Sātans ir vai nav blekmetāls

Tāds tas jautājums šodien... Kas tad Sātans, latviskojot arī Velns? Un kāds tam sakars ar muzicēšanu un vispār ar karametālu? Jāsaka, tas nav viens un tas pats.

Bez liekvārdības... Patiesie Sātana varas iemiesotāji ir tie, kas 1) dzer un nolemj lauku lopiņus badanāvei (aiz tās pašas dzerstīšanas savus četrkājainos pieradinātos nolemj bada nāvei... reizēm laukos tas ir redzēts); 2) liek uz sliedēm ķieģeļus vai, kā nesen Krievijā (kas gan nav līdz galam pierādīts tai gadījienā, kas nesen risinājās pusceļā starp Maskavu un Sankpēterburgu) jaudīgus spridzekļus ar mērķi nogāzt pasažieru vilcienus; 3) tie, kas Valstij aiz muguras izkrāpj nodokļus; 4) tie, kas nodarbojas ar pensionāru šķūnīšu dedzināšanu (un pie tā paša iedomājas, ka nu reiz baznīcas pasvilinājušas ar Sarkano Gaili); 5) tie, kas uz ielām uzbrūk skolēniem un atņem mobilos telefonus; 6)tie, kas "saimnieku godā" būdami, pilsētās ar neiedomājamām īres maksām (šauras peļņas pēc...) apkrāmē savus īrniekus. Un vēl un vēl, 1 000 000 dažādās versijās. Jeb visi tie, kas apzināti traucē un sarežģī dzīvi saviem līdzpilsoņiem un arīdzan kavē Visas Pasaules attīstību.

Mūzika? Mūzika - ir arhitektūra ausīm. Mūzika da jebkurā veidā rodas radošā procesā. Pat visvienkāršākajā saturā: kad spēlējam ballīti un tajās reizēs izmantojam svešas dziesmas, arīdzan tad ir kaut neliels pienesums aranžējumu un pārlikumu veidā. Melnie metālisti - un te varu savu roku likt uz sirds - pieder pie profesionālās mākslas visaugstākajiem plauktiem. Ja runājam par vienībām ar Vārdu. Kuriem šis Vārds vēl nav, un kuriem ikdienas mēģinājumi vēl aizrit garāžu līmenī - ir iespējas pie šā Vārda tikt/ durvis vienmēr ir plaši atvērtas. Jā, un blekmetālisti un visi karametālam piederošie savu profesionālo latiņu ceļ aizvien augstu. Turklāt profesionālisms šajā tautā ir primārais mērķis. Un caur šo primāro mērķi aizvien paceļam arī kopējās skaņu mākslas pārliktni. Un radīšana, tā vienmēr ir attīstība uz priekšu. Tātad: progresa virzienā.

Tiesa, reizēm muzikantiem sanāk pakoķetēt ar Sātanu, un tikai ļoti nedaudzie pieņem Velna būšanu kā sirds pukstus. Nesen dzirdēju tādu "pozeru" vārdu. Visvairāk te tiek izmantota dažāda ārējā atribūtika, pozēšana un ārējās formas tricināšana. Arīdzan skaņdarbu tekstos pavīd šāda koķetērība. Kad uz Sātana svastikas kāpnēm tiek būvēta sava daiļrade, pa reizei gan bīstami tuvu pietuvinoties Pasaules Melnajai Līnijai (nāvei...). Tiesa, komunisti un daļa tradiconālie mācītāji (kurējie pielūdz Ļeņinu vai kādu svēto, nav liela starpība...) gan šo trako metāla velmējumu (caur mūzikas bandām un šo bandu sniegumu) pasniedz kā Velna vai Sātana iemiesošanos. BET: kaķa lāsti debesīs nekāpj (sens letiņu teiciens), un nekādu ietekmi uz pasaules kārtību šādi šauri mutes parāvieni neietekmē. Ka tikai "pret-Sātana" cīnītāji nav tiek lielākie sātanisti reizēm?? Vismaz šo rindu autors neatceras, ka zem un ar trakmetāla skaņām būtu uz citu pasauli aizraidīti miljoniem cilvju, to "veiksmīgi" darīja katoļi un citi "svētie", kā arī 20. gadsimtā komunisti zem asinsarkaniem karogiem. Attiecīgi zem "Ave Maria" vai "Internacionāles" skaņām.

Tātad... Sātans un blekmetāls reizēm sabučojas, bet ne tuvu ne vienmēr iemiesojas viens otrajā.

www.karametals.lv

Komentāri:

  • Decibels (nereģistrēts) @ 24.12.2011 - 03.33

    Šis ir labi pateikts: Mūzika - ir arhitektūra ausīm.