"Ratiņa metāls"

Tā nu tas atkal ir iegājies. Nez kādu "sinepju dēļ" esam iespringuši mūzikas stilu un žanru nosaukumu virināšanas tēmā.

Te pieminam "matu metālu", te atkal "stooner", te atkal "posers", te atkal... vēl un vēl. Nez kādos tur trakajos rāmjos gribam masīvi žanrēt tos vai citus mūzikas māksliniekus. Vai tad tas būtu tik svarīgi? Dažiem visnotaļ jā - vārdos (rakstos) spēlējoties ar aiztālos verbālos gaņģos patapinātos pa-vārdos, varam sevi atrādīt kā gudrību pilnus subjektus. Ar slēptu vēlmi - pārējos sūtīt "pastāvēt pie ratiem, kamēr priekšnieku sarunās sviedrējas".

Vēl labāk, ja savas mēles ielocam kādos aizgrābtos angliskojumos. "Hair metal", "stone metal", "pagan metal" ... Kad nu fantāzija izsīkst, tad piepaceļam arī "oldschool", "nu-", "new-". Fūuuu. Tādi kārklu angļi uztaisamies, ka tik turamies.

Nu jā, pienāks atkal kāds vakars, sacīsim "Melnās Piektdienas" klubā. Un atkal kādas komandas kāps uz melnās skatuves. Un atkal kādi zem skatuves priekšā gudru ģīmi rādot - sacīs "šamējie dragāja slow-hard-purtied-war-hair-metal-under-oldscool". Vai arī "stoone-rap-symho-dark-funeral-mosh-speed-metal". Vai arī "oldschool-hair-thrash-doom-sympho-metal"? Vai arī ...? Vai arī...? Tas tamdēļ, ka varbūt mums te Latvijā varbūt ir tās 100 gudrās "metal head" galvas, kas zem matainām ādām perinās atvasinātus apzīmējumus, ar ko sarunās (sarakstē) nokautēt savus oponentus.

Kad nu pa otrajam lāgam fantāzija aptrūkstas, tad jāsāk pilnīgi jaunas apzīmējumu tēmas peldināt ārā. A kamdēļ nevarētu būt "river metal" ("upes metāls), kas nu apzīmētu tādus garus skaņdarbus - lēnus un mierīgus kā upju tecējumus. "Wheel" ("ratiņu") metālu, arī to apzīmējot dziesmas ar vienādiem sākumiem un beigām (into to outro). "Leg ("kāju") metal", kur tais melodijās apakšā apnicīgi dimdošs ritms. Redziet, tie amerikāņi visu šo sagudrojuši, lai mēs tādi bauri mautu anglsikotajās leksikās līdzi, kā tāds paklausīgs telēnu bariņš?

Nu jā? Varētu latviskot arīdzan visu no viena gala. Tad lai ir "siles metāls", "dzelzs metāls", "vara metāls", "saullēkta metāls", "trubu metāls" un vēl tamlīdzīgi zilbju rullējumi, piepalīdzot arī "durvju rokturu metālam".

Šo rindu autors aicina savā ikdienas leksikā ievest apjomīgu pavārdu: kas turpmāk apzīmēs emocionāli un eksakti piesātinātu mūziku, kur bez kompromisiem vārās patiesas kaislības, pa virsu jādelējoties kodolsprādzieniem līdzīgi izvirdumiem. Kur pietrūkst haltūras un tieksmes pa pusei kokā uzlēkt. Kur nepietrūkst lietas stipriem vīriem un raženām sievām. Jūs jau sapratāt - runājam par KARAMETĀLU!

www.karametals.lv

Komentāri: