(Raksta Dethecrator) Sakarā ar Latvijas Republikā nosvinēto simtgadi Karametāls jau labu laiciņu izmanto iespēju, lai atskatītos uz 100 līdz šim neapskatītiem ierakstiem Latvijas metālscēnā, kas radīti valsts pirmajā simtgadē.
Tiem, kas ar šo apskatu sēriju iepazīstas pirmoreiz (links uz iepriekšējiem apskatiem raksta beigās): te aplūkojam Latvijas metālscēnā tapušus ierakstus, kas jebkādu iemeslu dēļ nav tikuši recenzēti Karametālā.lv pie to iznākšanas. Tāpat kā iepriekšējos #100ieraksti100gadei apskatos, neliksim galvaskausus katram albumam atsevišķi, jo šeit ierakstus savstarpēji salīdzināt grūti.
56. Krietnus desmit gadus pirms pirms Karametāla rašanās bija gatavs pirmais SKYFORGER ieraksts, kurš nāca ne vairs kā GRINDMASTER DEAD demo, bet jau kā SKYFORGER. Lai arī grupa pati pieticīgi to dēvēja par demokaseti, nevaram aizmirst, kādu ilgstošu prieku tā radīja: ne tikai oriģinālā veidā sacerēti blekmetāla rifi un Pētera čerkstošā, «ļaunrūķīgā» balss, autentiskās folkloras elementi, Zirga buldozerīgais, OVERKILL-veidīgais bass un Imanta Vovera daudzviet sladžīgā (nevis bleķīgā) bungošana — pie toreizējās informācijas aprites 1997. gadā vidusmēra klausītāju ausīs ikviens no šiem elementiem bija kas jauns, kur nu vēl to kombinācija. Lieta tāda, ka deviņdesmitajos gados folklorā valdīja joprojām tā pati paradigma, kas tautā bija iesēdusies XIX gs. vidū: pareizi skaitījās vaimanāt par «700 verdzības gadiem», «bāreņu tautas lietajām asarām», ar trejdeksni rokās un kārklu lūku vīzēm kājās laipot liepu lapu laipu, reizi gadā kaunīgi iesmaidot par papardes ziedu. Turpretī SKYFORGER šeit apdzied zemgaļu karagaitas, Nameju un vilkačus utt., pie kam nedodot nekādu vērtējumu senatnes notikumiem, vienkārši stāstot par tiem savā interpretācijā, un piespiežot mūs domāt par tiem ar savām galvām, nevis pieņemt SKYFORGER attieksmi (lai kāda tā nebūtu). Ideoloģiska ir arī vāka izvēle, tam ņemot ainu ar Viestarda sišanos pret kādu krustnesi pie Mežotnes — tas ir kokgriezums no leģendārā grafiķa Riharda Zariņa, kurš savulaik veidojis teju visus Latvijas Republikas simbolus, sākot ar «Latvju Dainu» vāku, turpinot ar mūsu ģerboni un beidzot ar lata dizainu, ieskaitot t.s. «Mildas» profila attēlu, kurš vēl mūsdienās nemainīgs atrodas uz eiro monētām.
Klausītājiem vispieejamākais ir 2005. g. «Folter Records» pārizdevums, kurā piebliezts klāt skaņas ziņā nedaudz gludākais un melodiskākais EP «Asinslauks», toties tajā apdziedāta laupīšana uz jūras un krastā, asinsizliešana visādās formās un litrāžās:
https://www.youtube.com/watch?v=-quVXWSdEk0
57. Lietuviešu viena vīra «dark ambient» projekta VELIŲ NAMAI pirmais albums «Laumių Šokis» ierakstīts 2006. gadā Prāgā, bet tikai 10 gadus vēlāk izdots Latvijas leiblā P3LICAN. Skumji skaista mūzika, kura savos 10 neizdošanas gados neko nav zaudējusi no elegances — te Julius Mite sarakstījis tādus gabalus, kas radušies, dzīvojot tālumā no dzimtenes un ilgojoties pēc Lietuvas. Bet ko nu mēs te daudz stāstīsim: klausieties paši Bandcampā un nāciet jau šovakar uz Noasu klausīties VELIŲ NAMAI un SARMA koncertu, bet rīt — Jelgavas «Balerijā»!
Albums: https://veliunamai.bandcamp.com/album/laumi-okis
Koncerts: https://www.facebook.com/events/662401237583208/
58. Viena no tām it kā ne-metāla grupām, kas vienmēr pievilkusi daudzas gariem matiem segtās ausis, ir bijusi INDYGO, kurai piemīt reti sastopama kvalitāte — INDYGO ir vienā veidā labi savos ierakstos (introspektīvi detalizētas dziesmas dzimtajā valodā) un pilnīgi citā veidā baudāmi koncertos (enerģija un spēks). 2015. gada albums «Stars» ieturēts salīdzinoši lēnos, drūmos toņos un tāpēc ir reāli smagāks par dažiem labiem hārdroka un hevīša diskiem. Titulgabals, «Temīda», «Uliss», «Aizas», «Bēglis» — vāju gabalu te neatrast, turklāt INDYGO arvien izklausās ne pēc vienas citas grupas, tikai paši pēc sevis. Noslēdzošais gabals «Ciešāk» beidzas ar izeju no tām drūmajām pārdomām, kas inspirējušas «Stara» tapšanu.
Pilns ieraksts: https://indygo.bandcamp.com/album/stars
59. Savukārt, runājot par hārdroku, LĪVU tāds kā blakusprojekts LEĢIONS (Brīze, Kleins, Krieviņš, Glotovs, Mucenieks) pirms gadiem padsmit izlaida disku ar maldinošu nosaukumu «Nekad nesaki nekad» ar desmit melodiskiem, vietām blūza ietekmētiem gabaliem — tajos runāts par apnikumu ar dzīvi (dziesmu liriskie varoņi ne vienmēr māk dzīvot), izraušanos no iesīkstējušiem, apnikušiem apstākļiem, nekad neapnīkošām sievietēm utt., tāpēc šiem gabaliem nav nekāda saistība ar albuma nosaukumā izmantoto nodrāzto izteicienu; dziesmas ir spēcīgākas par diska ģenērisko nosaukumu. Interesantākie LEĢIONA gabali šķiet «Suns», kas tiešām uzrakstīts no pluskaina sētas suņa perspektīvas, kā arī noslēdzošais «Kad brālis modīsies» — tajā parādās saturīgi atturīgas pārdomas, noformētas kā viena brāļa iekšējais monologs, veltīts otram. Dažu dziesmu teksti gan būtu ieguvuši vai nu no lielākas konkrētības, vai lielākas tēlainības — citādi sanāk ne šis, ne tas. Aivara Brīzes balss, protams, vērtība pati par sevi.
Gabals: https://www.youtube.com/watch?v=Y96s-B4pNkw
60. Mūsdienās reti vairs kur atrodams KILKIM ŽAIBU festivāla IX gadagājuma oficiālais DVD, kur blakus ŽALVARINIM, OBTEST, ANCIENT RITES, THARAPHITA un NAHASH varam skatīt arī AUĻUS, VILKUS un URSKUMUG kaverversiju SLAYER dziesmai:
https://www.youtube.com/watch?v=Id2aWnzS61c
Iepriekšējie #100albumi100gadei apskati, ieskaitot diskus ar SKYFORGER, URSKUMUG un daudzus citus līdzdalību: https://karametals.lv/zinas/kura-zanra-ta-visvisvis-lielaka-liku-koncentracija-998/
Komentāri: