(Raksta Dethecrator) Ievērības cienīgu albumu birums 2012. gadā smagajā mūzikā bijis tikpat intensīvs kā citus gadus, un tomēr ir vesela rinda albumu, kuri stāv pāri citiem kā īpaši izdevušies. Vairākas grupas no šeit minētajām jau esam dzirdējuši Latvijā — bet vēl vairāk dzirdēsim šajā gadā! *Karametals.lv piebilde: bet katram no jums ir savs 2012. gada tops!? Padalieties, komentāru placis ir vaļā...
15. SABATON — Carolus Rex
Zviedru smagi melodiskā (jeb «power») metāla varoņu SABATON jaunais konceptalbums bāzēts uz patiesiem notikumiem — Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa uzvarām kaujaslaukos, Trīsdesmitgadu kara postu, Kārļa XII avantūristiskās dzīves un valdīšanas, sakāves pie Poltavas un impērijas sabrukuma. Tātad SABATON nav glorificējuši imperiālisma vēsturi, tieši pretēji — centušies vēstures īstenību pārvērst episku skaņdarbu virknē. Albums ierakstīts divās — zviedru un angļu versijās, un drīzumā tiks spēlēts īpašā koncerttūrē, kura aptvers un godinās visas tās zemes, kuras savulaik bijušas tādā vai citādā veidā iesaistītas Trīsdesmitgadu karā (uzvedinājums — tāda ir puse Eiropas). Rīgā viņi būs 26. martā kopā ar Šveices folkmetāla grandiem ELUVEITIE.
Atslēgas dziesma: «A Lifetime of War» (ar liriku) http://www.youtube.com/watch?v=tkBXrenRhPQ
Koncerts: http://www.melnapiektdiena.lv/events/26032013
14. DEFTONES — Koi No Yokan
Pirms visiem «ļenganajiem biskvītiem» bija DEFTONES — grupa, kura radīja dažus no kreatīvākajiem gadu tūkstošu mijas albumiem, tādus kā «White Pony» un «Around the Fur». Septītais grupas albums savā nosaukumā nes kriptisku frāzi «Koi No Yokan» japāniski, bet iekšienē ir tās pašas skaņas, kuras turpina izrādīt DEFTONES pārākumu pār citām līdzīgām grupām — Kārpentera niknās ģitāras mijas ar Frenka Delgado atmosfērisko dīdžejošanu, Kaningems joprojām bungo pārsteidzoši bagātīgus un oriģinālus ritmus, bet Čino Moreno balss ir unikāls instruments: gan klusi čukstot, gan skaļi dziedot, gan ar brutālā vokāla elementu klātbūtni izskan lirika ar tādu psiholoģisko dziļumu, līdz kādam reti kurš aizsniedzas.
Atslēgas dziesma: «Tempest» http://www.youtube.com/watch?v=YImIvmtuHAE
13. FEAR FACTORY — The Industrialist
Te nu ir kaut kas vairāk nekā parasts albums: «The Industrialist» ir zinātniskās fantastikas koncepts, izklāstīts industriālā metāla apzināti aukstajos, mehanizētajos ritmos. FEAR FACTORY mēģina prognozēt procesu, par kuru iepriekš teoretizējuši tikai zinātnieki — kā atsevišķas moderno tehnoloģiju daļas pamazām attīstīs spēju «atcerēties» iepriekš uzkrāto informāciju un izmantot to neatkarīgi no cilvēku rakstītās programmatūras. Tādā veidā mākslīgais intelekts var tikt nevis apzināti radīts, bet gan pamazām evolucionēt pats, un šāds mākslīgais intelekts nebūs kontrolējams un nedarbosies cilvēku interesēs, pat ja mēs kādā brīdī apjēgsim, ka esam kaut ko būtisku nokavējuši. (Šis koncepts detalizēti izklāstīts un pamatots dziedātāja Bārtona C. Bella sarakstītā atsevišķā grāmatiņā, kas bukleta vietā pievienota «The Industrialist» CD un vinilplates izdevumiem.) Atšķirība no iepriekšējiem FEAR FACTORY albumiem ir tāda, ka šis ir sarakstīts nevis no cilvēka, bet no dzimstošā mākslīgā intelekta skatapunkta. Jau iepriekšējo divdesmit gadu laikā Bārtona C. Bella un Dino Kazaresa dziesmās apskatītās prognozes piepildījušās ar uzviju — piemēram, tādas parādības kā daudzu valstu apsēstība ar videonovērošanas ierīkošanu sabiedriskās vietās, privāto «drošībnieku» struktūru iespiešanos pa vidu dažādām ekonomikas nozarēm, bezpilota lidaparātu izmantošanu ne vairs tikai svešu valstu, bet arī savas valsts iedzīvotāju «drošības garantēšanai» utt. FEAR FACTORY daiļradei cauri ejošais kopējais «mehanizācijas» koncepts seko līdzi tam, kā cilvēki arvien vairāk apaug ar dažādām tehnoloģijām, datoriem un citām elektroniskām ierīcēm, no kurām mēs kļūstam atkarīgi un vairs nespējam dzīvot bez tām. Latvijas faniem bija iespēja vieniem no pirmajiem dzirdēt jaunās kompozīcijas «dzīvajā», jo jau pāris nedēļas pēc «The Industrialist» izlaišanas FEAR FACTORY tūres busi piestāja «Melnās Piektdienas» aizmugurējā stāvlaukumā, kamēr albums grozījās dažādu valstu topos.
Atslēgas dziesma: «The Industrialist» http://www.youtube.com/watch?v=E510Ixbv-BA
12. MESHUGGAH — Koloss
Neprātīgi sarežģītas kompozīcijas, kuras grupa saraksta datorā un pēc tam pusgadu mācās, lai vispār spētu nospēlēt; deviņu vienpadsmitdaļu vai septiņu piecpadsmitdaļu ritmi; atonāli džeza solo uz astoņstīgu ģitārām; dziesmu koncepti, kas ir vēl dīvaināki par mūzikas tehnisko pusi — šķiet, šie zviedri dara visu, lai atgrūstu no sevis jebkuru iespējamo klausītāju. Rezultāts — pēdējie pieci MESHUGGAH albumi ir iekļuvuši ASV pārdotāko albumu divsimtniekā («Koloss» — 17. vietā), nemaz jau nerunājot par Eiropas topiem, un grupa tūrē pa visu pasauli uz arvien augoša popularitātes viļņa. Rīgā MESHUGGAH būs 22. aprīlī.
Atslēgas dziesma: «The Demon’s Name Is Surveillance» http://www.youtube.com/watch?v=lKDAKg10IOc
Koncerts: http://www.melnapiektdiena.lv/events/22042013
11. RUSH — Clockwork Angels
Kanādiešu progresīvā roka veterāniem RUSH šis ir jau deviņpadsmitais albums — bet tieši «Clockwork Angels» (neraugoties uz drusciņ banālo nosaukumu) nodrošinājis uzņemšanu Rokenrola slavas zālē. RUSH trio demonstrē visu, ko vien no rokgrupas var gaidīt pat visprasīgākais fans: progresīvi sarežģītas un tomēr vienlaikus saprotamas dziesmas ar hita potenciālu, virtuoza spēles prasme un iespaidīgas vokālās dotības, plus vēl spēja to izlikt publikai arī koncertos: šie vīri savu sešdesmit gadu vecumā dominē pār arēnām un stadioniem.
Atslēgas dziesmas: «Caravan»/«Clockwork Angels» http://www.youtube.com/watch?v=sZwL3zruSkU
10. WINTERSUN — Time I
Ir gadījumi, kad desmit un vairāk gadu gaidīšana uz kādas spējīgas grupas jauno albumu pārvēršas nepiepildītās cerībās, kā ar GUNS’N’ROSES «Chinese Democracy». Un gadās arī tā kā ar AMEBIX «Sonic Mass» — kad albums pārspēj cerības pat vairākkārtīgi. Tāds ir gadījums arī ar WINTERSUN plati «Time I» (drīzumā sekos arī «Time II»): pēc debijas albuma iznākšanas 2003. gadā somi solīja turpinājumu jau kopš 2006. gada, bet tikai tagad tas ieraudzījis dienasgaismu, jo WINTERSUN dalībnieki spēlē paralēli arī citos kolektīvos. Klausītāji jau ielāgojuši: simfoniskais metāls parasti ir pompozs, pārsaldināts, pārmēru orķestrēts — un rezultātā garlaicīgs, tāpēc «Time I» ir paraugs, kā simfoniskajai mūzikai jāmiksējas ar ekstrēmo metālu: interesantākie elementi no abiem žanriem, tomēr nepakļaujoties kārdinājumam iekļaut pārāk «popsīgus» elementus. Gaidām otro daļu!
Atslēgas dziesmas: «Land of Snow and Sorrow»/«Darkness and Frost + Time»/«Sons of Winter and Stars» (ieraksts no mēģinājuma) http://www.youtube.com/watch?v=RC9RUJCbfEI
9. JODIS — Black Curtain
Mūsdienu rokmūzikas šaurāko lauciņu plašākais eksperimentētājs Ārons Tērners, Latvijā koncertējis ar ISIS un MAMIFFER, atdzīvinājis vienu no saviem neskaitāmajiem projektiem — JODIS, kurā viņš darbojas ar visu laiku minimālistiskāko bundzinieku Timu Viskidu un visādu instrumentu spēlētāju Džeimsu Plotkinu. Šeit ir svarīgs katras skaņas dziļums un arīdzan katra vārda dziļums, un jo īpaši — paužu dziļums starp sitieniem. JODIS albumi (arī pirmais, «Secret House») iesakāmi kā degustācijas vērti uzkodu gabaliņi tiem, kuri gribētu pamēģināt kādu eksperimentālu, dvēselisku, siltu rokmūziku, bet nezina, ar ko varbūt sākt — lai netrāpītu uz ko ekstrēmu.
Atslēgas dziesma: «Silent Temple» http://www.youtube.com/watch?v=5x945NRWlBw
8. KREATOR — Phantom Antichrist
Kamēr lielākā daļa to grupu, kuras uz skatuves ir jau trīsdesmit un vairāk gadus, mūsdienās pārsvarā uzstājas dažādos «oldies rock» saietos, vācu «thrash» pamatlicēji KREATOR ar savu trīspadsmito plati «Phantom Antichrist» ir uz atomelektrostacijas cienīga enerģijas viļņa (un kurš tikai pieaug spēkā kopš viņu 2001. gada šedevra «Violent Revolution»). Reizē maksimāli ritmisks un melodisks «thrash» metāls desmit kompozīciju garumā, kuru starpā nav neviena paša vājuma brīža — tā ir KREATOR parastā recepte gan studijas albumos, gan dzīvajos koncertos. Dziesmas «Civilization Collapse» video bāzēts uz pašreizējo Grieķijas tautas cīņu pret nekompetentajiem politiķiem un viņu nespēju tikt galā ar valsts parādu katastrofu, savukārt gabals «From Flood into Fire» izklausās pēc fona mūzikas Latvijas pavasarim — kolīdz beigušies plūdi, sākas kūlas dedzināšanas sezona.
Atslēgas dziesma: «Civilization Collapse» http://www.youtube.com/watch?v=EApMitnsXgg
7. LES DISCRETS — Ariettes Oubliées…/ALCEST — Les Voyages de L'Âme
Šajā vietā jāliek reizē divas idejiski, tematiski un skaņas ziņā ļoti līdzīgas franču grupas. Pēdējo gadu laikā parādījusies savāda muzikālā kustība, kuras pārstāvji, lielākoties iesituši roku uz ekstrēmi agresīvu blekmetālu, pēkšņi sāk spēlēt meditatīvu, klusinātu postroka un atmosfēriska alternatīvā metāla kombināciju. Tajā pašā laikā palikdami uzticīgi blekmetāla saturiskajam kodolam — vienotībai ar dabu, psiholoģiskai introspekcijai, poētikai dzimtajā valodā un pārejošu ārzemniecisko vērtību ignorēšanai tautiska pagānisma vārdā. Francija ir viens no šīs mūzikas bastioniem, un gan LES DISCRETS, gan ALCEST pēdējie albumi ir vieni no spilgtākajiem šī melanholiskā metāla paraugiem. Gan «Ariettes Oubliées…», gan «Les Voyages de L'Âme» ir no tiem albumiem, kurus var uzdāvināt pat tādai sievietei, kas par smago mūziku neko negrib dzirdēt.
Atslēgas dziesmas: «Ariettes Oubliées I: Je Devine a Travers Un Murmure…» http://www.youtube.com/watch?v=6YXalU1VYcY
«Autre Temps» http://www.youtube.com/watch?v=85c-P9hbmBg
6. OVERKILL — The Electric Age
Lūk, prieciņš ausīm vienlīdz visiem vecajiem metālistiem, kuri smago mūziku sāka klausīties pirms divdesmit gadiem un vairāk, un arī jaunajiem, kuri labi zina pēdējo gadu «thrash revival» vilni! OVERKILL sešpadsmitais studijas albums piedāvā to klasisko ātro, dragājošo, virtuozi izpildīto metālu, kuru šie Ņūdžersijas vīri spēlēja jau pāris gadus pirms visādu «metāliku» un «sleijeru» nodibināšanas. «The Electric Age» novedis grupu pie 23 miljonu pārdotu albumu atzīmes, jo tieši pēdējos gados OVERKILL ir savas karjeras virsotnē — jaunākais ieraksts sasniedzis visu laiku labāko rādītāju ASV «Billboard» albumu topa divsimtniekā (77. vieta). Un uz pavasara pusi, 23. aprīlī, viņi būs klāt «Melnajā Piektdienā»!
Atslēgas dziesma: «Electric Rattlesnake»
http://www.youtube.com/watch?v=3zU1LNg-6aQ
Koncerts: http://www.melnapiektdiena.lv/events/23042013
5. MARDUK — Serpent Sermon
Dibinot MARDUK, zviedru ģitārists Morgans (ar iesauku «Ļaunums») tēmēja radīt «viszaimojošāko grupu pasaulē» — pēc tam, kad no Eironimusa pa pastu bija saņēmis MAYHEM dziedātāja (ar iesauku «Līķis») galvaskausa fragmentus. Tie bija nokasīti no grīdas vietā, kur minētais dziedātājs bija piepildījis savu palamu un nošāvies. MARDUK divpadsmitais albums «Serpent Sermon» liek priekšā tieši tādu pašu bezkompromisa ātrumu un enerģiju kā visi iepriekšējie albumi, DVD un pārējie MARDUK ieraksti. Bet priekšpēdējā dziesma «World of Blades» jau piedāvā BLUT AUS NORD cienīgu modernā blekmetāla eksperimentālismu. «Serpent Sermon» Eiropas tūre oktobrī tika atlikta uz nākamo pavasari (iespējams — maija sākumu), bet Baltija paliek iekļauta tūres plānā, vienīgi vēl nav skaidrs — koncerts būs Rīgā, «Melnajā Piektdienā», vai Liepājā pie Fonteina.
Atslēgas dziesma: «Souls for Belial» http://www.youtube.com/watch?v=EUWOqr_AJvI
4. NILE — At the Gate of Sethu
Karls Sanderss, Dallass Tolers-Veids un Georgs Kolliass ir izcīnījuši sev īpašu vietu ekstrēmā metāla virsotnē: pat tie, kam NILE mūzika interesē maz, to viennozīmīgi ciena. Sandersa nepārejošā interese par Tuvo Austrumu, it īpaši — Ēģiptes vēsturi un kultūru, ir mums devusi nu jau septīto uz Senās Ēģiptes vēsturi balstīto NILE konceptalbumu, kurš turklāt izceļas ar tehniski žilbinošu virtuozitāti, austrumnieciskiem ģitāru motīviem un meistariskiem vokālās daudzbalsības elementiem.
Atslēgas dziesma: «Enduring the Eternal Molestation of Flame» http://www.youtube.com/watch?v=99KHIkENKBM
3. JK FLESH — Posthuman
Kārtīgs mūziķis, kad viņam pietrūkst žanri, kuros spēlēt, pašrocīgi rada vēl pārīti. Diženais un neatkārtojami talantīgais Džastins B., ar savu ģitārspēli palīdzējis dzemdināt «grindcore» žanru NAPALM DEATH debijas albumā «Scum», vēlāk piedalījās industriālā metāla ieviešanā, nodibinot GODFLESH duetu. Bet 2012. gadā Džastins Broderiks uzkonstruējis kārtējo viena-cilvēka-projektu JK FLESH, viens pats cilpodams gan ģitāras, gan elektroniku un bungmašīnu, pa virsu vēl pamanīdamies dziedāt un kārtējo reizi radīt mūziku, kura atšķiras no visas citas mūzikas ar to, ka ir kaut kā interesantāka par visiem citiem šodienējiem mēģinājumiem vienādās devās sapludināt eksperimentālo elektroniku ar smago ģitārroku.
Atslēgas dziesmas: «Knuckledragger»/«Idle Hands» («Roadburn» festivālā Tilburgā)
http://www.youtube.com/watch?v=T5zSrJywso0
2. OM — Advaitic Songs
Dzīves tumšā puse nekad vēl nav bijusi tik gaiša. Basa un bungu duets OM šoreiz piesaistījis virkni sesijmūziķu un radījis ārkārtīgi neparastu Vidējo Austrumu arābu mūzikas, agrīno kristīgo dziedājumu, modernā «drone» un vecā, labā «stoner doom» metāla sakausējumu. «Advaitic Songs» ir koncentrēts garīgums ar divu — triju tūkstošu gadu dvesmu. Kā reiz tieši priekš sabiedrības, kurai grūti noturēt uzmanību uz jebko ilgāk par desmit minūtēm.
Atslēgas dziesma: «State of Non-Return» http://www.youtube.com/watch?v=kKqoNrZ00Bg
1. GOJIRA — L'Enfant Sauvage
Saprast, kurš ir aizvadītā gada izcilākais smagais albums pasaulē, nav grūti. Savā ziņā tas apvieno zīmīgākos elementus no visiem iepriekšminētajiem labākajiem albumiem: savdabīgi poliritmi, neortodoksāli akordi, smagi rifi un lipīgas melodijas, bet pāri visam — jēgpilna lirika: tādi ir visi GOJIRA albumi, bet jo īpaši jaunākais. Diplantjē brāļi, plus Kristjēns Andreu un Žans–Mišels Labadī, visi nāk no Francijas nomales, no kāda Gaskoņas miestiņa, kurā viņi nav varējuši ietekmēties un gūt iedvesmu no citiem mūziķiem, bet gan no okeāna, kalniem un mežiem. Apmēram tāda arī ir GOJIRA jaunā meistardarba pamatideja: «L'Enfant Sauvage» tiešā ceļā tulkojams kā «Mežonīgais bērns», bet jēgas ziņā — drīzāk kā «Dabas bērns».
Komentāri: