Psihopātiska vijole, baltkrievu anti-Lukašenko desa, zaņķis un sniegavētra: šī mēneša koncertdzīves apskats!

(Raksta Dethecrator) Klubu dzīvei pēc vasaras brīvdabas priekiem atsākoties ar pilnu sparu, mūs jau sagaidījuši pirmie pārsteigumi.

Svētdienas vakarā (18. septembrī “Nabaklab” klubā) pilnīgi negaidot, ne no kā izveidojās viens no neparastākajiem koncertiem: eksperimentāls avangarda electro-noise, kam sekoja melodisks thrash/metalcore, un noslēdza visu Latvijā pēkšņi iebraukuši baltkrievu death/black veterāni APOCRYPHAL.

CORE OF THE COALMAN izrādījās viena cilvēka (Jorge Boehringer) projekts, kurā viņš nodarbojas ar padulnu trokšņu taisīšanu uz skatuves un manipulēšanu ar tiem caur pedāļiem. Sāka viņš ar balss troksnīšu ierakstīšanu un palaišanu caur pedāli, turpinot ar mutes ermoņiku piepūšanu klāt un — visbeidzot ar vijoles izmantošanu pa virsu. Tiem, kas iet uz «Skaņu Mežu», ir zināms, ko nozīmē avangarda elektronika, noise un drone, bet no šīs skaņu kakofonijas nepieradušajiem metālistiem nāca virsū spazmas, alerģija, katarakta, išiāss un lumbago. Turklāt savas uzstāšanās otrajā daļā Jorge pamanījās paņemt vijoli tā, kā visi citi tur ģitāru, un ar mediatoru džumbāt bandžo līdzīgus akordus — izklausījās vēl trakāk nekā Sameša vijoles soloprojekts MŪŽAMEŽS (kas dzirdējuši, tie zina, ka tas tīršķirnes necro-ambient zombifolks). Secinājums — CORE OF THE COALMAN ir viens normāls eksperimentālā avangarda mākslinieks!

Lai nomierinātu satraukto acu riņķošanu orbītās, nākamie tovakar uz skatuves kāpa jaunieši BLIZZARD. Enerģisks thrash ar dažiem –kōru elementiem (atvainojos, ja nespēju precīzi atpazīt, kas tie tieši bija par –kōriem: nav mans lauciņš) — šī sastāvdaļu kombinācija ir jaunajām grupām tik parasta, ka mūziķiem jāpieliek pūles, lai piešķirtu savam priekšnesumam individualitātes dzirksteli. Un BLIZZARD tas ir izdevies! Viņu mūzika skan nedaudz METALLICA «Load»/«Reload» laika garā (un tas nav šoreiz domāts kā nopēlums — tas vienkārši ir fakts). Bet galvenais šo jauniešu trumpis: abi ģitāristi un basists tik prasmīgi lieto trīs balsis, panākot izcilu vokālo polifoniju, kā to spēj tikai NILE, MASTODON un pavisam nedaudzas citas grupas. Turklāt pēc koncerta jaunieši atzina — drīz arī bundzinieks pievienošoties ar ceturto balsi. Un tas viss grupā, kas nepastāv pat vēl ne gadu…

Baltkievijas APOCRYPHAL cēla galdā pamatīgu, gaļainu desu bez nekādiem saldinātājiem un citām piedevām — tādā SINISTER garā. Lielisks, tehnisks, aizraujoši interesants strādnieku šķiras miroņu metāls ar melodijas piešprici ik pa brīdim — var redzēt, ka šie vīri uz skatuves atrodas ne kā pašdarbnieki, bet gan kā nopietns spēks, neraugoties uz faktu, ka basists bija palicis mājās darba dēļ, un spēlēts tika pēc NARGAROTH metodes (tas ir, bez basista, iztiekot ar trigeri uz basbočkas). Lai arī APOCRYPHAL bieži tūrē pa Eiropu, Latvijā viņi spēlēja pirmoreiz, taču apsolīja braukt vēl, jo Latvijā ir reti kāds metālmūzikas fans, kas necienītu veco detuhu. Turklāt APOCRYPHAL agrākajos ierakstos sastopams ne tikai miroņnieks, bet arī black metal. Šī grupa pazīstama arī ar to, ka ir dibinājusi un rīko Baltkrievijas nozīmīgāko smagās mūzikas festivālu «Metal Crowd», kā arī pieder pie anti-Lukašenko aprindām.

Vēl no šī mēneša koncertiem jāatzīmē sen neredzēto 9HORIZON uzstāšanās Nabaklabā. Iepriekšējo reizi viņi tika ievērtēti, kad iesildīja A STORM OF LIGHT, un toreiz uzstāšanos nokāva skaņotājs. Šī kļūda tagad bija labota, un nu mēs varējām dzirdēt arī vokālu. Mūzika sastāvēja no divām teju pusstundu garām vokāli instrumentālām pasāžām, kuru laikā tauta atkal dzirdēja aizraujošu un jumtu noraujošu stoner/doom/sludge, kā arī atkal palūrēja uz mūziķu dirsām. Patiesi, pusgada (vai cik nu tur pagājis) laikā 9HORIZON tā arī nav iemācījušies, ka tauta nemaksā naudu par biļeti, lai lūrētu uz mūziķu resnajiem galiem. Līdzīgi kā iepriekš, 9HORIZON dalībnieki izvēlējās komunicēt nevis ar publiku, bet gan aparatūru, pagriežot muguru zālei un skatoties uz saviem lampeniekiem un bungām. Grupā ir pavisam seši purni, no kuriem lielāko koncerta daļu pieci stāvēja, pagriezušies ar mugurām pret skatītājiem, un tikai bungu vīrs palika ar seju pret zāli, jo viņš gribēdams nespēj apgriezties ar seju pret sienu. Bļāviens! Pat vokālists demonstrēja dirsu brīžos, kad dziedāja un kad nedziedāja, un ģitāristi ar taustiņnieku demonstratīvi komunicēja ar bungu komplektu. Ja grupa spēj sarakstīt tādus burvīgi neizprotamus gabalus kā 9HORIZON to prot, bet nespēj tos pašus gabalus iemācīties tiktāl, lai spētu saspēlēties uz skatuves, neblenžot viens otram uz nagiem, tad jums, mīlīši, uz skatuves nav, ko darīt! Kaut vai jūs būtu paši SHRINEBUILDER! Marš atpakaļ uz mēģinājumu telpu, un trenējieties spēlēt ar lupatu aizsietām acīm, ja savādāk nespējat iemācīties spēlēt no galvas! Turklāt nevajag domāt, ka tauta ir dumja un nesaprot — lielākā publikas daļa 9HORIZON uzstāšanās laiku pavadīja bārā, pie sviestmaižu stenda un galda futbola, jo negribēja skatīties uz mugurām un pakaļām. Šis nu ir piemērs, kā izcilu mūziku var samaitāt ar nejēdzīgu uzvedību uz skatuves. Turklāt ir nesaprotami, kāpēc tā izdarās pieredzes bagāta grupa, kuras lieliskais debijas albums «Endstartend» iznāca jau trīs gadus atpakaļ!!!

Linki: www.myspace.com/opakptak

www.myspace.com/apocry...

www.draugiem.lv/blizzard

9HORIZON albumu novilkt šite: http://presiite.org/?p...

Komentāri: