Potenciāla jauna mūziķa piezīmes - 2012

Katrs jaunais mūziķis (grupa vai kāda vairāku cilvēku amorfa apvienība)- savās "četrās sienās" saveidojis savu visaugstāko mākslu – agri vai vēlu prasīsies iziet tautās. Kā tas ir iespējams 21. gadsimta otrās desmitgades sākumā? Latvijā!? Reālās situācijas konstatācija un kāds iespējams risinājums...

Šo rindu autoram samērā nesen gadījās redzēt Krievijā saveidoto seriālu "Zona – cietuma romāns". Tur kāds "zaglis likumā" ("vor v zakone" krieviski, jeb blatņiks) sacījās virzienā vienam jaunam kameras biedram: "visi sākuši ir pie izlietnes". Kā tad jaunie mūziķi ar savām augstajām, bet apkārtējiem nezināmajām notīm ieies lielajā apritē. No "izlietnes", tā teikt?

Mūsu Dzintarzemes Rīgas kādā nenosauktā garāžā – jaunie zeņķi saveidojuši kādu bandu. Cītīgi rullē, ar savām nesaprotamām skaņām dancojot arī pa savrupmājas kaimiņu nerviem, dien' un reizēm nakt'. Līdz apnikumam. Līdz brīdim, kad nu sagribas uz skatuves uznākt. Protams, šodien uz koncertpodestiem netiek vien aizgrābti sliņķi un tie, kuri ar mūziku nenodarbojas. Ja ne savādāk, tad dažā klubā pa darbadienām- vairs nav problēmas.

Un vienā jaukā dienā uz koncertpodesta esam, bet – kas notiek "otrā pusē"? Tur tukšums un neizpratne. Teikšu uz reiz', 21. gadsimts: tas ir informācijas "piesātinājuma" laiks. Jaunās tehnoloģijas mums gluži kā putna pienu ielej smadzenēs visu jauno dzirdēto skaņu mākslu. Pirmajā pusstundā pēc parādīšanās www telpā. Konkurence Latvijā un visā pārējā pasaulē sasniegusi maksimālo piesātinājuma. Un pilnīgi jauni mākslinieki, ja trāpies uz viļņa un apsviedīga producenta ķetnās, var nomākt pasauli pat no Dienvidkorejas puses. Teiksim, PSY dziesma "Gagnam Style", kas visā Zemeslodē uzsprāgusi mega-statusā. Ar ieprogrammējumu: rīt šos aizmirsīs. Vienvārdsakot: ja esi īstā brīdī un īstā vietā...

Taču tāda privilēģija ir izredzētajiem. Vienas stundas popularitāte: tā ir sava veida loterija. "Tu" vari izdarīt visu pareizi, taču publikas atzinība + reizē arī peļņa izpaliek un izpaliek.

Un šodien "tu" es jauns un gandrīz nezināms. Bet tā gribas būt tajā prožektora gaismā! Gluži kā filmās – pasakās, kur viens jauns "gurķis" ar koka ģitāru ieiet caur ierakstu studijas durvīm un jau nākamajā dienā pamostas ūber-slavens. Reālā dzīve ir pavisam citāda. "Tu" ieiesi caur Slokas ielas "Micrec" kantora (vienīgā vēl uz biznesu tendētā izdevniecība, kamēr pārējās 90'to gadu ierakstu branžas pārvērtušās par hobij-iestādījumiem vai nonīkušas vispār) stiklotajām durvīm un teiksi: "es tāds krutais, gribu albumu". Sapņus pārtrauks kāds dzejnieks, komponists, bundzinieks un reizē izdevniecības repertuāra daļas vadītājs ar teicienu: "es par tevi esmu dzirdējis?". Ar jau ieprogrammētu atbildi uz šo jautājumu: NĒ!

Protams, TUR izejas durvis uz reizi neparādīs, bet gan piedāvās laipni piedalīties kādā no nākošajām "O Kartes" šoviem. Bet "tev" repertuārā ir muzons kaut kur starp atonālo džezu un grinding-nu-core. Kas nekādīgi neiekļaujas plus pārskatāmā nākotnē neiekļausies nevienā tv-mūziķu šovā un pat "Eirovīzijas" vietējās atlases formātā. Un tad otrajā piegājienā dzejnieks, bundzinieks un mūz-biznesmenis piedāvās uz kompāniju atnest ~ ls 5000. Un tad laipnā pakalpojumā "tev" uz rokas iedos 200cd ar "tavu" atonālā džez-nu-grinding skaņu mākslu, kurus "tu" varēsi ielikt "Randoms" mūzikas veikala skatlogā. Bet "tev" vecāki – viens strādā par skolotāju miesta skolā, otrs rullē Vācijā celtniecības firmā. Lai varētu "taukainajos" gados paņemto dzīvokļa kredītu dzēst tuvākos 15-20 gados. Tamdēļ 5k lati lieki pa plauktiem nemētājās. Pēc šādām pārdomām "tu" jau pats pēc savas velmes aizvērsi stiklotās izdevniecības durvis uz otru pusi...

"Sinepes lai ir ar viņiem, ar tām grimstošajām izdevniecībām...", nodomās jaunais censonis ar koka ģitāru uz plieciem. "Es ar savu atonālā džeza + nu-grin akustisko mūziku iešu uz festivāliem"! Mums taču arī 2013. gadā būs gan "Summer Sound", gan "Positivus", gan "Fono Fest", gan "Laba Daba", gan "Zvērā", gan arī "Saldus Saule"... Nav jau nekādas problēmas sazināties ar organizatoriem un aizsūtīt kādu promo (garāžā taisītu) ierakstu. Izdarīsim, aizsūtīsim ziņu uz 12 festivālu organizatoru epasta adresēm. Un gaidīsim smagos ielūgumus koncertēt! Sagaidīsim... neko. Esam piemirsuši, ka 12 reizes ir jāpiezvana katram festivāla organizatoram, reizēm pat ar savu seju ciemos jāaiziet. Un: jo "tava" mūzika ir sarežģitāka un tālāk no "popsas" taciņas, jo mazākas iespējas tikt uz dažādu vasaras saietu galvenajām skatuvēm. Sausais atlikums pēc masīvās sarakstes, sazvanīšanās un dažas klātienes tikšanās saietu orgkomitejās - tiksi uz pāris "zaļajām" vai "trešajām" skatuvēm. Kompānijā ar vēl 15 līdzīgiem jauniem censoņiem, kurus redzēs tie skatītāji - kas no alus dzeršanas teritorijām cierē uz "atliešanas" zaļajām būdām un atpakaļ, pa ceļam ievērtējot kārtējos kumēdiņus no festa teritorijas tālākā gala. Bet vai tad tas bija TAVS SAPNIS?

Labāk veiksies tad: ja virzīsies uz dažu alternatīvu mūzikas klubu pusi. Darbadienās uz skatuves pie 5-15 skatītājiem tiksi gandrīz vienmēr. Tiesa, atmiņā nevienam nepaliksi. Tiksi uz citas alternatīvās mūzikas kluba skatuves pēc nākamajām 2 dienām. Atkal nevienam atmiņā nepaliksi. Un tā tu iesi ar atonālā džez-nu-grinding zirga riņķi līdz bezgalībai. Un pēc trīs gadu sviedrēšanās pa alternatīvajiem klubiem būsu ticis pie 15 saviem faniem, kas nu nekādīgi neietilps "tavos" aprēķinos muzicēt kā tiem tur "no OASIS Vemblija stadionā".

Mjā... tad ir divi varianti. Kad esi par savu naudu kā nevienam nezināmais (un joprojām nezināmais) smagos sviedros novālējis kā muzikants, tad ejot vieglāko pretestības ceļu – nometam mūziku un ejam par pārdevēju ūdenskrānu veikalā. Turpinot vilkt savu pelēko ikdienu.

Vēl līdz 21. gadsimta sākumam šādiem jauniem censoņiem 88% gadījumā bija šāds vienveidīgs ceļš uz nekurieni. Taču – mēs jau esam nodzīvojuši līdz tagadējā gadu simta otrajai desmitgadei. Un Likteņtēvs (Dievs tas pats) mums saka: "nav nevienas situācijas, kad visas durvis ir aizvērtas".

==================

2012. gadā ir masīvs IT iespēju uzbrukums, tamdēļ aizvien nenogurstošajam mūzikas censonim ar koka ģitāru uz pleciem un atonālā jaz-nu-grind nošu pasāžām pratā paveras jauni horizonti:

- varam audzēt savu fanu pulku caur sociālajiem tīkliem, veidojot savas lapas tur;
- varam savu mp3 failu ievietot "soundcloud" www vietnēs un skaitīt klausīšanās statistiku;
- varam dažādās "tube" saitēs ievietot savu maz-budžeta videoklipu un atkal skaitīt vērojuma statistiku;
- varam uzlikt savu web-kameru un satikties tiešsaistītē "sarunu-istabās" (čatos).
- un varam kļūt pazīstami bez starpniekiem (senās mūzikas izdevniecības, seni mediji, un seni tv šovi...).

Urā! Ejam jaunu ceļu – protams, nepiemirstot senāku mākslinieku ērkšķainā ceļa pieredzi. Vai ne?

www.karametals.lv

Komentāri: