Seši melni MP zaimu un ķecerības gadi (apskats)

(Raksta Dethecrator) Kā šodien atceros to dienu, kad darbā pievācu taksometra bezmaksas lietošanas karti līdz ar «muļķi»*, lai kopā ar Heresy dotos uz MELNĀS PIEKTDIENAS kluba atvēršanu, kur toreiz kā galvenie spēlēja Neglected Fields. Jau seši gadi pagājuši…!

Kopš tā laika daudz alkohols aiztecējis… Daudzi pasaulslaveni kolektīvi rībinājuši Rīgas smagās metālapstrādes rūpniecības teritorijā (VEF/RVR) izvietoto klubu… Dažs patiešām labs mūziķis, kas svīdis uz šīs skatuves, vairs nav starp dzīvajiem (R.I.P. Peter Steele!)… Dažs apmeklētājs arī jau viņsaulē — gan jāpiezīmē, ka pie kluba šosezon noblieztais izrādījās ne-metālistu pasākuma apmeklētājs, un arī slepkava, pateicoties policijas operativitātei, jau notiesāts un sēž. Attiecīgi no savas pieredzes varu minēt, ka «Melnās Piektdienas» skatuve ir neparasti patīkama tādā ziņā, ka reti kurā pagrīdnieku klubā ir tik plata skatuve — vicinoties ar štrumiem, nav īpaši jāuzmanās, lai neievirinātu soloģitāristam pa mūli.

Bet nu pie jubilācijas štelles. Atzīmējot sešu gadu laikā iesākto tradīciju, 11. maija pasākums sākās ar vairāk nekā stundas nokavēšanos (šķiet, pēdējā gada laikā garumā netika vilkts vienīgi SEPULTURA koncis). Uz skatuves KISS OF THE DOLLS spēra vaļā savu ironiski tēmēto gļemroku, kuru Šekspīrs acīmredzot darinājis ne pēc sava ģīmja un līdzības, bet gan pēc FOO FIGHTERS receptes: taisīt reizē iespējami ritmiskāku un vienlaikus maksimāli melodisku mūziku. Ej nu sazini, kāda četrkājaina dzīvnieka pēc, bet KISS OF THE DOLLS ar kādu trešo — ceturto klausīšanās reizi pamazām sāk pielipt. Stils izturēts konkrēti, un viena šāda grupa laikam Latvijā ir vajadzīga. Kas gan mazāk sakāms par Šekspīra rōzā (!!!) biksēm.

http://www.youtube.com/watch?v=agPHalpQND0

Lielais pārsteigums bija PAEAN — igauņu grupa, kuru dzirdējuši bija vien visai nedaudzi, kam bija izdevies tikt pie viņu debijas EP «Livium» (sk. pavisam svaigu recenziju tepat Karametālā). It kā PAEAN spēlē tehnisku miroņnieku, taču tehniskāk un progresīvāk nekā daudzums citu grupu, taču arīdzan ne uz «djent» pusi. Laikam tuvākais minējums būs VILDHJARTA, taču arīdzan ne pilnībā. Garas, spēcīgas dziesmas, pārliecinoša un masīva spēle, biežas ritma un tempa maiņas, rifi neatkārtojas pat vienas dziesmas ietvaros — parasti grupas, kuras labi skan ierakstos, ne vienmēr tikpat vareni izpaužas uz skatuves, taču PAEAN ir izcili abos elementos. Nav brīnums, ka viņi nekavējoties tika uzaicināti jau pēc mēneša spēlēt Rīgā atkal — nepalaidiet garām iespēju tie, kas neredzēja šoreiz!

Turpretim otri igauņi THOU SHELL OF DEATH cēla priekšā kaut ko diametrāli pretēju: lēnas, depresīvas, drūmas, rezignēti atsvešinātas un industriāli amorfas kompozīcijas. Šī grupa mūsu tautai jau pazīstama labāk gan no koncertiem Rīgā, gan «Sutas Balsī». Pēc divām iepriekšējām grupām THOU SHELL OF DEATH vajadzēja minūtes divdesmit, lai ar savu stilistiski pretējo mūziku iekarotu sadzērušos meiteņu sirdis. Vīriem šī mūzika patīk šā vai tā. Tāpat kā grupas ideja tērpties «brāļu Grimmu» stila apmetņos ar kapucēm, aiz kam sejas nevar redzēt. Pareizi ir: īsta māksla ir anonīma!

Atkal pretējo noskaņu raisīja SACRAMENTAL (attēlā)- kopš trešās vietas izcīnīšanas Vācijas «Wacken Metal Battle» un debijas albuma ierakstīšanas šis Rēzeknes «power trio» ir atraisījies vēl vairāk (kas to būtu domājis, ka tas vispār iespējams?) un tagad trijatā piepilda skatuvi ar savu ārdīšanos vairāk nekā makaku pūlis Bangaloras tempļa apstādījumus. (Atšķirība tāda, ka SACRAMENTAL nemet svaigi izkārnītus ekskrementus uz skatītājiem.) Tā kā dalībnieki grupā ir tik, cik ir, tad skaņas bagātināšanas ierobežoto iespēju problēmu viņi atrisinājuši, basistam izpildot daudzas solopartijas un vispār spēlējot stipri vien interesantāk, nekā četru stīgu raustītājiem parasti tiek ļauts. Gaidām debijas albumu!

FRAILTY masīvajam priekšnesumam nupat jau vairs nevajag ne komentārus, ne reklāmu. Ikkatrs metālmūzikas klausītājs viņus jau dzirdējis ne vienu reizi vien, un jāsaka — šai grupai beidzies periods, kad tā demonstrēja strauju augšupeju. Kāpēc? Jo tā jau ir sasniegusi izcilu līmeni, un tagad tā mūsu priekšā parādīs salīdzinoši lēnāku, toties sistemātisku evolūciju. Tā mūsu pagrīdes mūzikā ir noticis vien ar dažām ilglaicīgām grupām — SKYFORGER un NEGLECTED FIELDS, par piemēru. To vērot ir bauda.

_____________________________

* «Muļķis» — mazs digitālais fotoaparātelis (žurnālistu profesionālajā slengā)

www.melnapiektdiena.lv

Komentāri: