli avangardisko vizuālo tēlu autors ir franču gleznotājs Antonin Delas.
Noklausāms (bez elektronikas filleriem, tikai metāls un folks):
https://darkdomination.bandcamp.com/album/rebellion-666

Komentāri: